Pēdējā laikā vairākums makšķernieku izmanto ķīmiskās un mākslīgās ēsmas. Šis fakts padarījis makšķerēšanu par vārgu nodarbi. Daudzi uzskata, ka zivis priekšroku dod dārgām, uz ķīmiskiem materiāliem balstītām sastāvdaļām, nevis vienkāršām ēsmām, kas viegli pieejamas katrā virtuvē. Makšķerēšanai var izmantot vienkāršas, lētas grūbas, kas nopērkamas jebkurā pārtikas veikalā. Pareizi pagatavotas, tās ir lieliska ēsma praktiski jebkurai karpu dzimtas zivij neatkarīgi no tā, vai tās būtu karūsas, brekši, pliči vai raudas. Neviena zivs nespēs atteikties no svaigām un smaržīgām grūbām. Tās ir neaizstājama ēsma jebkurā gada vai diennakts laikā, galvenais zināt dažus noslēpumus.
Kas ir grūbas?
Grūbas patiesībā ir maģiski graudaugi. Ne velti francūži tos sauc par pērlēm. Patiesībā šie graudaugi ir parastie mieži, tikai lobīti. Parasti grūbas ir ovālas vai ieapaļas formas. Grūbas ir baltas vai ar nelielu dzeltenīgu krāsu. Grūbu gatavošana prasa pacietību, jo process aizņem ilgāku laiku. Grūbām vāroties, to apjoms dubultojas vai pat trīskāršojas. Daudziem cilvēkiem grūbas garšo labāk nekā griķi vai rīsi, un zivis nav izņēmums. Vienmēr pārbaudiet ražošanas datumu – jo vecākas būs grūbas, jo ilgāk jāvāra. Noteikti pārbaudiet, vai nav kukaiņu invāzijas pazīmju (dažādu tārpu, kukaiņu vai pat peļu klātbūtne)! Ieteicams izvairīties arī no maziem, saplaisājušiem grūbu graudiem. Noteikti tām nevajadzētu būt pelējuma smakai vai kādam citam nepatīkamam aromātam, jo, kā mēs jau zinām, smarža zivīm ir ļoti svarīga. Grūbās nedrīkst būt putekļi vai citi piemaisījumi. Makšķerniekam jāatceras, ka copei vajadzētu izvēlēties nevis veselīgākās grūbas, bet gan gaišākās un lielākās. Zivis priekšroku dod tieši šādām grūbām.
Grūbu pagatavošanas pamatmetodes
Mēģināsim pagatavot grūbas makšķerēšanai. Zināmi vairāki grūbu pagatavošanas veidi. Visas metodes ir vienlīdz efektīvas. Protams, katram makšķerniekam ir sava metode. Turklāt grūbas iespējams izmantot gan kā ēsmu, gan kā iebarojamo ēsmu. 1. Grūbu gatavošana uz plīts. Pirmā un standarta metode, kas droši vien daudziem makšķerniekiem ir vispazīstamākā, ir grūbu vārīšana parastā katlā uz plīts virsmas, taču arī šeit ir vairākas atšķirības. Ieberiet grūbas aukstā vai verdošā ūdenī! Taču paturiet prātā, ka verdošs ūdens samazina vārīšanas laiku apmēram uz pusi (stunda aukstā ūdenī, bet pēc tam verdošā ūdenī, grūbu pagatavošanai pietiek ar 30 minūtēm). Katlā ūdenim jābūt daudz, lai grūbas būtu pārklātas ar ūdeni, tad tās labāk izvārīsies. Kad grūbas ir katlā, atliek ik pa brīdim tās apmaisīt, lai izvārītos vienmērīgi.
Daži makšķernieki iesaka putrai pievienot nedaudz sāls. Taču viedokļu ir tikpat daudz, cik makšķernieku. Daži iesaka pievienot arī cukuru, jo daudzām zivju sugām ir tieksme uz saldumiem. Galu galā, tas ir atkarīgs no makšķernieka ieskatiem, jo katra ūdenstilpe ir atšķirīga. Taču vissvarīgākais grūbās ir to gļotainība un lipīgums. Nekad nenoskalojiet grūbas pēc vārīšanas ar ūdeni vai kādu citu šķidrumu! Šī mazgāšana liks ēsmai zaudēt savas maģiskās īpašības un vairs nepievilinās zivis. Svarīgi arī atzīmēt, ka, gatavojot grūbas ēsmai, jāpārliecinās, ka tās paliek pietiekami stingras, lai labi turētos uz āķa. Ja grūbas ir pārvārītas, neuztraucieties, jo šādā veidā tās lieliski noderēs iebarojamai ēsmai. 2. Grūbu tvaicēšana termosā. Šī arī ir ļoti izplatīta metode, gribētos pat piebilst, ka tā ir ērta metode. Grūbas iespējams tvaicēt pirms došanās makšķerēt, bet, kad ieradīsieties pie ūdenskrātuves, ēsma jau būs gatava. Kā pareizi tvaicēt grūbas makšķerēšanai? Vispirms uzvāriet ūdeni! Pēc tam termosā ielejiet nedaudz ūdens, lai tas pilnībā uzsiltu! Tad pievienojiet nedaudz grūbu (jāatceras, ka gatavo grūbu būs 3–4 reizes vairāk par sausajām)! Pārlejiet tās ar verdošu ūdeni! Un nekavējoties cieši aizveriet termosu! Tas arī viss! Atliek tikai gaidīt.
Grūbu tvaicēšanas laiks ir atšķirīgs: dažas grūbas tvaicējas 40 minūtes, citas ilgāk. Patiesībā daudz kas ir atkarīgs no termosa, ūdens un pašām grūbām. Tāpēc precīzs laiks jums būs jāatrod pašam, veicot vairākus mēģinājumus. Starp citu, grūbu tvaicēšana termosā dažkārt nemaz nav nepieciešama. Grūbas var tvaicēt arī parastā katliņā. Vispirms uzkarsē ūdeni līdz vārīšanās temperatūrai un ieber grūbas, tad izslēdz liesmu, bet katliņu cieši ietin vairākos dvieļos vai segā.
Apmēram divu stundu laikā grūbas būs gatavas. 3. Grūbu gatavošana multivārāmajā katlā. Tas ir vēl viens grūbu pagatavošanas veids. Arī šajā gadījumā viss ir diezgan vienkārši – multivārāmajā katlā ielej ūdeni un graudus proporcijā 2:1 (ūdens divreiz vairāk). Tad iestata vēlamo režīmu gatavošana un uzliek vidēju jaudu, apmēram 40 minūšu laikā labākā dabīgā ēsma būs gatava. 4. Grūbu mērcēšana. Šis ir ļoti interesants un daudziem makšķerniekiem neparasts grūbu pagatavošanas veids. Šo variantu izmanto reti, jo grūbu pagatavošana šādā veidā aizņem vairākas dienas. Vispirms grūbas rūpīgi noskalo zem tekoša ūdens. Pēc tam tās ieber dziļā katlā un ielej ūdeni. Ūdenim jābūt daudz. Ūdens līmenim jābūt vismaz 5–7 cm vairāk nekā grūbas, jo mērcēšanas laikā grūbas ievērojami uzbriedīs. Atliek tikai ievietot katlu ledusskapī un atstāt uz vairākām dienām. Kā jau minēju, šo metodi pielieto ļoti maz makšķernieku, es pat pieļauju domu, ka vairākums nemaz nezina. Pastāv uzskats, ka šis ir labākais veids, kā pagatavot grūbas, ēsma kļūst elastīga un mīksta. Grūbas ļoti labi turas uz āķa.
Īsumā par iebarošanu
Bet tagad nedaudz sīkāk aplūkosim, kā pagatavot iebarojamo ēsmu no grūbām. Ja copējat ar pludiņmakšķeri, tad darba nav daudz, vienkārši paņemiet nedaudz vārītu, tvaicētu vai kā citādi gatavinātu grūbu un pievienojiet augsnei no makšķerēšanas vietas. Tas arī viss. Šī iebarošana piemērota visām zivīm bez izņēmuma. Protams, grūbām var pievienot arī dažādas garšas, kas mainīs iebarojamās ēsmas smaržu un garšu, bet par to konkrētāk nedaudz vēlāk.
Iebarojamā ēsma fīderim
Ja darbojaties ar fīdera makšķeri, būs nepieciešamas citas sastāvdaļas. Tātad, lai pagatavotu labu ēsmu karūsām, karpām vai brekšiem, būs nepieciešams: glāze grūbu, 1,5 litri ūdens, glāze prosas putraimu un nedaudz cukura un sāls. Vispirms traukā ar grūbām ielej ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un sāli (pavisam nedaudz). Kad grūbas vārījušās jau apmēram 20 minūtes, var pievienot prosas putraimus. Šo maisījumu vāra uz lēnas uguns vēl aptuveni 30–40 minūtes, svarīgs moments ir maisīšana, jāmaisa nepārtraukti. Pēc vārīšanas procesa var pievienot dabīgos aromatizētājus, tas jau pēc savas izvēles.
Kāds aizrautīgs fīderists man atklāja savu izstrādāto iebarojamās ēsmas recepti, kas paredzēta aukstam ūdenim un kas ļoti smeķējot brekšiem. Vispirms novāra 2–3 glāzes zirņu, pēc tam pievieno divas glāzes grūbu un vāra uz lēnas uguns vēl aptuveni 40 minūtes, nepārtraukti maisot, lai nepiedegtu. Pēc vārīšanas katls ar putru jānovieto siltā vietā, lai tā atpūstos un lēni atdzistu.
Kaut kas par grūbu aromatizēšanu
Nevienam nav noslēpums, ka zivis ir meitenes, tām tīk dažādas smaržas. Minēšu kādu, manuprāt, interesantu aromatizēto grūbu recepti. Vispirms novāra grūbas. Tagad sākas pats interesantākais. Makšķerniekam jāatceras, ka grūbām var pievienot gan šķidrās, gan arī sausās garšvielas. Grūbas ļoti labi absorbē smaržas. Piemēram, nepieciešama karstā šokolāde vai kakao (tējkarote), nedaudz vaniļas (naža gals) un rīvmaize vai klijas (aptuveni puse no grūbu svara). Visas šīs sastāvdaļas ieber lielākā traukā un rūpīgi samaisa. Ļaujiet maisījumam nostāvēties dažas stundas. Un labākā ēsma jebkurai zivij gatava. Galvenais ir eksperimentēt.
Saldās grūbas
Kāds makšķernieks man atklāja šādu recepti, viņš katru reizi, kad dodas uz ūdenskrātuvi, šādi gatavojot grūbas. Šādas grūbas ideāli noder, kad zivis ir izteikti kūtras. Jāuzvāra grūbas proporcijā 1:6 ar ūdeni, pievienojot pusi ēdamkarotes sāls un šķipsniņu cukura. Kad grūbas pilnībā gatavas, pievieno divas tējkarotes medus un divas ēdamkarotes saulespuķu eļļas. Visu kārtīgi samaisa un ļauj šai maģiskajai ēsmai kādu brīdi pastāvēt. Karūsām un citām baltajām zivīm ļoti garšo.
Raudām un brekšiem garšo grūbas ar zemenēm un mannu. Katliņā uzvāra grūbas, kad tās gatavas, pievieno dažas saspiestas zemenes un dažas karotes mannas. Visas sastāvdaļas rūpīgi samaisa. Manna, nonākot ūdenī, sāks atdalīties no grūbas un kopā ar zemenēm veidos smaržu mākoni, ātri pievilinot izsalkušu raudu un brekšu baru.
Smaržvielas, kas saderīgas ar grūbām
Noteikti jāpiemin dažādas garšas un smaržvielas. Vispirms jau ķiploks, kas, manuprāt, ir vispopulārākais atraktants daudzu makšķernieku vidū. Grūbas ar ķiplokiem ir ļoti efektīvas karūsu ķeršanai, jo karūsas vienkārši dievina ķiploku smaržu. Nekad nepievienojiet ķiplokus gatavošanas laikā, jo tad tas nedos nekādu nedz garšu, nedz smaržu! Ķiplokus grūbām pievieno tikai pēc tam, kad tās pilnībā gatavas. Parasti smalki saspiež daiviņu un rūpīgi iemaisa grūbās. Ļauj maisījumam kādu laiku ievilkties, lai pilnībā uzsūktu ķiploku garšu. Tomēr esiet uzmanīgi ar tik spēcīgu smaržu, jo tā var arī viegli aizbaidīt zivis! Nākamā garšviela ir parasta nerafinēta saulespuķu eļļa. Ielejiet to sagatavotajās grūbās, līdz graudi kļūst eļļaini. Sēklu smarža pievilinās karpas, karūsas, brekšus un citas karpu dzimtas zivis. Var izmantot arī medu, vaniļu un pat korvalolu, kura sastāvā ir gan piparmētra, gan apiņi. Dažkārt ļoti efektīvas ir parastās dilles, tās var pievienot grūbām, mērcējot tās termosā, diļļu aromāts būs diezgan spēcīgs. Karūsām noteikti vajadzētu novērtēt šo kārumu. Vaniļas rīvmaize, kurā ir apviļātas grūbas, ir teicams pievilinātājs. Parasti ieteicams sagatavotās grūbas sadalīt porcijās un katrai pievienot atšķirīgu smaržu. Protams, makšķerlietu veikalā var iegādāties gatavus pievilinātājus. Galu galā, maz ticams, ka kāda no šīm ēsmām darbosies labāk. Jebkuras piedevas, gan mākslīgas, gan dabīgas, galvenais noteikums ir pievienot pareizo daudzumu. Ja pārāk daudz, tad zivis aizbēgs; bet pārāk maz, tās nebūs ieinteresētas pagaršot. Jāeksperimentē. Protams, katra ūdenstilpe un katrs makšķerēšanas izbrauciens ir atšķirīgs.
Karūsu makšķerēšana ar grūbām
Jau tika pieminēts, ka karūsām ļoti garšo ķiploki. Ja īpaši koncentrējaties uz karūsām, tad ar ķiplokiem un to smaržu vien nepietiks. Nereti karūsas ir ļoti kaprīzas. Vienā dienā tās varētu ķerties uz grūbām bez jebkādām smaržām, bet jau nākamajā dienā tām nepieciešams anīss vai jāpievieno daži pilieni korvalola.
Ir daudz interesantu veidu, kā pagatavot grūbas karūsu ķeršanai. Minēšu vienu piemēru. Vāra grūbas katliņā ar ūdeni attiecībā 1:3. Pēc tam apkaisa jau gatavās grūbas ar sausiem mannas putraimiem, bet beigās pievieno kādu no atraktantiem pēc nepieciešamības. Atliek tikai samaisīt. Jāatzīst, karūsu ķeršana ar grūbām ir ļoti interesanta un aizraujoša nodarbošanās.
Grūbas brekšiem
Brekšu makšķerēšanai paredzētās grūbas atkarīgas no ūdenstilpes. Brekši ir izvēlīgi kā kaprīzas jaunavas, vienu dienu tiem tīk ķiploku smarža, bet citā ūdenskrātuvē brekši vēlēsies, lai grūbas būtu bez smaržas, taču kopā ar balto gaļas kāpuriņu vai konservēto zirnīti. Ej un saproti brekša vēlmes.
Minēšu kādu recepti, kuru man atklāja viens kaislīgs brekšu makšķernieks. Lūk, recepte. Vispirms uz lēnas uguns vāra grūbas, vismaz pusstundu. Kad grūbas gatavas, pievieno tām karoti cukura un karoti medus. Kārtīgi visu samaisa, domāju – brekši būs priecīgi.
Grūbas raudām
Grūbu pagatavošana raudām ir ļoti vienkārša. Ieber nedaudz grūbu termosā, piepilda to līdz pusei ar verdošu ūdeni un pievieno karoti medus vai dažus pilienus anīsa eļļas. Tas arī viss. Raudu gadījumā galvenais “nepārsālīt” nedz ar medu, nedz ar anīsu. Vēl pērnā gadsimta 80. gados dabūt neko nevarēja, viss bija iegūstams pa blatiem. Es Ruduļu Jura rakstā izlasīju par anīsu un mammas draudzenei Dzintrai lūdzos anīsu dabūt. Dzintras tante strādāja aptiekā, kura uz vietas ražoja dažas no zālēm. Aptieka atradās iepretim Centrālajam universālveikalam. Te mamma saka – aizbrauc pie Dzintras tantes, tev esot dāvana. Tur mani gaidīja anīsa eļļa, kas bija ielieta briljantzaļā pudelītē ar gumijas korķi. Es jauniegūto šķidrumu aizvedu uz mājām, atvēru trauciņu, un visa virtuve piepildījās ar smaržu. Nākamajās brīvdienās ar tēvu braucām makšķerēt, līdzi viss inventārs un zelta pudelīte ar anīsa eļļu. Es savai uz āķa uzspraustajai grūbiņai ar zāles stiebriņu uzpilināju anīsu. Visa apkārtne smaržoja. Iemetu, paiet brīdis, smarža nemazinās, domāju, vai tik nebūšu par daudz uzpilinājis. Pēc brīža tēvs pienāk un prasa – kas tas tev par plankumu uz krekla? Tā bija izlijusī anīsa eļļa, kuru biju ielicis krekla krūšu kabatā. To smaržu izmazgāt nevarēja, kreklu nācās izmest.
Ālantu makšķerēšana
Grūbas ir piemērotas arī ālantu makšķerēšanai. Visticamāk, neizdosies noķert lielus makanus, jo šīs zivis nepievilina tik mazas ēsmas kā grūbas. Tomēr pamēģināt būtu nepieciešams. Vispirms jāieber grūbas katlā ar ūdeni proporcijā 1:4. Pēc tam var pievienot šķipsniņu sāls un šķipsniņu cukura. Jāvāra apmēram 20 minūtes. Pēc tam var pievienot glāzi prosas un kārtīgi jāsamaisa. Vārīšana turpinās, līdz ūdens būs pilnībā iztvaikojis (vēl aptuveni 40 minūtes). Visbeidzot var pievienot nedaudz kādu no aromatizatoriem: vaniļas pulvera vai saulespuķu eļļu.
Grūbu uzglabāšana
Pareiza grūbu uzglabāšana ir ļoti svarīgs moments. No tā, kā tās tiks uzglabātas, atkarīgs galīgais makšķerēšanas rezultāts. Pieredzējuši makšķernieki atklājuši, ka, uz āķa spraužot svaigas grūbas, iespējams gūt daudz labākus rezultātus, nekā darbojoties ar grūbām, kas vairākas dienas ir uzglabātas ledusskapī. Copmaņi apgalvo, ka kopumā grūbas ledusskapī var uzglabāt līdz trim dienām, to, kura ir vecāka, labāk izmantot iebarošanai, nevis spraust uz āķa. Svarīgi arī gatavās grūbas uzglabāt noslēgtā traukā, jo pārāk ilgi atvērtas var nedot vēlamos rezultātus.
Svarīgi! Ja makšķerēšanas laikā pamanāt, ka grūbas ir apkaltušas, ieteicams tās nedaudz samitrināt.
Grūbu uzspraušana uz āķa
Ja grūbas ir pareizi pagatavotas, graudi ir pietiekami mīksti, tie saglabā savu formu un nepārvēršas lipīgā putrā vai masā. Tie teicami turas uz āķa un nenokrīt metiena laikā. Uz āķa tie jāuzver gareniski, pa tumšo rievu (tā ir grūbas stiprākā daļa). Ja plānojat makšķerēt lielās zivis un jūsu makšķere vai gruntene aprīkota ar atbilstoša izmēra āķiem, varat uz āķa spraust vairākas grūbas vienlaikus.
Grūbas bieži vien teicami darbojas gan kā atsevišķa ēsma, gan kopā ar citu ēsmu, veidojot hamburgerus. Grūbas var kombinēt ar sliekām, motilīšiem, baltajiem un citiem kāpuriem. Dažreiz kāda no šādām kombinācijām ievērojami palielina zivju aktivitāti. Makšķernieki, fīderisti bieži vien grūbas uz āķa liek kopā ar putuplasta bumbiņām. Tas tiek darīts, lai paceltu smaržīgās grūbas virs dūņainās gultnes. Esot pie ūdenskrātuves, grūbas jāuzglabā noslēgtā, ciešā traukā, tālāk no tiešiem saules stariem, pretējā gadījumā tās ātri sabojāsies. Ēsma, kas palika pāri, jāņem līdzi uz mājām un jāuzglabā ledusskapī, nevis jāizmet. Tās grūbas noderēs nākamajā makšķerēšanas reizē.
Vēl daži padomi
Daudzi pieredzējuši makšķernieki iesaka grūbas pirms vārīšanas iemērkt uz dažām stundām. Šī manipulācija palīdzēs tām ātrāk izvārīties (nebūs nepieciešamības aptuveni stundu stāvēt pie katla un nepārtraukti maisīt). Vēl viens ļoti svarīgs padoms tiem, kam patīk izmantot aromatizētājus, – makšķerējot ar grūbām rudenī, kad ūdens vairs nav tik silts kā vasarā, ieteicams no receptes izslēgt jebkādas spēcīgas smakas, jo zivīm tas var nepatikt.
Tagad īss apkopojums par grūbām. Laikam jau vispirms sāksim ar to, ka tagad daudzi makšķernieki ir pārliecināti par šīs šķietami vienkāršās ēsmas maģisko spēku un daudzpusību. Makšķernieki zina, kuras grūbas ir visnoderīgākās copēšanai. Izlasot visu rakstu, daudzi būs pamanījuši, ka grūbām var piešķirt dažādus aromātus un ar tām pievilināt praktiski visu veidu zivis. Tās var izmantot gan kā ēsmu, gan kā iebarojamo ēsmu. Es materiālā pieminēju tikai dažas receptes, bet to ir miljons, un tās visas darbojas. Man šķiet, ka neatlaidīgākie var izdomāt savu, un arī tā darbosies. Izmantojiet savu iztēli, fantāziju, draugu padomus un šo rakstu, lai radītu neaizmirstamu makšķerēšanas pieredzi! Vienkārši eksperimentējiet!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
