Žurnāls Medības saņēma kāda lasītāja lūgumu skaidrot ieroču pārvadāšanas nianses dzinējmedību laikā. Mednieki tikuši pārbaudīti, un policisti izteikuši, medniekuprāt, absolūti nepamatotus aizrādījumus.
Noteikumi ievēroti, bet…
Savā vēstulē mednieki raksta: “Situācija notika Ziemeļkurzemē, precīzi – Ances pagastā uz grants ceļa. Vakar (9. oktobrī) notika dzinējmedības. Mēs pārvietojāmies pa koplietošanas autoceļu, policija apturēja automobiļus un pārbaudīja ieroču atļaujas, viss kā vienmēr, bet stāsts ne par to. Tika izteikts aizrādījums par to, ka ieroči netiek likti pārvalkos laikā, kad pārvietojamies pa koplietošanas autoceļiem. Pārvietojāmies starp mastiem pa savu medību teritoriju dienas laikā.
Vakarā diskutējām, bet tā arī skaidrībā netikām. Valsts policija bija kopā ar ieroču inspektoru. Policijas amatpersonas teica, ka mums paveicies, ka bijuši viņi. Ja būtu bijuši inspektori no Rīgas, tad būtu daudz protokolu…
Likumsargi arī skaidroja, ka mums neesot līguma ar Latvijas valsts autoceļiem. Taču Medību noteikumu 24. punktā rakstīts, ka medību platību par vienlaidu platību uzskata arī tad, ja to sadala līnijveida infrastruktūras objekti, piemēram, ceļi, stigas, grāvji, trases, elektrolīniju gaisa pārvadi. Infrastruktūras objektu platumu neieskaita šo noteikumu 23. punktā minētajā attālumā.
Savukārt to pašu noteikumu 59. punkts nosaka, ka dzinējmedību laikā pārbraucienos medību iecirkņa teritorijā medību šaujamieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots.”
Izlasot mednieku rakstīto, neviļus rodas vairāki jautājumi: vai kontrolējošajiem dienestiem reģionos, dodoties konkrētā tematiskā reidā, nav jāzina visas pārbaudāmās jomas nianses, ne tikai tās, kas reglamentē ieroču apriti, un vai tad normatīvo aktu traktējums atšķiras, ja kontroli veic vietējie vai Rīgas inspektori?
Aicina turpināt rūpīgi ievērot noteikumus
Skaidro Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja inspektors Ēriks Eleds:
“Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes licencēšanas un atļauju sistēmas birojs (LASB) savas kompetences ietvaros var norādīt, ka mednieki vēstulē korekti atsaucas uz Medību noteikumiem.
LASB norāda, ka, pamatojoties uz Medību likuma 33. panta pirmo un otro daļu, administratīvā pārkāpuma procesu par Medību likumā minētajiem pārkāpumiem, izņemot tā 23. daļā minētos pārkāpumus, veic Valsts meža dienests. Savukārt administratīvā pārkāpuma procesu par Medību likuma 32. panta 23. daļā minētajiem pārkāpumiem veic Dabas aizsardzības pārvalde.
LASB nevar sniegt komentāru par aprakstītajā situācijā inspektoru sniegtiem mutiskiem aizrādījumiem, tomēr norāda, ka Valsts policijas amatpersonām tiesību normas ir jāpiemēro, balstoties uz Valsts policijā izstrādātām vadlīnijām.
Medību likuma 25. pants nosaka, ka “atbilstoši savai kompetencei šā likuma un citu medības reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu uzrauga Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotībā vai pārraudzībā esošas iestādes”. Tādēļ situācijās, kad Valsts policijas amatpersona konstatē iespējamu medības reglamentējošo normu pārkāpumu, par kuru piemērojams administratīvs sods, tā pamatojas uz Medību likuma 27. pantu, kas nosaka, ka “mednieka pienākums ir:
1) uzrādīt viņa rīcībā esošos šaujamieročus un to glabāšanas atļauju, kā arī munīciju, medību rīkus, medību dokumentus un medību produkciju;
2) sniegt mutvārdos un rakstveidā paskaidrojumu par medībām, kurās viņš piedalās.
(2) Ja notikušas nelikumīgas medības, personas, kuras veic šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, ir tiesīgas aizturēt medību dokumentus un izņemt šaujamieročus, munīciju, medību rīkus un medību produkciju.”
Valsts policijas amatpersona fiksē iespējamā pārkāpuma būtību, pieņem paskaidrojumus no medību dalībniekiem, ja nepieciešams, veic Medību likuma 27. panta otrajā daļā aprakstītās darbības, pēc kā savākto materiālu nosūta Valsts meža dienestam izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai.
Šis rīcības modelis attiecināms arī uz situācijām, kad Valsts policijas amatpersona konstatē medniekus, kuri pārvietojas ar neiesaiņotiem, bet izlādētiem šaujamieročiem, un rodas pamats uzskatīt, ka tie atrodas ārpus medību iecirkņa robežām.”
Notikušais kārtējo reizi apliecina, cik svarīgi medniekiem ir zināt normatīvo aktu prasības, lai varētu oponēt gadījumos, kad kontrolējošo institūciju darbinieki ceļ nepamatotas pretenzijas. Tāpat šo prasību ievērošanai jākļūst par labu ieradumu. Tikpat svarīgi ir precīzi zināt medību platību robežas, vietas, kur ir noslēgts medību tiesību nomas līgums un kur tā nav, kur medību platībās ir pārrāvumi.
Kas medību saimniecībā sabojāts pēdējo četru gadu laikā? “Šauj garām!” #146 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
