Somijas valdība gatavo izmaiņas regulējumā, kas ļautu daudz efektīvāk ierobežot baltvaigu zosu un jūras kraukļu radītos postījumus. Par šādiem plāniem publiski paziņojusi Somijas Mednieku savienība, uzsverot, ka pašreizējā sistēma vairs nespēj nodrošināt pietiekami ātru reakciju.
Plānots atteikties no sarežģītās individuālo izņēmuma atļauju sistēmas un ieviest elastīgāku postījumu novēršanas medību modeli. Somijas Mednieku savienība norāda, ka īpaši aktuāla problēma ir straujais baltvaigu zosu populācijas pieaugums.
Baltvaigu zoss Eiropā vairs nav reta suga
Baltvaigu zoss (Branta leucopsis) agrāk tika uzskatīta par samērā retu Arktikas reģiona sugu, taču pēdējās desmitgadēs situācija ir būtiski mainījusies. Izveidojusies liela Baltijas jūras populācija, kas ligzdo Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Dānijā, Vācijā un citās valstīs.
Nekļūt par malumednieku migrācijas laikā. Kā atšķirt Kanādas zosi no Baltvaigu zoss?
Saskaņā ar starptautiskajiem ūdensputnu monitoringa datiem un BirdLife sniegto informāciju, baltvaigu zosu skaits Eiropā jau pārsniedz vienu miljonu putnu. Lielākā daļa populācijas sastopama Eiropas ziemeļu un Arktikas reģionos, kā arī Baltijā, kur kopējais putnu skaits sasniedz aptuveni 1,2–1,3 miljonus.
Somijā baltvaigu zosis vairs nav tikai migrācijas laikā sastopami putni. Tās regulāri ligzdo arī valsts teritorijā, un daudzi lauksaimnieki sūdzas par ievērojamiem zaudējumiem pavasara un rudens migrācijas laikā. Somijas Mednieku savienība uzskata, ka putnu baidīšana ar troksni un signāllīdzekļiem ilgtermiņā vairs nedod vēlamo efektu.
Jūras kraukļi rada problēmas zivsaimniecībai
Otrs svarīgais jautājums Somijā ir lielo jūras kraukļu populācijas pieaugums. Mednieki un zivsaimniecības nozares pārstāvji uzskata, ka šie putni nodara būtisku kaitējumu zivju resursiem, īpaši jutīgās teritorijās un migrējošo zivju populācijām.
Īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība nepieļaut jūras kraukļu tālāku izplatīšanos iekšzemes ūdeņos.
Somijas Mednieku savienība norāda, ka medību organizēšana postījumu vietā būtu salīdzinoši lēts un efektīvs risinājums, jo to bez atlīdzības veiktu mednieki, bet nomedītos putnus varētu izmantot pārtikā.
Baltijas valstīs pieeja atšķiras
Latvijā un Lietuvā baltvaigu zoss nav medījama suga. Savukārt Igaunijā baltvaigu zosu medības noteiktos periodos ir atļautas ierobežotā apjomā.
Jūras kraukļu gadījumā situācija ir citāda. Latvijā šos putnus ir aizliegts medīt, savukārt Lietuvā atļauts medīt. Arī Lietuvā šo putnu medības atļautas tikai ar īpašām atļaujām un tikai konkrētās postījumu vietās, kur konstatēts kaitējums zivju resursiem vai zivsaimniecībai.
Somijā jaunais regulējums varētu stāties spēkā jau tuvākajā laikā, jo mednieku organizācijas pieprasa dot iespēju organizēt medības postījumu vietās jau šīs sezonas laikā.
Kad ar “sūdainu lāpstu” sagrauj mednieka tēlu! “Šauj garām!” #335 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
