Ūdensputnu medības ir ļoti aizraujošas, taču daļa mednieku tajās nedodas, jo platībās neesot piemērotas ūdenstilpes, kur putni labprāt apmestos pavasara un it īpaši rudens pārlidojumu laikā, izperētu jauno paaudzi. Līdz ar to neesot pīļu, ko medīt, bet tālu braukt nav vēlēšanās. Izmantojot Medību saimniecības attīstības fonda finansējumu, SIA Trofeju eksperts eksperti ir īstenojuši projektu Vadlīniju izstrāde medījamo ūdensputnu ligzdošanai, spalvu maiņai un atpūtai rudens migrācijas laikā, derīgu biotopu izveidei, atjaunošanai un uzturēšanai. Materiāls atrodams vietnē nomeditie.org. Tajā gūtās atziņas derēs, lai medību platībās izveidotu vietu, kur labprāt uzturas un ligzdo ūdensputni. Tā derēs arī kā lieliska medību vieta.
Ornitologs Andris Stīpnieks skaidro, ka tas, vai vieta ir piemērota ūdensputnu vajadzībām, atkarīgs no biotopa veida: “Ja dīķi un bebraines būs piemērotas ūdensputnu ligzdošanai, tad peļķes uz lauka, īslaicīgi applūstošas vai applūdināmas vietas un purvi vairāk būs pieejami putnu īslaicīgas uzturēšanās vajadzībām. Taču arī šādas īslaicīgās uzturēšanās vietas putniem ir ļoti būtiskas un nozīmīgas migrāciju laikā, tāpat tās ļoti sekmīgi var tikt izmantotas ūdensputnu medībām un kopumā vairos dabas daudzveidību, noderot arī nemedījamām putnu sugām un citām dzīvības formām.”
Kā izgatavot un ierīkot mākslīgo ligzdu pīlei. Skaidro Andris Stīpnieks
Peļķe uz lauka
Ūdensputniem ļoti derīgas ir seklas ūdenstilpes ar bagātīgu augāju. Un bieži vien medību platībās jau tādas ir. Ūdenstilpes, ko ar salīdzinoši mazu darbu var pārvērst biotopos, kas ir gana labi ūdensputniem.
“Tam nav jābūt labam visam, tā var būt arī vienkārši apstāšanās vieta migrācijas laikā, tajā pašā laikā arī kā medību vieta. Un būs gan putnam labi, gan medniekam. Tāds klasiskākais piemērs ir peļķes uz lauka. Tās bieži vien ir kaut kādas meliorācijas kļūdas dēļ. Protams, viens variants ir mēģināt šīs meliorācijas kļūdas par katru cenu izlabot. Tas ir dārgi, un ne vienmēr tam zemniekam ir nauda šim mērķim. Te jāizšķiras, vai par katru cenu līdzīgi kā ar bebrainēm mēģina to savu applūdušo pleķīti atkarot atpakaļ vai tomēr atstāt savā ziņā dabai. Un šis mazais pleķītis, pirmkārt, kalpo pavasara migrācijas laikā kā izcila apstāšanās vieta ūdensputniem. Jāsaprot, ja tajā brīdī mēģinās tur blakus kaut ko sēt, protams, iesētais tiks apēsts. Bet var taču izvēlēties citas kultūras vai tās garšīgās sēt mazliet vēlāk. Un daļa zemnieku tā arī dara,” skaidro Andris Stīpnieks.
Šādās peļķēs ūdens līmenis parasti ir līdz celim. Svarīgi, ka malas šādai peļķei ir lēzenas un līdz ar to, lai kā mainītos ūdens līmenis, vienmēr būs zona, kurā pīles spēs sameklēt sev barību. Zona, kurā būs aizsniedzami apakšā augoši augi ar tajos esošajām sīkbūtnēm.
Šāda vieta no putnu atpūtas vietas pavasarī, mazliet piestrādājot, kļūst par ideālu medību vietu rudenī.
Interesanti, ka satelītdati atklāj, ka liela daļa pīļu migrē ļoti lielos attālumos, vienā piegājienā dažkārt nolidojot pat 1700 līdz 2200 kilometru, un mazas atpūtas vietas pēc šādām slodzēm ir ļoti svarīgas. Visi fokusējas uz lielajiem ezeriem, taču arī mazajām vietām ir būtiska nozīme.
Putnus piesaista ūdens. Iespējams, ir neauglīgas vietas, kuras var uzplūdināt. Kaut vai tieši medību mērķiem. Tām nav jābūt ūdenī visu laiku. Šādi uz ūdensputnu medību laiku, piemēram, rīkojas Amerikā.
Speciāli veidots dīķis
Protams, ūdensputniem ļoti patiks speciāli veidotie dīķi. Vadlīnijās ir daudz informācijas par šādu dīķu apsaimniekošanu. Piemēram, ūdensputniem ir ļoti būtiski, kas dīķī dzīvo. Svarīgi, lai tur ir ūdensaugi, kaut kāda ekosistēma. Tad barības bāze uzreiz ir daudz nopietnāka. Šādā dīķī ir daudz vēžveidīgo un kukaiņu.
Svarīgi, lai dīķī būtu arī niedru zona, kur putniem paslēpties. Tīrot dīķi, to var paturēt prātā. Ja iztīra visu dīķi kā bļodu, paies ilgs laiks, kamēr niedrājs izveidosies no jauna… Tāpat labi, ja dīķim ir seklā daļa, kurā putni ar knābi var sasniegt zem ūdens augošos augus. Vēlamas arī saliņas. Taču, ja ir saliņas, jādomā par sīko plēsēju kontroli.
Ja gribas, lai šo vietu izvēlētos zosis, blakus jābūt džungļiem, kur zosīm noslēpties un justies droši. Un obligāti kaut kur blakus ir jābūt ganībām vai zālājam.
Vēl kāda nianse – ja dīķi visu laiku apmeklēs makšķernieki, zosu nebūs tik un tā. Zosis vēlas mieru un klusumu…
Bebraines – ideāla vieta
Pirms domāt par bebraines piemērošanu ūdensputnu vajadzībām, tas, vai bebraine te var palikt, noteikti jāsaskaņo ar meža īpašnieku vai apsaimniekotāju. Ja tas ir valsts mežs, jāsazinās ar LVM un jānoskaidro, vai konkrētā bebraine ir apsaimniekojama un līdz ar to saglabājama vai tomēr likvidējama.
“Noteikti būs tādas bebraines, kuras nav reāli atkarot atpakaļ no bebra un varbūt arī nevajag. Iespējams, ir vieta, kur tā būtiski netraucē mežsaimniecībai, nav uz kurieni novadīt ūdeni. Galu galā, bebrs veido unikālu biotopu, kas piemērots ne tikai pašam bebram, bet daudziem citiem dzīvniekiem. Tajā skaitā arī ūdensputniem. Protams, bebra darbošanos nevar atstāt vienkārši tāpat pašplūsmā. Tai visu laiku jāseko līdzi. Bebrs cenšas ar laiku to savu dambīti būvēt augstāk un augstāk… Arī to nevar pieļaut. Kaut tāpēc, ka bebraines noteikti jāpapildina ar mākslīgām ligzdvietām. Ja līdz tām bebra darbošanās dēļ pacelsies ūdenslīmenis, perējums var iet bojā,” turpina Stīpnieka kungs.
Ornitologs uzsver, ka šādās vietās nepieciešama arī rūpīga sīko plēsēju populāciju kontrole. Šim mērķim noderēs lamatas. Turklāt Stīpnieka kungs Amerikas ūdeļu ķeršanai rāmju lamatas iesaka pilnveidot, iedarbināšanas mehānisma ūsiņas aizstājot ar jutīgu laipiņu. Ūdeļu gadījumā tās strādā daudz efektīvāk. Ūdeles augums ir gana smalks, un tā spēj izlīst slazdam cauri, neaizskarot klasisko slazda palaišanas mehānismu. Protams, var izmantot arī dzīvķeramās lamatas, taču tad slazds jāpārbauda ļoti regulāri vai pie tā jāuzstāda kamera, lai fiksētu brīdi, kad tas nostrādājis.
Savulaik tika uzskatīts, ka ideāla vieta pīļu ligzdām ir saliņas bebrainēs vai dīķos, taču sīko plēsēju dēļ tas tā vairs nav. Pastāv milzīgs risks, ka uz zemes esošo ligzdu izpostīs Amerikas ūdele. Tāpēc labākas ir mākslīgās ligzdvietas. Protams, meža zosīm vislabāk patiks tieši saliņas…
“Mūs, ornitologus, ļoti interesē dati, kā veicies ar mākslīgajām ligzdvietām. Ne tik ļoti interesē pati vieta, bet tieši sekmes. Cik ligzdvietu no izliktajām tiek aizņemtas, kā ar perējumu. Vai tas izdodas. Šīs ziņas ļoti vajadzīgas tālākiem pētījumiem.
Derēs arī purvs
Vēl viena vieta, ko viegli pielāgot ūdensputnu vajadzībām, ir purvs. Izstrādātais purvs, kas tiek atjaunots. Ja šādā vietā paceļ ūdenslīmeni, tā uzreiz kļūst interesanta visiem caurceļotājiem. Tāpat tā kļūst par labu ligzdošanas vietu.
“Par to ūdenslīmeni viegli “sarunāt” ar vietējo bebru populāciju. To var darīt arī pašu spēkiem, protams, vienojoties ar īpašnieku. Atliek vien uz grāvjiem ierīkot dambīšus.
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
Medības traucēt nedrīkst un ne tikai medniekiem ir ieroči! “Šauj garām!” #330 epizode
👉 Abonē 8 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 8 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības aprīļa numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
