Kā nomedījamo dzīvnieku limitu noteikšana un apspriešana šopavasar notikusi Sēlijas virsmežniecībā? Kādus lēmumus pieņēmusi limitu noteikšanas grupa?
Stāsta Sēlijas virsmežniecības inženiere medību jautājumos Ilga Spule. Speciālisti visvairāk uztrauc aļņu populācija, aizvadītajā medību sezonā izmantots vien 71% nomedīšanas atļauju. Turklāt aļņu medības praktiski neietekmēja Covid-19 dēļ noteiktie pulcēšanās ierobežojumi.
“Tik zems aļņu nomedīšanas procents manā praksē nav bijis,” skaidro Spules kundze. “No medību tiesību lietotājiem un mežziņiem izskanēja informācija, ka aļņu populācija ir samazinājusies, ka tās apmērs mūsu virsmežniecībā ir pārvērtēts. Alnis ir tas medījums, ko cenšas nomedīt, taču iepriekšējās sezonas rezultāti liecina, ka to nav iespējams izdarīt. Parasti mednieki izpildīja 85–90 procentus no nomedīšanas limita.”
Šai medību sezonai virsmežniecība piedāvāja aļņu nomedīšanas limitu samazināt par simtu, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu (2020./2021. gada sezonā bija atļauts nomedīt 855 aļņus). Limita noteikšanas grupa vienojās aļņu nomedīšanas limitu samazināt vēl par simt dzīvniekiem, kas ir par 50 dzīvniekiem vairāk, nekā tika nomedīts 2020./2021. gada sezonā. Tāpat grupa vienojās par esošās aļņu populācijas saglabāšanu esošajā līmenī Sēlijas virsmežniecībā.
Limita projektā noteikts, ka tiks izsniegts mazāk aļņu govju nomedīšanas atļauju – līdz 25%. Pārējās atļaujas būs aļņu teļu un alnis nenoteikts. Medniekiem pašiem jāvērtē populācija konkrētajā vietā un jāpieņem izsvērts un uz nākotni vērsts lēmums.
“Šajā saistībā man bija vairākas sarunas ar medību tiesību lietotājiem,” stāsta Ilga Spule. “Viņi uztraucas, kāpēc vairāk ir buļļu atļauju. Taču nomedīšanas atļauja alnis nenoteikts nenozīmē to, ka jāmedī bullis. Šo atļauju var izmantot kā buļļa, tā arī govs nomedīšanai. Tāpēc medniekiem ir jāmācās, lai spētu izvērtēt, kuru dzīvnieku tad nepieciešamas nomedīt – bulli vai govi.
Interesanti, ka Sēlijas virsmežniecībā par aļņu paradīzi uzskata Atašieni, kur aļņi mīt Teiču rezervāta malā, kur praktiski nav briežu, taču arī tās apkaimes mednieki ziņo, ka aļņu kļuvis mazāk, un ir pret limita palielinājumu, kā to šajā teritorijā rosināja limita noteikšanas grupa.
Protams, ir vietas, kur medību tiesību lietotāji žēlojas, ka atļauju ir par maz, jo, lūk, kaimiņam, esot par vienu atļauju vairāk… Cita pamatojuma nav, turklāt Valsts meža dienesta darbinieki apsekoja vietas, kur bija reģistrēti mežaudžu postījumi gan valsts, gan privātajos mežos.”
Savukārt briežu nomedīšanas apjomu paredzēts būtiski palielināt – ir vietas, kur šo dzīvnieku ir ļoti daudz, piemēram, Seces un Viesītes apkaimē, kur nomedīšanas limitu būtiski nācies palielināt jau pērn.
“Iepriekšējā sezonā izlietoti 79 procenti briežu nomedīšanas atļauju (2020./2021. gada sezonā bija atļauts nomedīt 2357 staltbriežus) . Mēs piedāvājām limitu palielināt par 69 dzīvniekiem, taču limitu noteikšanas grupa lēma nomedīšanas limitu palielināt par 400 dzīvniekiem. Tādējādi šajā sezonā paredzēts nomedīt 2827 briežus,” turpina Spules kundze. “Šī būs jau trešā sezona, kurā briežu nomedīšanas apjoms ir 50% no uzskaitītā. Virsmežniecības speciālisti uzskata, ka, neskatoties uz lielo nomedīšanas apjomu, briežu populācija nesamazinās.”
Savukārt situāciju saistībā ar stirnu nomedīšanas limitu Spules kundze dēvē par īpašo gadījumu. Viņai ir sajūta, ka stirnas netiek medītas principā. Aizvadītajā sezonā izmantoti vien 66 procenti atļauju. Un tā ir gadu no gada…
“Stirnas tiek medītas vienlaikus ar staltbriežiem, un tad ir stāsts par trokšņošanu un to, ka staltbriežu netrūkst. Stirnu nomedīšanas limits atstāts pagājušā gada apjomā – nav jēgas palielināt limitu, ja to tāpat neizpilda. Taču medniekiem jāņem vērā, ka stirna, kas ir nometnieks, spēj radīt būtiskus postījumus konkrētā vietā, ja populācija ir ļoti liela. Tāpat pēdējās ziemas stirnām bijušas ļoti labvēlīgas,” tā Ilga Spule. “Kamēr uzskata, ka lielākais postītājs ir alnis un staltbriedis, stirnai nepievērš pietiekamu uzmanību.”
Satraucošas tendences vērojamas, vērtējot mežacūku populāciju. Mežacūkas ir, un, ņemot vērā Āfrikas cūku mēri, tas nebūt nav labi.
“Pirms limita apstiprināšanas drīkstam izsniegt pusi no iepriekšējās sezonas limita, bet ir medību tiesību lietotāji, kuri nāk un prasa, kad varēs dabūt visu limitu… Tā puse jau ir nomedīta. Dati liecina, ka slimība arī nav pazudusi un nu jau lien ārā vietās, kur sākta cūku ieaudzēšana. Piedāvājām pagājušā gada limitu palielināt par 600 atļaujām, un tas arī tika apstiprināts. No vēlmes piebarot un ieaudzēt mežacūku labāk atturēties,” spriež Ilga Spule. “Limitu apspriešanas laikā mednieki nāca ar labiem un saimnieciskiem priekšlikumiem. Attālinātā sapulce bija ļoti veiksmīga, jo visas iesaistītās puses spēja rast kompromisu un vienoties.”
Par limitiem. Vai tos piešķir taisnīgi? Šauj garām! #29 epizode
Lasi un abonē žurnālu Medības!
