Lielisku stirnāzi izdevies nomedīt Kasparam Dukaļskim, kurš medī Drustu apkaimē. Īsā telefonintervijā viņš stāsta:
“Ja pareizi atceros, tieši šo āzīti es pamanīju pirms diviem gadiem. Šoruden, dodoties no darba uz mājām, kas atrodas medību platībās, brīdī pirms iebraukšanas pagalmā pa labai rokai pie mežiņa to atkal ieraudzīju. Iesteidzos mājā, sievai neko neteikdams, paķēru no seifa plinti, divas patronas, pieteicu medības un prom uz mežmalu. Lai piekļūtu āzim, nācās apmest nelielu līkumu. Noslēpos aiz avenāju pudurīša. Atlika vien sagaidīt, lai āzis pagriežas šāvienam izdevīgā leņķī. Šāvienu nedaudz aizkavēja briežu gotiņa, kura iznāca aiz buka. Taču, tiklīdz tā pagāja malā, varēju šaut.
Lai varētu izveidot labu stirnāžu populāciju, pie tā ir jāpiestrādā – ilgāku laiku selektīvi jāmedī neperspektīvie dzīvnieki, kuriem redzamas kādas attīstības problēmas – īsi pūkaini radziņi, citas ragu anomālijas, slimību pazīmes. Tāpat jāmedī gados ļoti veci īpatņi. Tā darot, ar laiku var tikt pie patiešām skaistiem āžiem. Mums šis darbs prasīja septiņus gadus. Nu manā kolekcijā ir divas sudraba un viena bronzas medaļas vērta trofeja.”
Kad stirnāzi pasauc, tas nāk! Stirnāžu medības ar pievilināšanu
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
