LV portāla infografika; Avots: Valsts meža dienests.
Latvijā uz 21 tūkstoti aktīvo mednieku ir tikai pieci medību inspektori, kas rūpējas, lai tiktu ievērotas medību noteikumu prasības. Pēc jauno Medību likuma grozījumu stāšanās spēkā šī gada 1. aprīlī medību inspektoru darbs ir kļuvis sarežģītāks. Pārbaudes, vai tiek ievērotas jaunās likuma normas, prasa papildu darbaspēka un tehniskos resursus. Šajā publikācijā LV portāls aplūko gan medību inspektoru tiesības un pienākumus, gan arī mednieku atbildību un visbiežāk pieļautos pārkāpumus.
Kopsavilkums
– Latvijā ir ap 21 000 aktīvo mednieku, 1900 medību iecirkņu un pieci medību inspektori.
– Ar 1. jūliju medību inspektori no virsmežniecībām (reģionālajām struktūrvienībām) ir pārcelti uz centrālo administrāciju.
– Medību inspektoru galvenie pienākumi ir nodrošināt medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, pārtraukt un novērst pārkāpumus, kā arī jebkuru citu mežam un meža zemei kaitīgu darbību.
– Visbiežāk tiek pārkāptas medību drošības un medību šaujamieroču izmantošanas prasības medībās, kā arī medību vadītāja pienākumu nepildīšana un nelikumīgas medības.
– Ja notikušas nelikumīgas medības, inspektors ir tiesīgs aizturēt medību dokumentus un izņemt šaujamieročus, munīciju, medību rīkus un medību produkciju.
– Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis medībās ir paviršība, nevērīga apiešanās ar ieroci un pilnīga pārliecība, ka ierocis nav bijis pielādēts.
– Gadās, ka, pildot darba pienākumus, medību inspektori paši nokļūst bīstamās situācijās. Bīstami ir bruņoti mednieki, kas atrodas alkohola reibumā.
Valsts meža dienestā (VMD) patlaban strādā pieci medību inspektori. Viņu pienākumi un tiesības ir noteiktas Valsts meža dienesta likumā, Medību likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 449 “Valsts meža dienesta nolikums”.
VMD reforma, kura paredzēja izmaiņas arī medību inspektoru darbā, šobrīd ir apturēta, bet, lai risinātu dienesta speciālistu aizvietošanas problēmu, panāktu iespējami vienādu dienesta amatpersonu rīcību līdzīgos apstākļos, kā arī veicinātu citu Valsts meža dienesta darbības stratēģijā 2021.–2027. gadam noteikto mērķu sasniegšanu, ar 1. jūliju medību inspektori no virsmežniecībām (reģionālajām struktūrvienībām) ir pārcelti uz centrālo administrāciju. Pienākumi būtiski nemainās, bet tiek nodrošināta vienota metodiskā un institucionālā vadība, stāsta VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Tiesības un pienākumi
Medību inspektoru galvenie pienākumi ir nodrošināt medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, pārtraukt un novērst medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī jebkuru citu mežam un meža zemei kaitīgu darbību. Ja notikušas nelikumīgas medības, inspektors ir tiesīgs aizturēt medību dokumentus un izņemt šaujamieročus, munīciju, medību rīkus un medību produkciju.
Medību inspektoru galvenās tiesības:
– netraucēti pārbaudīt dabā, vai tiek ievērotas meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības;
– apturēt vai aizliegt to juridisko un fizisko personu rīcību, kuras pārkāpj normatīvos aktus;
– pārbaudīt pārkāpēju personību apliecinošus dokumentus, nogādāt viņus policijas vai pašvaldību institūciju dienesta telpās, kā arī nodot – mežpārkāpumu materiālus tiesībaizsardzības iestādēm vainīgo personu saukšanai pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā;
– pārbaudīt medību produkcijas ieguves, glabāšanas, pārstrādes un realizācijas vietas, transportlīdzekļus, produkcijas ieguves rīkus, – pārkāpēju personisko mantu un izņemt un konfiscēt nelikumīgi iegūto medību produkciju, pārkāpumu izdarīšanas rīkus, dokumentus un citus pierādījumus;
– pieņemt lēmumus, sastādīt protokolus (aktus), izskatīt materiālus un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības;
– anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas, apliecības, licences;
– izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvo sodu.
Darbs kļuvis sarežģītāks
2022. gada 1. aprīlī spēkā stājās būtiski grozījumi Medību likumā – atļautas medības pilsētās, termotēmēkļu lietošana un noteiktas minimālās platības.
Medības pilsētās ir vietējās pašvaldības kompetence, tām jānotiek saskaņā ar pašvaldības izstrādātajiem saistošajiem noteikumiem. Ja pašvaldība šādus noteikumus nav izstrādājusi, pilsētas teritorijā joprojām medīt nedrīkst. V. Lūsis piezīmē, ka saskaņā ar Medību likumu medības ir arī medījamo dzīvnieku izsekošana, ķeršana un sagūstīšana, izmantojot medību rīkus un paņēmienus.
Kontrolējot naktsredzes un termotēmēkļu izmantošanu medībās, inspektoriem jāpakļauj sevi lielākam drošības riskam.
“Pēc jauno Medību likuma grozījumu stāšanās spēkā medību inspektoru darbs kļuvis sarežģītāks. Pārbaudes, vai tiek ievērotas jaunās likumdošanas normas, prasa papildus darbaspēka un tehniskos resursus, kas jau iepriekš ir bijuši ierobežoti,” saka VMD pārstāvis. “Kontrolējot likumdošanas prasībām atbilstošu naktsredzes un termotēmēkļu izmantošanu medībās, inspektoriem jāpakļauj sevi lielākam drošības riskam. Kontroles laikā, lai operatīvi pārtrauktu pretlikumīgas darbības, inspektoram jāatrodas tiešā tuvumā medniekam, kura rīcībā ir lietošanai sagatavots medību šaujamierocis, kas aprīkots ar naktsredzes vai termotēmēkli.”
Mednieku pienākumi
Latvijā ir ap 21 000 aktīvo mednieku un 1900 medību iecirkņu.
Mednieku pienākumus nosaka Medību likuma 27. pants. Pēc inspektora pieprasījuma mednieka pienākums ir:
– uzrādīt viņa rīcībā esošos šaujamieročus un to glabāšanas atļauju, kā arī munīciju, medību rīkus, medību dokumentus un medību produkciju (trofejas, gaļu un subproduktus);
– sniegt mutvārdos un rakstveidā paskaidrojumu par medībām, kurās viņš piedalās;
– nodrošināt inspektora brīvu piekļuvi medījuma apstrādes vietai kontroles veikšanai.
Mednieku pārkāpumi
Uz jautājumu, kādi ir būtiskākie mednieku pārkāpumi, V. Lūsis stāsta, ka visbiežāk tiek pārkāptas medību drošības un medību šaujamieroču izmantošanas prasības medībās. Nākamie biežāk sastopamie pārkāpumi ir medību vadītāja pienākumu nepildīšana (arī individuālajās medībās, jo tajās katrs mednieks ir pats sev medību vadītājs) un nelikumīgas medības, kurās nomedīti medījamie dzīvnieki.
Viens no tipiskiem pārkāpumiem ir tas, ka medniekiem aizmirstas izlādēt ieroci.
Aļņiem samazināts limits. Bažas par populācijas stāvokli. “Šauj garām!” diskutē
Tas ir viens no bīstamākajiem medību drošības prasību pārkāpumiem, uzsver V. Lūsis.
“Medību noteikumos ir ļoti detalizēti aprakstīts, kad un kā mednieks drīkst pielādēt medību šaujamieroci un kad un kā tas ir jāizlādē,” turpina VMD pārstāvis. “Izlādētam medību šaujamierocim patronas nav ne ieroča patrontelpā, ne ierocim pievienotajā patronu magazīnā. Diemžēl bieži vien no magazīnas izlādēt patronas mednieki “aizmirst”.”
Izlādējot medību šaujamieroci, vispirms jāatvieno no medību šaujamieroča magazīna (vai jāizņem no tās patronas, ja magazīna nav noņemama), tad jāatvelk aizslēgs un jāizņem patrona no patrontelpas. Citās valstīs mednieki pārnēsā ieročus ar atvāztiem stobriem vai atvilktiem aizslēgiem, vai arī ievieto patrontelpā spilgtas krāsas karodziņu, lai no malas būtu redzams, ka ierocis nav pielādēts. Ar ieroci (pat nepielādētu) jebkādos apstākļos jārīkojas kā ar pielādētu.
Īpašas prasības aizsargājamās dabas teritorijās
Atšķirīgas prasības medībām ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT).
Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” noteic, ka dabas liegumu un dabas parku teritorijās ūdensputnu medībās aizliegts lietot šāviņus, kas satur svinu. Tomēr ĪADT var būt arī citi medību ierobežojumi, kas atkarīgi no konkrētās ĪADT individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, ja tādi ir.
Kā piemēru V. Lūsis min Gaujas Nacionālo parku, kura stingrā režīma zonā medības ir aizliegtas, vai Ķemeru Nacionālo parku, kurā ir aizliegts medīt lielos plēsējus, bet no 1. februāra līdz 15. oktobrim ir aizliegtas dzinējmedības.
Latvijā pašlaik ir izdalītas 658 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas aizņem 12% no Latvijas teritorijas (ja neskaita Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu).
ĪADT un to zonējums redzams Dabas aizsardzības pārvaldes datu bāzē “Ozols” un viedierīču bezmaksas aplikācijā “LVM Geo”.
Svarīga ir drošība
Medībās ļoti svarīga ir drošība. Medību šaujamieroča un munīcijas izmantošanas kārtība un medību drošības prasības noteiktas Ministru kabineta noteikumu Nr. 421 “Medību noteikumi” XI nodaļā.
V. Lūsis stāsta, ka biežākais nelaimes gadījumu cēlonis medībās ir paviršība, nevērīga apiešanās ar ieroci un pilnīga pārliecība, ka ierocis nav bijis pielādēts.
Pārkāpumu apjopojums.
LV portāla infografika; Avots: Valsts meža dienests.
Dzinējmedībās ļoti rupji un bīstami pārkāpumi ir šaušana pa neskaidri redzamu mērķi.
Dzinējmedībās ļoti rupji un bīstami pārkāpumi ir šaušana pa neskaidri redzamu mērķi, šaušana pa mednieku līniju, atļauto šaušanas leņķu neievērošana un patvaļīga savas vietas atstāšana mednieku līnijā. Dzinējmedībās medniekiem jāvalkā spilgtas krāsas apģērba elementi (piemēram, cepures vai lentes), bet dzinējiem – spilgtas krāsas vestes. Mūsdienās var iegādāties arī spilgtas krāsas maskēšanas apģērbu.
“Mēdz teikt, ka medību drošības prasības ir rakstītas ar asinīm, un mednieki tās pamatā arī ievēro, kaut gan VMD joprojām konstatē pārkāpumus arī šajā ziņā,” tā V. Lūsis.
Pēdējos gados medību drošības pārkāpumi samazinās: ja 2019. gadā tie bija 38, tad pērn tikai 26. Pērn ir bijuši arī divi nelaimes gadījumi, 2019. Gadā – trīs.
Kad pretī ir cilvēks ar ieroci
Gadās, ka, pildot darba pienākumus, medību inspektori paši nokļūst bīstamās situācijās.
“Gadījumi, kad pretī stājas cilvēki ar ieročiem, vienmēr ir jāuztver ļoti nopietni, jo notikumu pavērsieni, it sevišķi sastopot malumedniekus, nav prognozējami,” saka VMD pārstāvis. “Pirms daudziem gadiem, aizturot malumedniekus, inspektora un policijas darbinieku virzienā tika raidīti divi šāvieni. Toreiz veiksme bija kontrolējošo iestāžu darbinieku pusē, bet vienam no policistiem dzīvību glāba bruņuveste.”
Bīstami ir arī bruņoti mednieki, kas atrodas alkohola reibumā.
V. Lūsis atceras gadījumu, kad, kontrolējot dzinējmedību norisi, tika konstatēti medības reglamentējošo aktu pārkāpumi. Inspektors, sēžot automašīnā, sāka rakstīt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Tikmēr no meža iznāca vēl viens mednieks, kurš bija stiprā alkohola reibumā un sajauca automašīnas. Viņš atvēra inspektora dienesta automašīnas aizmugures durvis un mēģināja iekāpt tajā ar pielādētu ieroci, iebakstot ar stobru vadītāja sēdeklī, kur tobrīd sēdēja inspektors.
NOT google-places-scripts.mobile-all-kvadrats6
2022. gada janvārī Limbažu novadā medību inspektori kopā ar Valsts policiju aizturēja malumednieku, kuru bija centušies notvert jau vairākus gadus. Malumedniekam bija ar naktsredzes tēmēkli apgādāts nelegāls, paštaisīts ierocis, ar kuru viņš aizturēšanas brīdī tēmēja aizturētāju virzienā.
Sodi par pārkāpumiem
Sodus par administratīvajiem pārkāpumiem medību jomā nosaka Medību likuma VII nodaļa, par kriminālpārkāpumiem – Krimināllikuma 112. pants.
Kā sodi tiek piemēroti brīdinājumi, naudassodi, medību tiesību izmantošanas aizliegums uz laiku, medību tiesību atņemšana uz laiku, medību vadītāja tiesību atņemšana uz laiku. Ja pārkāpts Krimināllikums – naudassodi, sabiedriskais darbs, probācijas uzraudzība, īslaicīga brīvības atņemšana, brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem vai četriem gadiem.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
