Medībās sunim jābūt spilgtas krāsas kaklasiksnai vai citam elementam. Ja darba procesā tas saplīst, jārauga to nomainīt.
Foto: Kate Šterna
Šādu jautājumu kādā sociālā tīkla Facebook mednieku grupā uzdeva viens no pastāvīgajiem diskusiju dalībniekiem.
Sāksim ar atgādinājumu. Medības reglamentējošie un citi saistītie tiesību akti nosaka, ka medībās drīkst izmantot tikai šķirnes medību suni un ka par šķirnes apliecinājumu kalpo tikai oficiāli reģistrētas kinoloģiskās organizācijas izsniegti ciltsraksti, kuros ir jābūt aprakstītām trim suņa priekšteču paaudzēm.
Īsumā prasības ir šādas. Medībās drīkst izmantot tikai medību šķirnes suni; īpašniekam līdzi ir jābūt derīgai vakcinācijas, proti – lolojumdzīvnieka, pasei ar ierakstu par derīgu trakumsērgas poti; sunim ir jābūt mikročipam, kas ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centrā (LDC); ciltsrakstiem vai to kopijai līdzi nav jābūt, bet tikai oficiāli izsniegts dokuments, kurā minētas trīs priekšteču paaudzes, ir uzskatāms par izcelsmi apliecinošu, proti, pierāda, ka suns ir tīršķirnes.
Medību laikā valsts vai pašvaldības policijas, kā arī Valsts meža dienesta inspektors var prasīt uzrādīt suņa veterināro pasi. Tajā ir jābūt arī mikročipa svītru kodam. Ja inspektoram ir mikročipu lasītājs, ir iespēja nolasīt kodu un vienotajā sistēmā pārliecināties, ka suns ir reģistrēts LDC, taču tur arī netiek prasīts iesniegt ciltsrakstus. Līdz ar to pārliecināties par suņa izcelsmi var tikai tad, ja saimnieks apzinīgi vadā līdzi ciltsrakstu kopiju vai inspektors būs uzstājīgs un pieprasīs atsūtīt dokumentu pēc medībām.
Par dzīvnieku labturību kompetentā iestāde ir Pārtikas un veterinārais dienests. Pašvaldībās, kur ir pašvaldības policija, arī šī iestāde. Līdz ar to pamatā tikai šo divu organizāciju pārstāvjiem ir mikročipu lasītāji. Valsts meža dienesta (VMD) un Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem šādas ierīces nav. Iepriekš amatpersonas ir minējušas, ka lasītāju iegādei budžeta nepietiek un tuvākajā nākotnē līdzekļi netiks piešķirti.
Vai ir bijušas ierosinātas administratīvās lietas un uzlikti sodi par šo prasību neievērošanu?
“Jā. Inspektori mēdz pārbaudīt, kādi suņi piedalās medībās. Samērā regulāri tiek ierosinātas administratīvās lietas vai uzlikti sodi, bet tas notiek ļoti reti. Pāris reizes gadā! Situācijas mēdz būt ļoti dažādas. Piemēram, saimnieks, zinādams, ka kaut kas nav kārtībā, inspektoram stāsta, ka tas nav viņa suns. Tas vienkārši skraidot pa platībām, bet ir skaidri redzams, ka suns labi pazīst šo cilvēku. Tātad jāpārbauda dokumenti. Suņa īpašniekam līdzi ir jābūt veterinārajai pasei ar derīgu mikročipa numuru un trakumsērgas potes ierakstu. Pasē veterinārārsts ieraksta arī šķirni, un man vai inspektoram nav iemesla speciālista spriedumam neuzticēties,” saka VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Cita pārkāpumu kategorija ir atrašanās ar suni platībās. Piemēram, suns skraida bez uzraudzības un dzenā bukus vai tam nav spilgtas krāsas kaklasiksnas, kas ir obligāta prasība medībās. Tad arī parasti tiek pārbaudīts, kas tas par suni, uz kāda pamata tas ir medību platībās medību laikā.
“Viena lieta ir saimnieka atbildība par suni un noteikumu ievērošanu, pavisam cita lieta ir medību vadītāja atbildība par medību norisi un likumību. Suņa īpašniekam par dokumentu neesamību vai nepilnībām sods būs minimāls. Savukārt medību vadītājam var uzlikt jau nopietnākas sankcijas,” uzsver Valters Lūsis, atgādinot, ka medību vadītājam ir tiesības liegt piedalīties medībās suņiem bez atbilstošiem dokumentiem vai ar šaubīgu izcelsmi.
Kā vienmēr kontrolēt, kur atrodas suns. Izsekošanas sistēma Huntloc. Video bloga #55 epizode
Pēc VMD pārstāvja teiktā, ir bijuši arī tādi gadījumi, kad suņa dokumenti pārbaudīti un saimnieks sodīts, jo suns acīmredzami ir krancis. Savukārt, ja suns izskatās pēc šķirnes dzīvnieka, pretenzijas parasti netiek celtas. “Agrāk bija pavisam vienkārši. Bija taksis, foksis, laika. Pa kādam drāthāram vai kurchāram. Tagad medībām veidoto šķirņu klāsts, kas pieejams Latvijas iedzīvotājiem, ir daudz plašāks. Zināt tās visas nav iespējams, tādēļ mēs paļaujamies uz ierakstu veterinārajā pasē. Savukārt ciltsrakstus līdzi vadāt nav obligāti. Turklāt tos arī es varu sazīmēt, ja vajag. Pārbaudīt uz vietas mežā to īstenumu nebūtu iespējams, un tas atkal būtu kārtējais papīra darbs, ko mēs pēdējā laikā cenšamies pēc iespējas mazināt,” pieeju jautājumam par medību suņu izcelsmi paskaidro VMD pārstāvis.
Valters Lūsis akcentē, ka sodi par suņu izmantošanas noteikumu pārkāpumiem medībās ir minimāli un tie diez vai ietekmēs mednieku attieksmi un uzskatus. “Tas ir ētikas, izpratnes un lietderīguma jautājums. Ne velti gadu simtiem ir veidotas šķirnes, kas ir piemērotas konkrētam darbam konkrētos apstākļos. Mednieki izvēlas labus ieročus, medījumam atbilstošu munīciju. Tad kāpēc lai ietu medībās ar kaut kādu kranci?” noslēgumā teic VMD Medību daļas vadītājs, norādot, ka inspektori vienmēr veic pārrunas ar medniekiem, skaidrojot, kāpēc ir svarīgi ievērot arī to noteikumu daļu, kas attiecas uz suņu izmantošanu, un to, kāpēc šķirnes suns ir labāks par kaimiņu duksi, lai arī tas prot skaļi riet un ātri skriet bukiem pakaļ.
VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “Jā. Inspektori mēdz pārbaudīt, kādi suņi piedalās medībās. Samērā regulāri tiek ierosinātas administratīvās lietas vai uzlikti sodi, bet tas notiek ļoti reti. Tas ir ētikas, izpratnes un lietderīguma jautājums. Ne velti gadu simtiem ir veidotas šķirnes, kas ir piemērotas konkrētam darbam konkrētos apstākļos. Mednieki izvēlas labus ieročus, medījumam atbilstošu munīciju. Tad kāpēc lai ietu medībās ar kaut kādu kranci?”
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
