Burtnieka ezerā sākts neparasts eksperiments, kura mērķis ir noskaidrot, vai viena no Latvijā par invazīvu uzskatītajām gliemeņu sugām nākotnē varētu kļūt par vērtīgu resursu ūdens kvalitātes uzlabošanā un pat jaunu produktu ražošanā. Interreg Igaunijas–Latvijas programmas projekta Zilā atdzimšana: ilgtspējīgi risinājumi ezeru ekosistēmām ietvaros ezerā jau uzstādīta pirmā īpašā konstrukcija, kas paredzēta Dreissena gliemeņu izpētei. Kā ziņo medijs ReTV, konstrukcija Burtnieka ezerā atradīsies līdz pat 2028. gadam. Ziemas periodā to plānots izņemt, taču pārējā laikā pētnieki aicina makšķerniekus, zvejniekus, laivotājus un citus ezera apmeklētājus konstrukcijai netuvoties un to nebojāt. Valmieras novada pašvaldības projektu vadītāja Vita Rubule skaidro, ka šī ir tikai pirmā no vairākām konstrukcijām, kas paredzētas projekta laikā. BIOR vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča stāsta, ka līdz rudens beigām Burtnieka ezerā plānots izvietot vēl trīs atšķirīga veida konstrukcijas. Tās kalpos kā papildu virsma, pie kuras Dreissena gliemenes varēs piestiprināties, ļaujot pētniekiem novērot to attīstību un ietekmi uz ezera vidi. Svarīgi, ka pēc pētījuma gliemenes tiks savāktas, nepieļaujot to tālāku izplatīšanos, jo Latvijā Dreissena tiek uzskatīta par invazīvu sugu.
Kāpēc pētniekus interesē invazīvās gliemenes?
Lai gan Dreissena tiek uzskatīta par nevēlamu ienācēju Latvijas ūdeņos, tai piemīt īpašība, kas piesaista zinātnieku uzmanību – tā nepārtraukti filtrē ūdeni. Filtrējot ūdeni, gliemenes uztver ne tikai sīkas barības daļiņas, bet arī dažādas ūdenī esošās vielas. Tas nozīmē, ka tās vienlaikus var uzlabot ūdens dzidrību un kalpot kā sava veida indikators tam, kāds piesārņojums atrodas ezerā. Vienlaikus tas rada arī izaicinājumu. Pirms gliemenes varētu izmantot jaunu produktu ražošanā, nepieciešams noskaidrot, kādas vielas tās savā organismā uzkrājušas. Pētnieki plāno analizēt, vai tajās nav uzkrājušies smagie metāli, pesticīdi vai farmaceitisko preparātu atliekas, kas ezeros nonāk cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā.
No invazīvas sugas līdz noderīgam resursam
Viens no projekta mērķiem ir noskaidrot, vai Dreissena gliemenes iespējams izmantot praktiski. Pētnieki vērtē iespēju tās izmantot kā dzīvnieku barības piedevu, augsnes uzlabotāju vai mēslošanas līdzekli. Lai gan līdz gataviem produktiem vēl ir tāls ceļš, projekta komanda cer, ka vismaz daļa ideju varētu pārtapt reālos risinājumos, kas būtu noderīgi gan lauksaimniecībā, gan citās nozarēs. Projektā sadarbojas Latvijas un Igaunijas zinātnieki, jo līdzīgi pētījumi jau notiek arī Peipusa ezerā. Peipusa pārrobežu sadarbības centra pārstāve Margit Säre norāda, ka, lai arī Burtnieks un Peipuss ir atšķirīgi ezeri, tiem ir daudz kopīgu izaicinājumu, un abu valstu speciālisti var apmainīties ar vērtīgu pieredzi. Savukārt Tartu Universitātes profesors Jonne Kotta uzsver, ka abiem ezeriem kopīga problēma ir eitrofikācija jeb pārmērīga ūdens bagātināšanās ar barības vielām. Viņš norāda, ka Dreissena, neskatoties uz invazīvās sugas statusu, filtrē ūdeni un, ja tās izmantošana tiek pareizi organizēta, var palīdzēt uzlabot ezera ekoloģisko stāvokli.
Nākamais solis – zivju barības izstrāde
Pēc gliemeņu savākšanas tās plānots nogādāt Dānijas Tehniskajā universitātē, kur zinātnieki izstrādās eksperimentālas zivju barības granulas ar gliemeņu piedevu. Pēc tam tiks vērtēts, kā šāda barība ietekmē zivju mazuļu augšanu un attīstību. Ja rezultāti būs veiksmīgi, tas varētu kļūt par vēl vienu piemēru tam, kā invazīvu sugu iespējams izmantot lietderīgi, vienlaikus mazinot tās ietekmi uz vidi.
Kas ir Dreissena gliemene?
Dreissena polymorpha jeb Daudzveidīgā sēdgliemene jeb zebras gliemene ir neliela saldūdens gliemene, kuras nosaukums radies raksturīgā čaulas raksta dēļ – uz gaišā fona redzamas tumšas, zigzagveida joslas. Pieaugusi gliemene parasti sasniedz 2–4 centimetru garumu, taču labvēlīgos apstākļos var izaugt arī lielāka. Tā pie cietām virsmām – akmeņiem, koku saknēm, gliemežvākiem, laivām vai hidrotehniskām būvēm – piestiprinās ar īpašiem olbaltumvielu pavedieniem, veidojot ļoti blīvas kolonijas. Sugas dabiskā izplatības teritorija ir Melnās, Kaspijas un Azovas jūras baseins, taču pēdējo divu gadsimtu laikā tā izplatījusies lielā daļā Eiropas un arī Ziemeļamerikā. Galvenais izplatīšanās ceļš ir kuģošana un laivošana – gliemeņu kāpuri vai pieaugušie īpatņi tiek pārnesti ar kuģu balasta ūdeņiem vai piestiprinājušies pie laivām un cita aprīkojuma.
Kāpēc tā tiek uzskatīta par invazīvu?
Dreissena spēj ļoti strauji vairoties un īsā laikā pārklāt lielas zemūdens platības. Tā konkurē ar vietējām gliemeņu sugām par barību un dzīvesvietu, maina ūdenstilpju barības ķēdes un var ietekmēt zivju un citu ūdens organismu dzīves apstākļus. Blīvās kolonijas mēdz aizsprostot arī ūdens ieguves sistēmas, hidroelektrostaciju iekārtas un citas inženierbūves, radot ievērojamus ekonomiskus zaudējumus. Tāpēc Eiropā invazīvās sugas tiek uzskatītas par vienu no nozīmīgākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem. Tomēr Dreissena nav tikai problēma. Viena no tās nozīmīgākajām īpašībām ir spēja nepārtraukti filtrēt ūdeni, atdalot no tā fitoplanktonu, organiskās daļiņas un citas suspendētās vielas. Vietās, kur gliemeņu ir daudz, ūdens nereti kļūst dzidrāks, jo samazinās tajā peldošo daļiņu daudzums. Tieši šī īpašība ir pamatā Burtnieka ezera projektam – zinātnieki vēlas noskaidrot, vai kontrolētos apstākļos šo dabisko filtrēšanas spēju iespējams izmantot eitrofikācijas mazināšanai un vienlaikus radīt jaunus, drošus produktus no savāktās biomasas. Šī pieeja ir interesanta tieši tādēļ, ka pētnieki nemēģina ieviest vai izplatīt invazīvo sugu. Gluži pretēji – viņi izmanto jau esošās populācijas, pēc tam gliemenes savāc un analizē, vienlaikus meklējot veidus, kā no invazīvas sugas radīt praktisku ieguvumu videi un tautsaimniecībai.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
