Ragu meklēšana pavasarī ir nodarbe, kam pievēršas ļoti daudzi. Kā mednieki, tā arī tie, kuri medībās nedodas. Daļa no viņiem ragu meklējumos ņem līdzi suņus, lai ģimenes mīlulis izlocītu kājas. Taču ir kāds būtisks moments – suņa saimniekam ir jāspēj kontrolēt suņa darbības. Arī tad, ja tas tiek palaist no pavadas.
Tiek trenkāti grūsni dzīvnieki
Kāds no medniekiem Zemgales pusē žurnālam Medības vaicāja, vai ir kāds normatīvais akts, kas liedz sunim brīvi skraidīt pa mežu. Mednieks ievērojis, ka ragu meklētāju līdzi paņemtie suņi dzenā savvaļas dzīvniekus. Taču briežu un aļņu govis, stirnu kazas šajā laikā ir grūsnas un to trenkāšana ar suni dzīvniekiem var radīt nopietnas veselības problēmas.
Ja ieskatās Medību noteikumos, suņa izmantošanu medībās reglamentē noteikumu XIII nodaļa. Taču neviens no punktiem nenosaka kā ierobežojamas suņa darbības, ja medības nenotiek.
Atbilde meklējama Dzīvnieku aizsardzības likumā. Tā 5. panta 2. daļas trešajā apakšpunktā noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Tas attiecināms arī uz savvaļas dzīvniekiem.
Respektīvi, nekas neliedz doties ar suni uz mežu pastaigā. Dzīvnieku aizsardzības likuma tā paša panta 2. daļas septītais apakšpunkts pat uzliek par pienākumu dzīvniekam nodrošināt tam fiziskās aktivitātes. Taču jāsaprot, ka saimniekam jāspēj jebkuros apstākļos dzīvnieku kontrolēt. Tajā skaitā apturēt un atsaukt, ja tas dodas pārāk tālu, ārpus saimnieka redzeslauka un tad, ja tas jau sācis dzenāt savvaļas dzīvniekus. Ja saimnieks to nespēj, suni no pavadas savvaļā laist vaļā nedrīkst, kamēr suns nav apguvis paklausību.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. pants nosaka – par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz trīssimt septiņdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit divām līdz sešsimt naudas soda vienībām.
Policija sūta uz VMD
Kā situāciju vērtē atbildīgās iestādes? Tās principā sūta viena pie otras…
Kad skaidrojumu vaicājām Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijai, tās Komunikācijas grupas galvenā komunikācijas speciāliste Kristīne Kļaveniece aicināja par šo jautājumu sazināties ar Valsts meža dienestu, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī veic medījamo sugu dzīvnieku izmantošanas un aizsardzības uzraudzību. Tādējādi liekot saprast, ka šis jautājums nav pašvaldības policijas kompetencē.
Savukārt Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidroja, ka konkrētais jautājums, ja tas nav saistāms ar medībām, nav Valsts meža dienesta kompetencē. Tomēr, saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 3. punktu dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai dzīvnieks neapdraudētu cilvēkus un citus dzīvniekus. Ja konstatēts, ka suns mežā vajā medījamos dzīvniekus īpašnieka apzinātas rīcības vai neapzinātas nolaidības dēļ, par šādu pārkāpumu saistībā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 60. panta pirmo daļu ziņo pašvaldības policijai.
***
Uzziņai
Dzīvnieku aizsardzības likuma 60. panta 1. daļa: “Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 54. panta otrajā daļā, 57. un 58. pantā (ja ar pārkāpumu nodarīts kaitējums cilvēkam) minētajiem pārkāpumiem līdz lietas izskatīšanai veic pašvaldības policija vai pašvaldības administratīvā inspekcija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
Respektīvi – par gadījumiem, kad suns trenkā kādus dzīvniekus, ir jāziņo pašvaldības policijai un tā nedrīkst atteikt palīdzību.
Mednieki jāsoda ar lielākiem sodiem? Haralds Barviks “Šauj garām!” #225 epizode
Abonē žurnālu Medības!
