Nereti zināšanas nāk ar laiku, un ir brīži, kad atklājas kaut kas jauns un interesants.
Pirms trim gadiem jūnija vidū tika nomedīts āzītis ar pūkainiem ragiem. Tajā brīdī bija pārliecība – nomedīts pareizi, jo jūnijā ragi nav notīrīti dzīvniekiem, kam problēmas ar veselību. Izrādās tomēr, ka ne vienmēr, un tas mednieka uzdevumu padara vēl sarežģītāku. Pastāv teorija, ka jauniem un potenciāli spēcīgiem āžiem ne vienmēr pietiek uzturvielu, lai ragi nogatavotos laikā, tādēļ viss process nedaudz aizkavējas un ragi tiek notīrīti nedaudz vēlāk.
Izskatās, ka šis ir bijis tāds gadījums, jo nomedītais dzīvnieks bija ļoti jauns, ragi, iespējams, otrie, jau ar trim žuburiem katrā pusē. Pēc trofejas apstrādes bija redzams, ka ragu pamatnes ir ļoti tievas, gandrīz kā pirmajiem ragiem, tikai viena būtiska norāde – radziņiem jau bija rozetes, kas nozīmē to, ka šie nav pirmie ragi, visticamāk – otrie. Šis piemērs pierāda to, ka ne viss ir melns un balts, ka par dzīvnieka vecumu un veselības stāvokli ne vienmēr var spriest pēc ragiem, ir jāskatās uz kopainu.
Stāsts ir par to, ka medniekam ļoti rūpīgi jānovērtē situācija pirms sprūda mēlītes nospiešanas. Savukārt situāciju var novērtēt objektīvi tikai tad, ja dzīvnieki ilgi vēroti, ir iegūtas zināšanai.
Griežot stirnāža pakaļcisku, tika atklāts šāds brīnums, kas redzams attēlā. Bez laboratoriskām pārbaudēm simtprocentīgi pateikt nevar, tomēr pēc pazīmēm izskatās, ka tā ir cisticerkoze. Visbiežāk starpsaimnieki – liellopi, šajā gadījumā stirna, – invadējas, ja ganības, pļavas ir piemēslotas ar lenteņa posmiem un olām. Olas un posmi dzīvnieka organismā nokļūst kopā ar netīru zāli, sienu, salmiem. Dzīvnieka kuņģī un zarnās gremošanas sulu ietekmē no olām izšķiļas kāpuri, kas izurbjas caur zarnu gļotādu, nonāk limfvados un asinsvados un tiek iznēsāti pa visu organismu. Visvairāk to ir šķērssvītru muskulatūras saistaudos, it sevišķi košļāšanas, kakla, ribstarpu, sirds un mēles muskuļu saistaudos, kur sešu mēnešu laikā attīstās finnas. Šajā laikā dzīvniekam ir paaugstināta temperatūra, nespēks, caureja, paātrināta sirdsdarbība, sāpīga muskulatūra. Intensīvas invāzijas gadījumā dzīvnieks var nobeigties. Vērša lenteņa finna jeb cisticerks ir neliels – 10 mm diametrā – pūslītis, kas pildīts ar caurspīdīgu šķidrumu. No šādas finnas, ja tā nokļūst cilvēka organismā, tievajā zarnā divos līdz trīs mēnešos attīstās pieaudzis lentenis, kas tur var parazitēt vairākus gadu desmitus.
Ņemot vērā, ka ne vienmēr medījuma gaļā ir iespējams atklāt šādas finnas, kuras var nemanītas slēpties, ja invāzija nav intensīva, neiesaka uzturā lietot termiski neapstrādātu medījuma gaļu. Tāpat, ja no gaļas izgriež šadas finnas, tās nekādā gadījumā nedrīkst dot suņiem. Ja ir aizdomas par invāziju, pašam šādu gaļu ēst negribas, tad tā jānovāra un to var izbarot suņiem.Spindeles kāpuri stirnas degunāTas nav nekas neparasts – vasaras pirmajā daļā lielākajai daļai nomedīto āžu degunā konstatē lielus, baltus un kustīgus kāpurus. Izskatās pabriesmīgi, bet šie kāpuri cilvēkam nav kaitīgi. Tie ir spindeles kāpuri. Spindeles izdēj oliņas stirnas degunā. Kad no oliņām izšķiļas kāpuri, tie salien dzīvnieka elpceļos, kur tie turpina augt un attīstīties. Kad kāpuri ir nogatavojušies, tie izlien no dzīvnieka deguna un nokrīt zemē, kur sagatavojas nākamajam solim – kļūt par spindeli. Cikls turpinās un ir nebeidzams. Stirnas veselībai normālos apstākļos tas īpaši nekaitē, lai gan nereti var dzirdēt, kā dzīvnieks šņaukājas un klepo. Katram ir sava vieta uz šīs zemes.
Vairāk lasiet žurnālā “Medības”
