Avots: Latvijas Mednieku asociācija
2026. gada 20. aprīlī Zemkopības ministrijā notika darba grupas sanāksme par likumprojektu “Grozījumi Medību likumā” (978/Lp14), kurā piedalījās arī Latvijas Mednieku asociācija (LATMA) kopā ar sadarbības partneriem Latvijas Mednieku savienību (LMS) un Latgales Mednieku un makšķernieku biedrību (LMMB). Sanāksme tika organizēta atbilstoši Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba grupas 2026. gada 18. marta sēdē lemtajam, pieaicinot tajā piedalījušos puses.
Darba kārtībā bija priekšlikumi mainīt Medību likuma 19. panta regulējumu, tostarp attiecībā uz staltbriežu govju un teļu medībām, paredzot 1000 hektāru prasībā iekļaut arī lauksaimniecības zemes. LATMA, LMS un LMMB sanāksmē pauda skaidru nostāju – šāds priekšlikums ir absolūti nepamatots un rada nopietnus riskus līdzšinējai medību pārvaldības sistēmai.
Ir skaidrs, kāpēc šādi grozījumi tiek virzīti. To mērķis ir mainīt esošo sistēmu, lai konkrētiem medību klubiem būtu iespēja medīt, neslēdzot koplīgumus ar kaimiņu kolektīviem. Koplīgums praksē nozīmē sadarbību starp blakus esošiem medību kolektīviem, kas ļauj vienoties par teritoriju izmantošanu un nodrošināt efektīvu dzīvnieku populāciju apsaimniekošanu lielākā mērogā. Ikvienam kolektīvam jau šobrīd ir iespēja šādu līgumu noslēgt ar kaimiņiem un nostiprināt savas robežas.
Likumprojekts tiek virzīts ar argumentu par nepieciešamību samazinīt pārnadžu nodarītos postījumus. Tomēr sanāksmē tika skaidri parādīts, ka problēmu iespējams risināt arī citādi. Tika piedāvāti konkrēti uzlabojumi Zemkopības ministrijas metodikā, efektīvāka medību atļauju sadale, Mednis lietotnes pilnveidošana un ciešāka sadarbība ar medību koordinācijas komisijām. Tāpat LATMA un LMS piedāvāja praktisku pieeju – doties uz konkrētajām problemātiskajām teritorijām un kopā ar iesaistītajiem meklēt risinājumus uz vietas.
Šajā kontekstā LATMA uzsver, ka postījumu problēma ir jārisina mērķēti un efektīvi. Vietās, kur postījumi ir būtiski, jādara viss iespējamais, lai tos novērstu un nepieciešamības gadījumā samazinātu dzīvnieku populāciju. Vienlaikus LATMA konceptuāli atbalsta iespēju šādās situācijās izmantot arī mūsdienīgus risinājumus, tostarp nakts redzamības un termālās ierīces staltbriežu medībās. Šādi instrumenti var palīdzēt efektīvāk reaģēt tieši tur, kur problēma pastāv.
Tomēr dažu platību īpašnieku nevēlēšanās sadarboties ar kaimiņu klubiem nevar kalpot kā pamatojums Medību likuma 19. panta grozījumiem. Tieši pretēji – efektīvi, mērķēti instrumenti ļauj risināt problēmas, neizjaucot esošo sadarbības sistēmu.
Interesanti arī, ka rezultāti no LVMI “Silava” veiktā briežu dzimtas dzīvnieku jaunaudžu bojājumu monitoringa kopumā liecina par situācijas stabilizāciju, nevis straujām izmaiņām. Pēdējos gados ir būtiski pieaudzis nomedīto staltbriežu skaits, un ilgākā laika periodā novērojama arī bojāto koku īpatsvara samazināšanās kopš 2018. gada. Vienlaikus monitorings skaidri apstiprina ciešu saistību starp briežu dzimtas dzīvnieku klātbūtni un jaunaudžu bojājumiem, kas nozīmē, ka populācijas regulēšana tieši ietekmē postījumu apmēru.
Tomēr situācija Latvijā nav vienmērīga. Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, atsevišķās teritorijās ir pieaudzis stipri bojāto audžu skaits, kur bojājumi pārsniedz 1% no koku apjoma. Ir reģioni, kur bojājumu intensitāte un pārnadžu blīvums nesamazinās vai pat nedaudz pieaug. Tas norāda uz nevienmērīgu situācijas attīstību valstī un nepieciešamību īstenot mērķētus, konkrētām teritorijām pielāgotus apsaimniekošanas un populācijas regulēšanas pasākumus, nevis vienotus risinājumus visai valstij.
Diemžēl jāatzīst, ka diskusiju gaitā neradās iespaids par vēlmi meklēt sabalansētus risinājumus. Pastāv pamatotas bažas, ka pārnadžu nodarītie postījumi tiek izmantoti kā aizbildinājums, lai virzītu izmaiņas, kuru patiesais mērķis ir atteikšanās no nepieciešamības sadarboties ar kaimiņu kolektīviem.
Šādi grozījumi var radīt neparedzamas sekas. Pastāv risks, ka tiks sašķeltas medību teritorijas, pieaugs konflikti starp kolektīviem un ilgtermiņā pat palielināsies paši postījumi, jo tiks vājināta koordinēta dzīvnieku populāciju apsaimniekošana.
LATMA uzsver, ka medību sistēmas pamatā ir sadarbība. Ja šī sadarbība tiek izjaukta, sekas ietekmēs ne tikai medniekus, bet arī zemes īpašniekus, lauksaimniekus un valsts institūcijas. Tādēļ ir būtiski risināt postījumu problēmas ar mērķētiem un efektīviem līdzekļiem, vienlaikus saglabājot funkcionējošu un ilgtspējīgu medību pārvaldības sistēmu.
Medību saimniecība nav siltumnīca, kur pavasarī iesēj tomātus un rudenī jau vāc ražu. Tā ir sistēma ar izteiktu inerci – pieņemtie lēmumi dod rezultātu tikai pēc vairākām sezonām, bieži vien ar nobīdi laikā, ko nevar paātrināt ar administratīviem risinājumiem. Briežu populāciju ietekmē virkne savstarpēji saistītu faktoru – barības pieejamība un kvalitāte, ziemas apstākļi, dzīvotņu struktūra, medību intensitāte un selekcija, kā arī plēsēju spiediens, īpaši vilku klātbūtne. Katrs no šiem faktoriem darbojas vienlaikus, un izmaiņas vienā no tiem ietekmē visu sistēmu. Tādēļ nepārdomāta iejaukšanās vai mēģinājumi strauji “koriģēt” situāciju var izjaukt līdzsvaru un novest pie neparedzamām sekām, kuru ietekme būs jūtama ilgtermiņā.
Kad vilks kož kājās, dubultie standarti un nabaga lūšu mamma. “Šauj garām!” #332 epizode
👉 Abonē 8 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 8 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības aprīļa numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
