Avots: Igaunijas Mednieku asociācija (Eesti Jahimeeste Selts)
Vakar, 15. septembrī, Igaunijā sākās aļņu medību sezona. Šajā medību sezonā atļauts nomedīt 3685 aļņus. Kā norāda Igaunijas Vides aģentūras speciālisti, iepriekšējos gados aļņu skaits ir nedaudz samazinājies tieši intensīvo medību dēļ, tā rezultātā samazinājies arī postījumu apmērs.
Saskaņā ar monitoringa datiem 2024. gada ziemā Igaunijā aļņu populācijas lielums bija 10 000-11 000 īpatņi. Savukārt 2023. gada medību sezonā tika nomedīts 4061 alnis, kas ir par 500 dzīvniekiem mazāk nekā 2022. gadā. Precīzi tāda pati situācija bija vēl gadu pirms tam. Šajā medību sezonā noteiktais limits ir tikai mazliet lielāks nekā 2002.-2003. gada medību sezonā – 3436 dzīvnieki. Vai atgriežoties divdesmit gadus atpakaļ uzskatāms, ka aļņu populācija ir apdraudēta?
Vides aģentūras pārstāvju ieteikumi medniekiem gaidāmajā aļņu medību sezonā:
– Lai mazinātu aļņu radītos postījumus, medījamo dzīvnieku skaits būtu jāpalielina tikai tajās teritorijās, kur ir augsts aļņu blīvums un/vai biežs un liels aļņu postījumu skaits. Apgabalos ar mazāku aļņu blīvumu, kur nav būtisku postījumu un kur ir bijušas lielas grūtības izpildīt noteikto minimālo nomedīšanas apjomu iepriekšējā medību sezonā, atļauju skaits būtu jāsamazina. Būtu jāizvairās no vienkāršiem kvotu piešķiršanas principiem, respektīvi samazināt vai palielināt medību kvotas visos medību apgabalos vienādi.
– Lai veicinātu aļņu populācijas dabisko demogrāfisko struktūru, iesaka medīt aļņu buļļus un govis aptuveni vienādā daudzumā (viens bullis uz vienu govi). Teritorijās, kur dzimumu attiecība ievērojami atšķiras no līdzsvarotas dzimumu attiecības (piemēram, 1 bullis uz 1,5 govīm vai otrādi), ieteicams medīt tā, lai dzimuma proporcija būtu 1 bullis : 1 govi.
– Lai nodrošinātu normālu populācijas atjaunošanos, buļļu īpatsvars konkrētā apriņķī parasti jāsaglabā no 24 % līdz 30 % no kopējās populācijas, bet tas atkarībā no aļņu teļu skaita. Vēlreiz jāuzsver, ka, lai populācija varētu normāli atjaunoties, daudz svarīgāk ir nodrošināt, lai pēc medību sezonas teļi veidotu vismaz 25 % no populācijas. Tāpēc, ja ir nopietnas grūtības nomedīt ieteikto teļu skaitu apgabalā to nepietiekamības dēļ, ir saprātīgi tos vienkārši nemedīt.
– Medību platību lietotājiem tiek ieteikts atturēties no trofejas buļļu medībām, ja šiem buļļiem ir lāpsveida ragi. Mērķis ir palielināt aļņu populāciju, kur aļņu buļļiem ir skaistas un trofeju cienīgas ragu rotas. Tikai tādā veidā iespējams ilgākā laika periodā populācijā atjaunot spēcīgus īpatņus.
– Aļņu medību sezonu pārcelt uz oktobri, jo medības septembra otrajā pusē nav ieteicamas, kad noslēdzas riests. Dominējošo buļļu medīšana šajā laikā kaitē populācijas dzīvotspējai. Saglabājot dominējošo aļņu buļļus septembrī, nodrošina iespēja, ka tas dos ieguldījumu nākamās paaudzes veidošanā. Lielāks buļļu skaits un lielāka konkurence riesta sezonā dos labumu visai populācijai kopumā.
Igaunijā no 15. septembra līdz 30. septembrim aļņus drīkst medīt ar pieešanu, uz gaidi vai pievilināšanas vietā, bet no 1. oktobra līdz 15. decembrim – medījot ar medību suņiem.
Ieroci var netīrīt, bet galvenais, lai nav kļūme, kad pakaļ dzenas lācis! Kā tīrīt gludstobru?
Abonē žurnālu Medības!
