Ik pavasari Latvijā atkārtojas viena un tā pati aina — līdz ar sausu un saulainu laiku aug arī kūlas ugunsgrēku skaits. Dažiem tas joprojām šķiet ātrs veids, kā sakopt pļavu, taču patiesībā kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un nodara tiešu kaitējumu gan cilvēkiem, gan dabai. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka 2025. gadā Latvijā dzēsti 956 kūlas ugunsgrēki, kas ir teju divas reizes vairāk nekā 2024. gadā, un tajos izdega 689 hektāru liela teritorija, cieta cilvēks un nodega vai tika apdraudētas ēkas un būves.
Kūlas dedzināšana nav nevainīgs pavasara ugunskurs
Kūlas dedzināšana nav tikai neapdomīga rīcība ar uguni. Tā ir darbība, kas var ļoti ātri pāraugt plašā ugunsgrēkā, apdraudot cilvēku dzīvību, īpašumu, mežus, citas dzīvās radības un infrastruktūru. VUGD uzsver, ka kūlas dedzināšana Latvijā ir aizliegta un sodāma, savukārt uguns izplatību bieži nosaka nevis dedzinātāja spēja to kontrolēt, bet vējš, sausums un apkārtējās vides apstākļi.
Īpaši būtiski tas ir šobrīd, kad saskaņā ar Valsts meža dienesta informāciju no 1. aprīļa līdz 30. septembrim Latvijā ir noteikts meža ugunsnedrošais periods. Šajā laikā mežos un purvos ir aizliegts ne tikai dedzināt atkritumus un kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, bet arī veikt jebkādas citas darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Kā kūlas dedzināšana ietekmē dabu
Ja raugāmies tikai uz melno zemi pēc ugunsgrēka, patieso postījumu apmēru ir nebūt nav tik viegli novērtēt. Taču tieši pavasarī zālājos un laukmalās koncentrējas ļoti daudz dzīvības. Tur mīt bezmugurkaulnieki, rāpuļi, abinieki, sīkie zīdītāji, ligzdo uz zemes perējošie putni, bet augstākā zālē slēpjas arī medījamo dzīvnieku mazuļi.
Tieši tāpēc kūlas dedzināšana ir īpaši postoša laikā, kad daba mostas. Uguns izplatās strauji, un daudzām sugām vienkārši nav iespējas izglābties. Zālē un zemsedzē var iet bojā kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, kuru klātbūtne ir pamats visai tālākajai ekosistēmai. Var sadegt arī uz zemes ligzdojošu putnu dējumi un mazuļi, ciest eži, zaķi, ķirzakas, vardes un citi dzīvnieki, kas slēpjas pērnajā zālē. Pavasarī īpaši apdraudēti ir arī stirnu mazuļi, kuri instinktīvi nekustas un paļaujas uz maskēšanos, nevis bēgšanu.
Papildus tiešajam postījumam kūlas dedzināšana degradē arī pašu dzīvotni. Dabas aizsardzības pārvaldes materiālos par zālāju apsaimniekošanu uzsvērts, ka ikgadēja kūlas dedzināšana degradē dabiskos zālājus, samazina sugu daudzveidību un veicina nevēlamas pārmaiņas augu sabiedrībās.
Likums Latvijā ir skaidrs
Latvijas normatīvie akti šajā jautājumā ir nepārprotami. Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka teritorija jāuztur brīva no degtspējīgiem atkritumiem, bet 10 metru plata josla ap objektu jāattīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām. Tāpat noteikts, ka atbildīgajai personai jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.
Par kūlas dedzināšanu paredzēta arī administratīvā atbildība. VUGD skaidro, ka par kūlas dedzināšanu fiziskai personai var piemērot naudas sodu no 280 līdz 700 eiro. Ja ugunsdrošības prasību neievērošanas dēļ izceļas ugunsgrēks, sods var būt vēl lielāks, bet juridiskām personām tas sasniedz pat vairākus tūkstošus eiro. VUGD arī informē Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām, un tas var nozīmēt arī platību maksājumu samazinājumu.
Ko darīt, ja redzi kūlas dedzināšanu
Ja redzi, ka tiek dedzināta kūla vai zāle, jārīkojas nekavējoties — jāzvana uz 112 un, ja iespējams, jāinformē arī Valsts policija par pārkāpēju. VUGD norāda, ka gadījumā, ja liesmas kļūst nekontrolējamas, pašam dzēšanu turpināt nav droši — jāatkāpjas drošā vietā un jāgaida glābēji.
Katra aizdedzināta pērnās zāles platība nav tikai melna zeme pēc uguns posta. Tā ir iznīcināta dzīvība, bojāta dzīvotne un risks, kas vienā mirklī var pāraugt nelaimē. Un tieši tāpēc kūlas dedzināšana nav ik pavasara tradīcija, bet aizliegta un bīstama rīcība, kurai mūsdienu Latvijā nav attaisnojuma.
Kad vilks kož kājās, dubultie standarti un nabaga lūšu mamma. “Šauj garām!” #332 epizode
👉 Abonē 8 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 8 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības aprīļa numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
