Par medībām sabiedrībā joprojām valda daudz stereotipu. Nereti tās tiek attēlotas kā izklaide cilvēkiem, kuriem nepatīk dzīvnieki vai kuri gūst prieku no to ciešanām. Taču šāds priekšstats ir ļoti tālu no realitātes. Medības ir viens no senākajiem cilvēka un dabas attiecību veidiem, un arī mūsdienās tās nav tikai tradīcija vai brīvā laika pavadīšana. Tās ir zināšanas, atbildība, darbs, laiks, ieguldījumi un līdzdalība savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanā.
Ļoti bieži medības tiek vērtētas tikai caur emocijām – balstoties uz skaļiem saukļiem, sociālo tīklu komentāriem vai publikācijām, kurām ar reālo medību saimniecību ir maz sakara. Taču cilvēks, kurš nezina, kā darbojas savvaļas dzīvnieku populācijas šodienas Eiropā, bieži redz tikai vienu medību mirkli – šāvienu. Viņš neredz visu pārējo, kas notiek pirms un pēc tā.
Mūsdienu Eiropas ainava vairs nav pirmatnēja daba, kur viss pats noregulēsies. Dzīvnieku migrāciju ierobežo ceļi, lielās maģistrāles, pilsētas, lauksaimniecības zemes, žogi un cilvēka saimnieciskā darbība. Daudzu plēsēju un pārnadžu populācijas dzīvo cilvēka izmainītā vidē. Tas nozīmē, ka arī savvaļas dzīvnieku apsaimniekošana vairs nevar balstīties tikai romantiskā priekšstatā par neskartu dabu.
Mednieks nav tikai cilvēks ar ieroci
Mednieki piedalās dzīvnieku populāciju regulēšanā, un tas nav mazsvarīgi. Pārāk liela mežacūku, stirnu, staltbriežu vai aļņu koncentrācija rada sekas – vairāk sadursmju uz ceļiem, lielākus postījumus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un jaunaudzēm, kā arī paaugstinātu slimību izplatības risku.
Āfrikas cūku mēris, trakumsērga un citas slimības nav teorētiska problēma. Tās ietekmē ne tikai dzīvnieku populācijas, bet arī ekonomiku, pārtikas apriti, lauksaimniecību un sabiedrības drošību. Tieši mednieki bieži ir pirmie, kas pamana slimus dzīvniekus, ziņo par aizdomīgiem gadījumiem, piedalās paraugu nodošanā un palīdz ierobežot slimību izplatību.
Tas pats attiecas uz invazīvajām sugām un izmaiņām dabā. Mednieki ir cilvēki, kuri regulāri atrodas mežā, uz laukiem, pie ūdenstilpēm un dzīvnieku uzturēšanās vietās. Viņi redz, kas mainās – kur parādās jaunas sugas, kur pieaug postījumi, kur dzīvnieku kļuvis par daudz vai tieši pretēji – kur populācija sāk sarukt.
Pārāk daudz dzīvnieku arī nav laba ziņa dabai
Sabiedrībā bieži tiek pieņemts, ka vairāk dzīvnieku automātiski nozīmē labāku dabas stāvokli. Taču tā ne vienmēr ir taisnība. Pārāk liela pārnadžu koncentrācija var radīt milzīgu spiedienu uz meža atjaunošanos. Ja jaunaudzes tiek pastāvīgi apgrauztas, ja jaunie koki nespēj izaugt, mainās ne tikai meža struktūra, bet arī visa ekosistēma.
Tas ietekmē arī citas sugas. Mežā nedzīvo tikai lieli dzīvnieki. Mežā ir arī augi, putni, kukaiņi, mazie zīdītāji, sēnes, mikroorganismi un dzīvotnes, kas savstarpēji saistītas. Ja viena dzīvnieku grupa kļūst pārmērīgi daudzskaitlīga, sekas var just visa apkārtējā vide.
Tāpēc medības nav tikai dzīvnieka nogalināšana. Tās ir viens no instrumentiem, ar kuru cilvēka pārveidotā ainavā iespējams uzturēt līdzsvaru starp dzīvnieku populācijām, meža atjaunošanos, lauksaimniecību un sabiedrības drošību.
Medības maksā – un ne tikai naudu
Daļa sabiedrības pat nenojauš, cik daudz resursu prasa medības. Ieroči, optika, munīcija, treniņi šautuvē, medību suņi, degviela, medību infrastruktūras uzturēšana, torņi, kameras, dokumenti, drošības prasības, dzīvnieku novērošana un medību platību apsaimniekošana – tas viss maksā. Un lielāko daļu šo izdevumu sedz paši mednieki.
Par to neviens nemaksā algu. Mednieks nav valsts algots darbinieks, kurš dodas mežā pēc pavēles. Tas ir cilvēks, kurš iegulda savu laiku, līdzekļus un darbu sistēmā, no kuras ieguvēja ir arī sabiedrība – mazāk postījumu, vairāk datu par dzīvnieku populācijām, slimību kontrole, palīdzība ievainotu dzīvnieku meklēšanā un satiksmes negadījumos cietušu dzīvnieku atrašanā.
Lielākā daļa medību beidzas bez šāviena
Vēl viens stereotips – mednieks dodas mežā tikai tāpēc, lai kaut ko nošautu. Patiesībā liela daļa medību beidzas bez šāviena. Dažkārt mednieks stundām sēž tornī, vēro, klausās, salīdzina dzīvniekus, izvērtē vēju, attālumu, fonu, situāciju un beigās ieroci tā arī nepaceļ.
Medībās ļoti daudz laika paiet, vienkārši esot dabā. Vērojot, kā dzīvnieki pārvietojas, kā tie barojas, kā mainās to uzvedība dažādos gadalaikos, kā reaģē uz laikapstākļiem, cilvēku klātbūtni vai citiem dzīvniekiem. Tā ir pieredze, ko nevar iegūt, tikai izlasot grāmatu vai noskatoties video internetā.
Daudziem medniekiem medības ir arī klusums, koncentrēšanās un saikne ar vietu, kurā viņi dzīvo. Tā nav datorspēle un nav Holivudas filma. Tā ir reāla vide, reāli dzīvnieki un reāla atbildība par katru lēmumu.
Medījums kā pārtika, nevis anonīma prece iepakojumā
Atbildība par nomedītu dzīvnieku nebeidzas pēc tā nomedīšanas. Mednieks pats rūpējas par medījuma pirmapstrādi, gaļas kvalitāti, higiēnu un izmantošanu. Viņš zina, no kurienes šī gaļa nāk, kādos apstākļos dzīvnieks dzīvojis un kā tas nomedīts.
Tas ir pavisam cits skatījums uz pārtiku nekā anonīms gaļas gabals lielveikala plauktā. Medījuma gaļa nav rūpnieciskās audzēšanas produkts. Tā nav nākusi no slēgtas intensīvās fermas, kur dzīvnieka dzīvi cilvēks neredz. Daudzi mednieki ar medījuma gaļu nodrošina savu ģimeni, dalās ar radiem, draugiem vai cilvēkiem, kuriem šāds atbalsts ir svarīgs.
Tajā pašā laikā daļa cilvēku, kuri ļoti skaļi nosoda medības, reti aizdomājas, no kurienes patiesībā nāk viņu pārtika, ādas apavi, somas vai citi ikdienas produkti. Gaļa nerodas brīnumainā veidā plastmasas iepakojumā. Arī par rūpnieciski ražotu pārtiku vienmēr kāds samaksā – dzīvnieks, vide vai abi kopā.
Vai augu izcelsmes pārtika ir tik nevainīga?
Protams, katram cilvēkam ir tiesības izvēlēties savu uzturu. Veģetārisms vai vegānisms nav jānosoda. Taču, runājot par medību kritiku, būtu godīgi runāt par jebkuras pārtikas sistēmas ietekmi uz vidi.
Pasaulē nav pilnīgi sterilas pārtikas, kuras ražošana neatstāj nekādas sekas. Lielas lauksaimniecības platības nozīmē dabisko dzīvotņu pārveidošanu, aršanu, mēslojumu, pesticīdus, tehniku, ūdens patēriņu un transportēšanu. Daudzviet pasaulē sojas, avokado un citu populāru kultūru audzēšana ir saistīta ar mežu izciršanu, ūdens resursu noplicināšanu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un augsnes degradāciju.
Arī ražas novākšana nav process bez dzīvnieku bojāejas. Lauksaimniecības tehnika iznīcina sīkos zīdītājus, putnu ligzdas un citus dzīvniekus. Pesticīdi ietekmē kukaiņus, putnus un visu ekosistēmu. Eksotiski produkti bieži tiek transportēti tūkstošiem kilometru ar kuģiem, lidmašīnām un kravas automašīnām, radot papildu ietekmi uz klimatu.
Tas nenozīmē, ka augu izcelsmes pārtika ir slikta. Tas nozīmē tikai to, ka pasauli nevajadzētu dalīt pārāk vienkāršās kategorijās – mednieks slikts, veģetārietis labs. Cilvēka ietekme uz dabu ir daudz sarežģītāka.
Medības nav tikai viens mirklis
Medības nav tikai brīdis, kad tiek nomedīts dzīvnieks. Tas ir daudz plašāks process – dabas vērošana, populāciju uzraudzība, selekcija, slimību kontrole, invazīvo sugu ierobežošana, medību infrastruktūras uzturēšana, suņu apmācība, šaušanas prasmju pilnveide, drošība un ētika.
Medniekam jāzina likumi, jāprot atšķirt sugas, jāvērtē dzīvnieka vecums, veselības stāvoklis, šāviena drošība un medījuma izmantošana. Katrs šāviens ir atbildība. Katrs neizdarīts šāviens arī ir lēmums.
Tieši tāpēc medības nav reducējamas līdz primitīvam sauklim par nogalināšanu prieka pēc. Šāds apgalvojums varbūt labi skan komentāru sadaļā, bet tas neatspoguļo realitāti.
Noslēgumā
Mednieks nav monstrs tikai tāpēc, ka medī. Tāpat cilvēks, kurš neēd gaļu, automātiski nekļūst par dabas glābēju. Daba nav melnbalta, un cilvēka attiecības ar to nekad nav bijušas vienkāršas.
Mūsdienu medības ir daļa no dabas apsaimniekošanas cilvēka pārveidotā ainavā. Tās prasa zināšanas, pieredzi un atbildību. Par medībām var diskutēt, tās var kritizēt un par tām ir jārunā. Taču godīgai sarunai jāsākas ar realitāti, nevis stereotipiem.
Un realitāte ir tāda, ka medības nav tikai par dzīvnieka nonāvēšanu. Tās ir arī par dzīvi, līdzsvaru un cilvēka spēju uzņemties atbildību par vidi, kuru viņš pats ir mainījis.
Skriet ar telefonu pakaļ lācim? Komentārs par lāci Jēkabpilī! Tas ir tikai sākums
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
