Šis ir viens no tiem stāstiem par to, ja dzīvnieku ir lemts nomedīt, tad to izdodas izdarīt neatkarīgi no mistiski pazudušām barotavām, trokšņošanas un citiem nebūt ne vēlamiem apstākļiem.
Ieteikumi, kā sagatavoties medībām ar termālo tēmēkli
Decembra sākumā no veikala Ieskaties.lv saņēmu testam termālo tēmēkli Pulsar Thermion 2 LRF XP60. Apjautājoties, ar ko šī ierīce atšķiras no iepriekšējā mēnesī testētās XG60 versijas, noskaidroju, ka šim tēmēklim ir labāks termālais kontrasts, taču nedaudz sliktāka attēla kvalitāte tālākās distancēs. Ārēji vizuāli tas ne ar ko neatšķiras, un uz savas Tikka T3X varu to stiprināt ar tiem pašiem Innomount ātrajiem kronšteiniem. Jāsaka gan, ka ierīce ir diezgan masīva, it īpaši labi to var just, ja ierocim uzliek vēl arī klusinātāju. Šī iemesla dēļ ērtāk to ir lietot, šaujot no atbalsta, kas arī gaides medību situācijās lielākoties ir iespējams.
Sākam ar piešaušanu. To parasti veicu Rīgas Šaušanas centrā, kur pirmos šāvienus var izšaut 50 metru distancē un tad pāriet uz 100 metru distanci un piekoriģēt trāpījumus. Tīkliņa regulācija ir gana vienkārša. Darbojoties ar pogām ierīces priekšpusē un regulācijas tornīti kreisajos sānos, attēlu un tīkliņu iesaldē uz tēmēšanas vietu, tad tīkliņa centru pārbīda uz reālo trāpījuma vietu un izmaiņas saglabā. Lai būtu pavisam ērti, regulāciju var veikt arī ar komplektā iekļauto pulti, ko pie ierīces pievieno ar Bluetooth.
Otra lieta, ko var jau laikus izdarīt, ir iebūvētā ballistiskā kalkulatora iestatīšana. Tas, izmērot attālumu līdz mērķim, aprēķinās un atzīmēs tēmēšanas tīkliņā vajadzīgo korekciju. Strādā gan tālās, gan ļoti tuvās distancēs. Vispirms viedierīcē būs lejupjāielādē lietotne Stream Vision Ballistics. Tā bez maksas ir pieejama gan Apple App Store, gan Android Google Play. Lietotnei ar Bluetooth jāpievieno tēmēklis, jāizveido profils, jāievada dati par izmantoto munīciju un šī informācija jāpārceļ uz tēmēkli. Pēcāk, ar lāzera tālmēru izmērot attālumu, tīkliņā uzreiz parādīsies sarkana atzīme ar tēmēšanas korekciju.
Trešā lieta – uzlikt tēmēklim okulāra aizsarggumiju. Tā paredzēta, lai gaišā laikā novērstu nevēlamus atspīdumus un pasargātu seju šāviena atsitiena brīdī. Atšķirībā no dienas tēmēkļa okulāra, kas savas uzbūves dēļ ļauj galvu uz laides muguras novietot tikai vienā noteiktā attālumā, jebkurā termālajā tēmēklī šāvējs skatās kā tādā televizorā. Tajā redzamais attēls nezudīs un nekropļosies arī tad, ja galva būs nejauši piebīdījusies kaut nedaudz tuvāk tēmēklim. Kādā reizē, tumsā raidot šāvienu uz dzīvnieku, aizsarggumija bija aizmirsusies tēmēkļa somā, jo pārvadāšanas laikā tēmēklis ar uzliktu gumiju vienkārši neielien somā. Gumija visu laiku ir jāņem nost un pirms lietošanas jāliek atpakaļ. Beigu beigās dzīvnieks veiksmīgi nomedīts, bet asinspēdas ir tikai vienas – manējās. Un, ticiet man, piere asiņo vienkārši nejēdzīgi!
Joki ar pazudušo barotavu
Arī braucot dzinējmedībās, parasti ņemu līdzi termālās ierīces. Nekad nevar zināt, kad noderēs monoklis vai varbūt mājupceļā radīsies interesanti kadri, ko nofilmēt ar tēmēkli. Tā notika arī šajā reizē. Viena no retajām sniegotajām dzinējmedību dienām šogad noslēdzās ar dažiem kolēģu nomedītiem briežiem un sātīgām vakariņām medniekmājā. Pirms braukšanas mājās gan gribējās vēlreiz izmest loku caur platībām cerībā kaut ko safilmēt ar tēmēkli. Lai arī lauki lielākoties izrādījās tukši, dažviet varēja samanīt stirnas, briežus. Tēmēklim ir pietiekami liela attēla palielinājuma amplitūda – no trīs līdz 24 reizēm, tomēr realitātē medību vajadzībām maksimālo palielinājumu nekad nav nācies izmantot. Sākotnējais trīs reižu palielinājums ir diezgan labs kompromiss starp attēla kvalitāti un gana plašu redzeslauku. Ja nav citu variantu, to var izmantot arī kā monokli vērošanai. Tiesa, tas nav šīs ierīces pamatuzdevums, tādēļ redzeslauka dēļ ērtāk būs vērot plašus laukus, nevis tuvus krūmājus vai mežmalas.
Necik ilgs laiks, tā braukājot un pētot, nav pagājis, kad no vietējā kolektīva nāk ziņa par rukšiem tuvējā barotavā. Tur ir arī tornis, tādēļ vajagot aizbraukt paskatīties, varbūt kādu ir iespējams nomedīt. Interesanti gan, jo tikai pirms dažām stundām netālu no šīs pašas barotavas izdzīts masts un arī suņi tikuši uz pēdām kādam cūku baram. Vai tiešām tās būs tās pašas? Braucot turp, mēģinu prātā uzburt ejamo ceļu no vietas, kur būs jāatstāj mašīna, līdz tornim, bet atceros to vien aptuveni. Ir zināmas cerības, ka būs palikušas pa dienu iebrauktās sliedes, taču cerības zūd, izkāpjot no mašīnas. Stiprā snigšana, kas sākās jau pēdējā mastā, sliedes ir pilnībā izlīdzinājusi.
Sakrāmēju mantas līdzņemšanai, ņemu ieroci ar visu somu un sāku soļot iedomātajā virzienā, taču, jo tuvāk esmu iecerētajai vietai, jo lēnāk, prātīgāk ir jāiet – neuzmanīgi sperot soli, sniegs zem zābakiem gurkst ļoti skaļi. Vismaz labā ziņā ir tā, ka vēja virziens labvēlīgs. Laiks velkas lēni, prātā nerimst uzmācīgās domas par to, ka varbūt esmu iegriezusies neīstajā stigā. Jo tālāk eju, torni neieraugot, jo uzmācīgākas kļūst domas. Sasodīts, ja nu tiešām neīstā stiga? Vai tad te jau nevajadzēja būt tornim? Pēc brīža padodos domām, atmetu visu piesardzību, griežos riņķī un dodos atpakaļ. Iešu apskatīt otru tuvējo stigu un, ja arī tā nebūs pareizā, metīšu mieru. Droši vien no manas meimurošanas riņķī visas cūkas tāpat jau būs ņēmušas vagu.
Protams, otra stiga izrādās vēl mazāk līdzīga tai, ko atceros. Nuja, balle beigusies… Jau gatavojoties braukt prom, intereses pēc pārjautāju precīzu torņa un barotavas lokāciju. Ha! Izrādās, ka ar orientēšanos viss ir kārtībā, bet problēma slēpjas vien nespējā slāpēt šaubas par to, vai esmu vietā! Pirmā stiga, kurā biju iebridusi, tik tiešām ir pareizā. Vajadzēja vēl noiet vien 20 metrus, un tornis būtu bijis saskatāms. Ko nu vairs zaudēt? Aizstaigāšu vēlreiz paskatīties! Un ko domā – līdzko paeju pāris desmitus metru aiz savām pēdām, iekāpju pazudušajā tornī, termālajā monoklī samanu četrus siltus sāniņus šņakstināmies pie barotavas. Grūti pateikt, vai nu rukši, čāpstinādami iekšā graudus, tiešām nebija dzirdējuši staigāšanu, vai varbūt sabijušies, bet pēc īsa brīža atnākuši atpakaļ. Par laimi, nokrišņi jau kādu laiku ir mitējušies, tādēļ termālā bilde ir lieliska – visiem četriem dzīvniekiem var saskatīt pat kažoka tekstūru un izšķirt siltākās ķermeņa vietas. Šodien loze krīt uz mazāko no četrotnes. Pēc šāviena ruksēns noskrien apmēram 20 metrus un paliek tuvējās eglītēs.
Iespaidi par pašu tēmēkli
Pat medījot ziemā, kad temperatūra ir ap nulli vai nedaudz zem, viens no tēmēkļa lielākajiem plusiem ir bateriju izturība. Tam ir viena iebūvētā un vēl viena papildu baterija, kas glabājas augšējā tornītī. Zinot, ka tēmēkli nav nepieciešams izmantot tik bieži kā, piemēram, monokli, šis komplekts droši izturētu arī vairākas medību reizes ar vienu uzlādi. Ja nu pēkšņi ir iestājies izmisums, tēmēkli var vienlaikus lietot un lādēt, tikai jāatceras paņemt līdzi ārējo lādētāju ar USB-C vadu.
Attēlam ir astoņi krāsu režīmi, no kuriem praktiski vienmēr lietoju White hot, kur fons ir tumšāks, bet siltie objekti ir balti. Kā jau jebkurai termālajai ierīcei attēla fona kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no laikapstākļiem. Jo mitrāks, lietaināks laiks jo vājāk izšķirami būs vēsie, nedzīvie fona objekti. Silto objektu saskatāmību laikapstākļi ietekmē daudz mazāk. Ja dzīvnieks būs samērīgā distancē, ieraudzīt un atšķirt to varēs neatkarīgi no nokrišņiem. Starp citu, ja laiks ir mitrs, nelabvēlīgs, iestatījumos var pamainīt attēla kontrastu un spilgtumu un piemeklēt tādu kombināciju, kas bildi padara vēl labāku.
Ir bijuši gadījumi, kad gribas uzreiz apskatīt ar tēmēkli nofilmētos video, piemēram, pēc šāviena nav precīzi skaidrs, kā dzīvnieks reaģējis vai kurā virzienā tas aizskrējis. Tam noder lietotne Stream Vision 2. Nevajag ne datoru, ne vadus, ne interneta pārklājumu, pietiek vien ar viedierīci, ko pavisam ātri ar WiFi var pievienot tēmēklim, lai apskatītu visus uzņemtos kadrus. Ieteikums – pirms apskati video lietotnē, vienmēr pilnībā apturi video filmēšanu (nevis uzliec uz pauzes) tēmēklī, citādi videoklips reizēm mēdz kaut kur mistiski uzkārties un pazust.
Priecē, ka Pulsar rūpējas ne vien par attēla kvalitāti, bet arī par mazajām niansēm, kas padara lietošanu ērtāku. Piemēram, attēla fokusa regulēšanas slēdzis ir aizsniedzams no abām tēmēkļa pusēm – paldies par to visu kreiļu vārdā! Tāpat arī ir labi izstrādāts priekšējās lēcas vāciņš, kas netraucē un vienlaikus arī nevar nekur pazust.
Plusi:
– Iestatījumi pieejami latviešu valodā
– Tālmērs
– Ballistiskais kalkulators
Mīnusi:
– Cena
– Svars
Specifikācijas
Sensora izmērs: 640×480 px
Pikseļa izmērs: 17 µm
Displeja izmērs: 2560×2560 px
Objektīva lēcas izmērs: 60 mm
Maksimālā objekta ieraudzīšanas distance: 2000 m
Sensora NETD: < 25 mK
Sistēmas NETD (ar filtriem un uzlabojumiem): < 18 mK
Attēla palielinājums: 3–24 x
Tālmēra darbības maksimālā distance: 800 m
Svars: 1,2 kg
Atpakojam jaunāko PULSAR THERMION 2 LRF XL60
Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
