Medību saimniecība un savvaļas dzīvnieku populācijas nav lielveikala plaukts, kurā preču daudzumu var mehāniski papildināt vai samazināt pēc vajadzības. Tā ir dzīva, mainīga sistēma, kurā katru procesu ietekmē daudzi savstarpēji saistīti faktori – barības bāze, klimats, plēsēji, slimības, cilvēka saimnieciskā darbība, medību slodze un arī politiski pieņemti lēmumi. Vienā brīdī varam runāt par milzīgām postījumu problēmām lauksaimniecībai, bet nākamajā – par Āfrikas cūku mēri, kas vienu problēmu faktiski noņem no dienaskārtības, vienlaikus radot pavisam citas sekas un jautājumus. Šobrīd pārnadžu populācijas tiek ļoti intensīvi apsaimniekotas, kamēr lūšu un lāču populācijas faktiski netiek medību ceļā regulētas, bet vilku populācija tiek apsaimniekota ierobežoti. Tas nozīmē, ka cilvēks iejaucas nevis vienā atsevišķā posmā, bet visā ekoloģiskajā sistēmā, kur sekas ilgtermiņā ne vienmēr ir precīzi prognozējamas. Ar dabu nedrīkst spēlēties šauru interešu vai mirkļa politisku lēmumu dēļ. To esam pieredzējuši jau vairākkārt, taču diemžēl ne vienmēr no šīm kļūdām mācāmies.
Mūsdienu lielākais izaicinājums nav izvēlēties starp saimniecisko darbību un dabu – tas ir atrast līdzsvaru starp abām. Brīdī, kad dabas aizsardzība kļūst pārspīlēta un ignorē praktisko realitāti, rodas problēmas. Tieši tāpat – ja dominē tikai ekonomiskās intereses un daba tiek atstāta otrajā plānā, mēs tikpat ātri nonākam otrā grāvī. Mežsaimniecība, lauksaimniecība un medību saimniecība šodien vairs nevar pastāvēt atrauti viena no otras – tās visas ir daļa no vienas sistēmas, kurā jāspēj vienlaikus ražot, saglabāt un regulēt. Mežam jāaug, laukiem jāražo, un medībām jāpaliek ilgtspējīgām – tas ir klasiskais uzdevums panākt, lai kaza dzīva un vilks paēdis. Taču praksē tas kļūst arvien sarežģītāk. Ekonomiskā situācija spiež uz produktivitāti, savukārt dabas aizsardzības prasības ne vienmēr sakrīt ar saimniecisko realitāti. Šajā kontekstā visbīstamākais ir sākt pārspīlēt kādu vienu faktoru – piemēram, postījumu apmēru, raugoties uz valsts kopējo statistiku, un uz šī pamata pieņemt politiskus lēmumus. Šādi lēmumi var ātri novest pie radikālām izmaiņām, kuru sekas vairs nav tik viegli kontrolējamas.
Kas notiek ar postījumiem?
Briežu dzimtas dzīvnieku ietekme uz jaunaudzēm ir viena no tēmām, kurā emociju nekad netrūkst. Mežsaimnieki runā par bojājumiem, mednieki – par nomedīšanas apjomiem, populācijas struktūru un to, ka situācija dažādās Latvijas vietās būtiski atšķiras. Tieši tāpēc īpaši svarīgi ir nevis balstīties sajūtās, bet skatīties datos. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava sagatavotais Briežu dzimtas dzīvnieku jaunaudžu bojājumu monitoringa 2025. gada rezultātu pārskats ļauj šo sarunu nolikt uz daudz konkrētāka pamata.
Pētījumu vadīja pētniece Gundega Done. Monitoringa ietvaros 2025. gada pavasarī – no marta vidus līdz maija pirmajai dekādei – visā Latvijā apsekotas 610 jaunaudzes. Tajās vērtēti briežu dzimtas pārnadžu radītie bojājumi 210 priežu, 200 egļu un 202 apšu jaunaudzēs. Kopējā apsekotā platība bija gandrīz 825 hektāri – 294,6 ha priežu, 271,3 ha egļu un 259 ha apšu jaunaudžu.
Šis nav vienkārši paskatījāmies, kas mežā notiek tipa novērojums. Katrā audzē veikta sistemātiska koku bojājumu uzskaite un pārnadžu ekskrementu kaudzīšu uzskaite, ko vēlāk pārrēķina uz hektāru. Šis rādītājs pārskatā lietots kā blīvuma indekss – tas nepasaka precīzu dzīvnieku skaitu konkrētajā audzē, bet dod salīdzināmu priekšstatu par to, cik intensīvi konkrētā teritorija izmantota.
Vairāk lasi žurnāla Medības maija numurā vai portālā lasi.lv.
Kad ar “sūdainu lāpstu” sagrauj mednieka tēlu! “Šauj garām!” #335 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
