“Jūsuprāt, vai ir likumīgi nokaut liellopu bulli ar medību ieroci, ja to pieprasa pats īpašnieks?” vaicā Aleksandrs Ribakovs vienā no sociālā tīkla Facebook medībām veltītajām grupām.
Jautājums šķiet nesaprotams un bezjēdzīgs tikai tiem, kas nav saistīti ar lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu. Turpretī lopu audzētājiem ir labi zināms, ka situācijas mēdz būt dažādas un dažreiz cits risinājums nav iespējams. Taču cik likumīga ir šāda rīcība un vai mednieks drīkst izpildīt šādus lūgumus?
Agrāk noteikumi atļāva izmantot pistoli, bisi vai šauteni
Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), tika pieņemti tās tiesību akti. Regulas ir obligāti jāpārņem pilnībā, un interpretācijas, kas tiktu pielāgotas valstī esošajai likumdošanai, ir gandrīz neiespējamas. Tas attiecas arī uz lauksaimniecības dzīvnieku nokaušanas metodēm.
Līdz 2013. gadam spēkā bija Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 310 Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības. Tos joprojām var atrast oficiālajā portālā likumi.lv.
Pistole un šautene bija minēti kā viens no trīs lauksaimniecības dzīvnieku nokaušanas instrumentu veidiem līdzās elektriskajai strāvai un oglekļa dioksīdam. Savukārt aplokos turētus savvaļas sugu dzīvniekus un brīvās sistēmas ganībās audzētos gaļas lopus saskaņā ar šiem noteikumiem varēja nokaut, izmantojot bisi vai šauteni.
Iepriekšējie kaušanas noteikumi tika pārveidoti, daudzas prasības iestrādātas jaunajās Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasībās un citos tiesību aktos, kas atspoguļo ES regulu nostādnes. Taču šo jautājumu reglamentē arī citi tiesību akti. Lai atbildētu Aleksandram Ribakovam un atšķetinātu šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu, nepieciešama speciālistu konsultācija.
Viens no būtiskākajiem momentiem, kas ir jāņem vērā, apsverot šāda veida sadarbību ar mednieku, ir tas, ka mājās vai fermā turētu un uz vietas nokautu dzīvnieku gaļu nevarēs laist tirdzniecībā nedz vietējā tirgū, nedz sūtīt uz ārzemēm. To paredz Dzīvnieku kaušanas noteikumi. Tātad ar medību ieroci nonāvēta lauksaimniecības dzīvnieka gaļa ir lietojama tikai pašpatēriņam – šaurā ģimenes un draugu lokā.
Pieņemot lēmumu izmantot nokaušanai ieroci, ir jāraugās, lai dzīvnieks neciestu. Dzīvnieku aizsardzības likuma 48. pantā minēts, ka lauksaimniecības dzīvnieku atļauts nokaut, izmantojot pirmskaušanas apdullināšanu, izņēmums – ierobežotās platībās turēti savvaļas sugas dzīvnieki un brīvās turēšanas sistēmā turēti gaļas šķirnes liellopi.
Tajā pašā tiesību aktā norādīts, ka galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās, lauksaimniecības dzīvnieku atļauts nokaut bez apdullināšanas. Un te nav minēts, vai tas ir kūtī, aplokā vai savvaļas ganībās turēts lops.
Eiropas Savienības regula Par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā kā vienu no apdullināšanas metodēm min šaujamieroci ar brīvi maināmu lādiņu. Tur teikts: “Dzīvniekus (izņemot putnus, zaķveidīgos) nonāvē tikai pēc tam, kad tie ir apdullināti atbilstīgi regulas 1. pielikumā izklāstītajiem paņēmieniem un specifiskām prasībām, kas saistītas ar šo paņēmienu piemērošanu. Samaņas un jutīguma zudumu saglabā līdz pat dzīvnieka nāvei. Respektīvi, visi mājlopi, neskaitot putnus un trušus, ir jāapdullina pirms kaušanas un kā viens no apdullināšanas paņēmieniem ir ieroča izmantošana.”
Pārtikas un veterinārā dienesta
Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša apstiprina: “Medību ieroci var izmantot lauksaimniecības dzīvnieku nokaušanai savā saimniecībā, bet tikai tad, ja gaļa paredzēta pašpatēriņam, vai arī gadījumos, lai dzīvniekam izbeigtu ciešanas. Šo apdullināšanas metodi ir iespējams izmantot kaušanai ārpus kautuves īpašos gadījumos un tad, ja ir saņemta PVD atļauja, piemēram, nebrīvē audzētu savvaļas dzīvnieku vai brīvās turēšanas sistēmā turētu gaļas šķirnes liellopu nokaušanai. Jebkurā gadījumā ir jācenšas izvairīties sagādāt dzīvniekam ciešanas, operatīvi jānodrošina atbilstoša atasiņošana un transportēšana uz kautuvi.”
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā ir teikts, ka ārpus kautuves drīkst nogalināt dzīvnieku, kas ir cietis nelaimes gadījumā, izrāda fizioloģiska vājuma vai patoloģisku procesu pazīmes un ko labturības iemeslu dēļ nevar transportēt uz kautuvi.
Mājas, savas saimniecības apstākļos var kaut arī tos dzīvniekus, kas nav uzskatāmi par piemērotiem pārvadāšanai. Piemēram, nespēj pārvietoties bez sāpēm vai iet bez palīdzības, tiem ir smaga vaļēja brūce vai izkritums. Nedrīkst pārvadāt arī desmit dienas nesasniegušus teļus vairāk nekā simt kilometru attālumā (kaut nedrīkst jaunākus par septiņām dienām).
Nokauto dzīvnieku liemeņu tālāko apstrādi, transportēšanu, gaļas apriti un patēriņa ierobežojumus nosaka Eiropas Savienības regula Par īpašajiem higiēnas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
“Šobrīd ir informācija, ka šajā regulā tiek veikti grozījumi, kas varētu attiekties tieši uz medību ieroču izmantošanu dzīvnieku nokaušanai atsevišķos apstākļos,” saka Ilze Plīkša.
Izbēgušu lauksaimniecības dzīvnieku nokaušanai vajag rakstisku lūgumu
Medību likums paredz situācijas, kad medniekam var nākties saskarties ar lūgumu nonāvēt lauksaimniecības dzīvnieku, kas ir izbēdzis un atrodas savvaļas platībās.
Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītāja Valtera Lūša atbildi sagatavoja Indulis Burka. VMD pārstāvis norāda:
“Medību likuma 3. panta otrā daļas 2. punkts nosaka, ka medībām pielīdzināma izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās (pēc dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam), izmantojot medību šaujamieročus un medību rīkus.
Atbilstoši iepriekš minētajam medību tiesību lietotājs ir tiesīgs medīt izbēgušus nebrīvē audzētus dzīvniekus, ja dzīvnieku īpašnieks to rakstiski ir lūdzis. Tiesību normā nav noteikts subjekts mednieks un šajā regulējumā jautājumā minētā persona ir dzīvnieku īpašnieks. Tālākā rīcība, organizējot šo izbēgušo nebrīvē audzēto dzīvnieku medības, ir paša medību tiesību lietotāja kompetencē.”
Medību noteikumu II daļā Medījamo dzīvnieku sugas un medību termiņi norādīts, ka izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās pēc dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam atļauta visu gadu.
Izmantojot ieroci, stress tiek mazināts līdz minimumam
Kā jau minēts, kaujot lauksaimniecības dzīvniekus, ir jāizvairās no jebkādu ciešanu sagādāšanas. Šīs prasības gari un plaši ir izklāstītas ES regulās un atbilstošajos mūsu valsts tiesību aktos, taču katram cilvēkam tām jābūt pašsaprotamām. Viens no punktiem nosaka, ka dzīvniekam pirms kaušanas nav jājūt stress. Tas ir svarīgi gan no labturības un humānisma, gan no gastronomiskā un ekonomiskā aspekta.
Zinātnieki izšķir divu veidu stresu – eistress un distress. Eistress ir tā sauktais labais stress, kas rada nedrošību, bailes, satraukumu, bet nerada reakcijas, kas var izraisīt organisma nāvi. Pretēji eistresam distress ir sliktais stress, kas rada iekšējo diskomfortu, bailes, lielu nedrošību. Ilgstoša negatīva iedarbība var novest pat pie dzīvnieka nāves stresa dēļ.
Stress ietekmē gaļas kvalitāti tāpat kā dzīvnieka labturība, tikai pretējā nozīmē. Pētījumos kā pirmais un bīstamākais stresa veids tiek minēts karstums. Lauksaimniecības dzīvnieki, ieskaitot putnus, kuriem nav sviedru dziedzeru ādā, ir ļoti jutīgi pret karstumu.
Pētījumā Stresa ietekme uz gaļas kvalitāti: Mehāniskā perspektīva (Stress Effects on Meat Quality: A Mechanistic Perspective) ir minēts, ka aplokos audzēti brieži nereti iet bojā ceļā uz kautuvi, ja transportā nav pietiekama gaisa cirkulācija vai dzesēšana. Aitas, kas pārāk ilgi turētas pirmskaušanas aplokā atklātā saulē, masveidā var iet bojā.
Pirmskaušanas pārvietošanas stress ir otrs bīstamības skalā un arī var priekšlaicīgi nogalināt dzīvnieku, radot izmaiņas tā muskuļu audos un visā organismā.
Pētījumā konstatēts, ka, piemēram, cūkām 24 stundas ilgs pārtikas trūkums pirmskaušanas pārvietošanas laikā izraisa ārkārtēju kortizola līmeņa paaugstināšanos urīnā. Putnu gaļā ievērojami palielinājies kortikosterona līmenis un pH pieaudzis no trīs līdz divdesmit četriem.
Atšķirīgas liellopu kaušanas procedūras arī ietekmē dzīvnieka stāvokli un gaļas rādītājus. Apdullināto liellopu gaļa satur vairāk ūdens. Pētījuma autori noskaidrojuši, ka pagatavošanas laikā apdullināto liellopu gaļa zaudē vairāk masas un mitruma nekā pēc halāla principiem kauto liellopu gaļa.
Elektrības pielietošana arī ievērojami pasliktinājusi gaļas rādītājus. Šādā veidā nokauto liellopu gaļa bijusi daudz cietāka, palielinājušies pagatavošanas zudumi.
Gaļas lopu audzētāji ir vienisprātis un daudzu zinātnisko pētījumu, novērojumu un publikāciju autori apstiprina, ka stress ievērojami pasliktina gaļas kvalitāti. Brīvās turēšanas apstākļos audzēto gaļas lopu ķeršana, ievietošana kravas mašīnās un transportēšana uz kautuvi rada šiem dzīvniekiem milzīgu stresu un, iespējams, pat fiziski traumatiskas situācijas. Līdz ar to medību ieroča pielietošana ir humānākais nokaušanas veids.
20210112_212553 Pirmskaušanas stress kautuvēs pasliktina gaļas kvalitāti.
Kas drīkst nokaut lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot ieroci
“Lauksaimniecības dzīvnieku nonāvēšanu un saistītas darbības veic tikai personas ar atbilstīga kvalifikāciju, neradot dzīvniekiem sāpes, stresu vai ciešanas, no kā var izvairīties. Tiesa gan, šajā gadījumā tas nav mednieks, bet persona, kas apguvusi dzīvnieku aizsardzības prasības kaušanas laikā. Tomēr, kaujot pašpatēriņam, šo būtībā nepieprasa,” norādīja PVD pārstāve Ilze Plīkša. Jāpiebilst, ka nevienā no tiesību aktiem nav teikts, ka persona, kas ieguvusi atbilstošu kvalifikāciju, nevar būt mednieks.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka šī mācību iestāde piedāvā atbilstošus kursus. Divu dienu mācībās paredzētas gan teorētiskās nodarbības, gan praktiskās nodarbības kautuvē. Mācību dalībnieki apgūst tēmas par dzīvnieku labturības un kautuves higiēnas prasībām, dzīvnieku pārvietošanu, sagatavošanu kaušanai un dažādām kaušanas metodēm.
Īsumā
Medību ieroča pielietošana nav aizliegta, taču ir jāievēro vairāki nosacījumi un viss jānoformē atbilstoši likuma prasībām.
Ja lauksaimniecības dzīvnieku kaušana notiek īpašnieka saimniecībā, juridiskai vai fiziskai personai piederošā aplokā, iežogojumā vai brīvās sistēmas ganībās, procedūru veic persona, kura apguvusi dzīvnieku aizsardzības prasības kaušanas laikā un kurai ir ieroča atļauja. Tas var būt arī mednieks, kuram ir šis sertifikāts. Atsevišķos gadījumos nepieciešama PVD atļauja.
Maksimāli ātri ir jāveic dzīvnieka atasiņošana un tas jānogādā kautuvē.
Ja lauksaimniecības dzīvnieks ir izbēdzis un atrodas savvaļas platībās, tā nokaušanu var uzticēt medniekam bez LLKC izsniegta sertifikāta. Ir jāpārliecinās, ka zeme, kur dzīvnieks atrodas un kur tiks nonāvēts, ir iekļauta kāda kluba iecirknī. Ar šo klubu jāvienojas par izbēgušā lauksaimniecības dzīvnieka atrašanu un nonāvēšanu. Ja vietējie mednieki nav ieinteresēti veikt šo darbu, var pieaicināt kādu no malas, bet arī par to jāvienojas ar klubu, kura platībās atrodas dzīvnieks un kur notiks tā nonāvēšana. Jāatceras, ka dzīvnieka īpašniekam savs lūgums medību tiesību lietotajam ir jānoformē rakstiskā formā.
Galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī tad, ja slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās, lauksaimniecības dzīvnieku atļauts nokaut bez apdullināšanas. Un te nav minēts, vai tas ir kūtī, aplokā vai savvaļas ganībās turēts lops.
Ar ieroci nokauta vai medību platībās nonāvēta lauksaimniecības dzīvnieka gaļa ir lietojama tikai pašpatēriņam.
Konsultēties šajā jautājumā var PVD. Šobrīd dienests piedāvā tikai tiešsaistes konsultācijas, kā arī sniedz informāciju pa telefonu un e-pastā.
No meža līdz pelmeņiem. Bujums atvieglo mednieka dzīvi. Video bloga #42 epizode
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
Šauj garām #8 epizode. Medījumu gaļa – pārstrāde un pārtikas aprite
