Tuvojoties rudenim, dažādu sugu zivis uzsāk migrāciju uz iekšējiem ūdeņiem, lai tajos norisinātos nārsts, savukārt pirms tā – kārtīgi jāuzēd! Šoreiz tēma pietuvināta aktuālajam trendam – makšķerēšana pilsētvidē. Laikapstākļi dabā šogad jo īpaši ietekmē zivju ēstgribu, uzvedību un aktivitāti. Šajā gadā vasara ievilkās līdz pat septembra norietam, tātad ūdenslīmenis ir zems, ūdens kustība nekāda, kā arī ūdens temperatūra – augsta. Gribētos gan piebilst, ka, manuprāt, šis sarežģītais apstākļu kopums dod citu azartu un emocijas. Respektīvi, zivi ir jāvar paņemt, pierunāt un atrast, kur tā atrodas. Gadu no gada jūras asaru, brekšu, zandartu, līdaku un citu zivju migrācija nenotiek vienādos laikos, to galvenokārt koriģē šis apstākļu kopums. Šajā gadā Kurzemes pusē zivtiņa ir sakustējusies mēnesi vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Jūrasasaris ir sakustējies. Jādodas!
Jūrasasara ķeršana no vietējā asara ķeršanas nav stipri attālināti procesi. Asaris ir un paliek asaris. Tiesa, jūrnieks mēdz dot priekšroku lielākām vai no ikdienas atšķirīgām gumijām. Šeit – pilsētvidē, galvenokārt tiek izmantota dropšota sistēma asara veiksmīgai noķeršanai. Makšķerēšana noris ļoti dažādos dziļumos. Asaris labprāt migrē, un der atcerēties, ka tā ir bara zivtiņa. Būtiski faktori veiksmīgai copei ir dažādi un ne katru reizi vienādi. Taču visbiežāk viens no galvenajiem faktoriem veiksmīgai copei ir straumes esamība. Jūrai “elpojot” vai vējam mainoties, mainās straume, reizēm kā vējš, tā jūra atpūšas, kas nozīmē, ka straumes esamība ir tuvu nullei. Šādos brīžos asaris kļūst teju nepielūdzams. Savukārt kādā brīdī šī straume “ieslēdzas”, un asaris sāk ēst. Kopumā gribētos teikt, ka asara uzvedību šeit, pilsētvidē, vairāk koriģē straume nekā laikapstākļi. Protams, visaktīvākā cope parasti ir rīta stundās un īsi, pirms saule nokrīt jūrā. Taču jāatzīst, ka ir reizes, kurās asaris šauj kā no ložmetēja tieši dienas vidū. Tādēļ šo kopumu dēļ uzskatu, ka apetīti ietekmē ūdens kustība.
Kā tad noķert izslavēto jūrasasari? Patiesību sakot, viss ir ļoti līdzvērtīgs vietējā asara copei. Galvenā atšķirība ir dziļums, kurā tiek ķerta šī zivs! Nekādi nevar pielīdzināt viena metra dziļumu pieciem vai vairāk metriem. Tātad šeit palīgā pārsvarā nāk dropšots. Esmu pieradis sistēmas sagatavot jau mājās, lai netērētu tik dārgo copes laiku siešanai uz vietas. Jo aprauties sanāk visai bieži. Parasti sasienu dažādu augstumu dropus, lai varētu pataustīt, kā asaris šodien labāk vēlas, lai pasniedz mānekli, – asaris mēdz pacelties augstāk vai ēst no grunts. Jāatceras, ka zema dropšota esamība izmetienā veido šaurāku leņķi attiecībā pret gultni, kas nozīmē, ka, mašķerējot “tālā distancē”, māneklis teju guļ uz grunts vai ir ļoti tuvu tai. Tātad tiek zaudēta dropšota pamata funkcija – noturēt mānekli virs grunts.
Ja metieni ir tāli un distances lielas, tad prasītos siet augstāku sistēmu, lai varētu izdarīt secinājumus par to, vai šis asaris uzturas tālāk no vietas, no kuras notiek tā ķeršana. Savukārt, ja dropšota sistēma uzsieta relatīvi zemu un copes ir “tālumā”, ir vērts pamēģināt klasisko džiga tehniku, jo, iespējams, asaris ir piespiedies gruntij! Taču ir reizes, kurās asaris ir nostājies pusūdenī un ne džigs, ne drops tam klāt netiek! Bieži šo faktu palīdz konstatēt ūdens virsma, respektīvi, asara aktivitāte notiek pa ūdens virsējo kārtu, tas dzenā maili un taisa “katlus”. Dažās reizēs arī nav iespējas secināt pēc ūdens virsējā slāņa. Bet, ja reiz neņem no grunts, tad atliek pievienot loģiku un saprast, ka potenciāli asaris varētu būt citā ūdens horizontā. Tādos gadījumos glābt situāciju var ar cita veida mānekļiem – vobleriem, teilspineriem un tautā nu jau iemīļoto čaterbaitu. Rudens asaris, jūrasasaris aktīvi barojas, jo gatavojas nārsta sezonai, ziemai. Tātad copes ir agresīvākas un medības notiek tur, kur ir ko ēst. Ja barības bāze maina horizontu, arī asaris darīs to pašu.
Mānekļa izspēlei arī ir sava loma. Pilnīgi noteikti ir jāvēro apstākļi, asara kopējā aktivitāte. Kā jau minēju, bezstraumes brīžos asara apetīte sarūk līdz minimumam, reizēm šķiet, ka cope, kura ir teju jūtama, vairāk ir kā asara ziņkāre pabakstīt to mošķi, kurš deguna galā kustas. Bezstraumes apstākļos asaris mēdz izvēlēties lēnu mānekļa pasniegšanu, ar garām pauzēm, īsākiem soļiem. Savukārt, kad asara apetīte un aktivitāte ir lielāka, tas labprātāk izvēlas kustīgu un aktīvu mānekli, kā arī pati cope ir pārliecinošāka. Ja asara aktivitāte sasniedz pīķi, tad izspēle šķietami nav tik būtiska, cik spēja nogādāt mānekli bariņā.
Tā kā copes noris dažādos dziļumos un reizēm asari izvēlas citu ūdens horizontu, bet vēlme ir ķert tieši ar dropšotu, tad ir iespējama versija par vietas maiņu, kur dziļums ir mazāks un attiecīgi distance līdz asarim sarūk. Bieži vien asaris uzturas krasta kantēs, kurās labprāt barojas. Nereti gadās asari lasīt tieši no šīm kantēm, jo tas piespiežas tām, kur jūtas vislabāk. Parasti visu šo izdodas secināt pusstundas vai stundas laikā. Principā – pirmo copi cenšos nepieņemt kā lielu rādītāju, 3–5 zivis vai copes jau spēj pastāstīt vairāk par to, kā un ko šodien vēlas zivs. Tad attiecīgi šajos rāmjos var turpināt strādāt, bet jāatceras, ka apstākļi var pamainīties un nākas atkāpties no tā, kā cope ir iesākta.
Aprīkojums arī ir būtisks šajos apstākļos, respektīvi, pilsētvidē var nākties celt augstu pašu zivtiņu, ķērāju gadās vairāk nekā citviet. Tāpat būtiska ir spēja nogādāt mānekli vēlamajā distancē. Kāts noteikti prasītos ātras akcijas, lai mānekli varētu izspēlēt uz vietas, turot un kacinot strīpaini. Vidējas akcijas kāts ļaus mānekli izspēlēt delikāti un lēni, lai sakustinātu asari, kura apetīte ir tuvu nullei. Spolei šādos apstākļos, manā skatījumā, labs izmērs ir 2000–2500, ar seklo kaseti, kas spēj izpildīt visas vajadzīgās funkcijas. Ja vieta, kurā ir daudz ķērāju un zivis prasa, lai tās paforsē velkot, tad 2500 būs veiksmīgāka versija tādēļ, ka tās iekša būs rupjāka un vilktspēja lielāka. Ikdienā izmantoju pēc Japāņu klasifikācijas PE0.6# auklu, tāds absolūts vidējais, manuprāt. Nav gluži veļas šņore, nav gluži diegs.
Tā kā ikdienas cope paiet apstākļos, kuros zem ūdens ir daudz abrazīva, izvēlos četru dzīslu pīto auklu. Budžeta versijā varētu izcelt Lucky John VANREX sērijas auklas. Protams, auklai jāatbilst ne vien savām vēlmēm, bet arī kāta specifikācijai, lai izdarītie metieni būtu maksimāli kvalitatīvi un tāli. Jāsaprot, kāda biezuma fluorokarbons tiks izmantots, respektīvi, jābūt balansam starp pamata auklu un fluorokarbonu. Pīto auklu pērkot, noteikti ir vērts salīdzināt dažādu ražotāju auklas uz tausti. Nereti nākas sastapties ar tādām, kuru biezums neatbilst norādītajam, teiksim tā – lai lieku reizi nepirktu kaut ko vēlreiz, droši ņem rokās un aptausti to, ko vēlies iegādāties. Lielākoties problēma ir tāda, ka auklas reālais biezums ir lielāks nekā norādīts. Un, kā jau minēju – cope notiek straumes apstākļos, un auklas diametrs būtiski ietekmē mānekļa izspēli, grimšanas ātrumu. It kā nianses, bet pie cimperlīgas asaru copes auklai ir liela nozīme.
Mānekļi – tā ir vesela pasaule. Jo lielāka ticība tam, kas uzlikts uz āķa, jo lielāka cerība noķert kaut ko? Ar cerību vien ir par maz. Šādos nepastāvīgos apstākļos būtu jāapbruņojas ar mazliet lielāku mānekļu klāstu. Šķietami neaktīvs asaris varētu gribēt ko mazāku un ātrāk apēdamu, bet ne vienmēr tā ir. Tuvojas aukstais laiks, bieži vien zivis labprāt izvēlas lielāku kumosu, lai lieku reizi nekustētos un nedzītos pēc tā, un šādās reizēs mazie mānekļi tiek ignorēti. Rudenī silikona mānekļi “izaug” līdz trim collām manā copes somā. Kā pamata mānekļus noteikti var izvēlēties no Lucky John klāsta– Nayada, Rock craw, Hogy Shrimp, arī Ballist mēdz dot labus rezultātus. Jūrasasaris labprāt ēd ko eksotiskāku, kaut ko, kas atgādina garneli vai mazu zivtiņu. Arī iepriekš minētajiem teilspineriem un čaterbaitiem nebūs par skādi atrasties somā, lai asari varētu pacelt no citiem ūdens horizontiem.
Jāatceras, ka katra diena ir atšķirīga un asarim pieeja nebūs vienāda. Galvenais ir kustēties un aktīvi eksperimentēt! Ūdens atdzisīs, un asara apetīte tikai pieaugs.
Lai āķi asi, mānekļi pareizie un veiksme kabatā! Tiekamies uz ūdeņiem, ne asakas!
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu
Kā rudenī pierunāt līdaku – tehnika, mānekļi, copes vietas. Sarunas laivā #17
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
