Pieredze

Lasītāja medniekstāsts. Kā es Ferdinandu vaktēju…0

Foto – Linda Dombrovska

Šis stāsts ir ar vismaz padsmit gadus vecu bārdu, kad zāle bija zaļāka un nebija vēl ieradies ĀCM. Darbība risinājās MB Skaņkalne līgumplatībās. Viss sākās ar to, ka pavasarī, braucot no medībām, kartupeļu laukā pamanīju baigāko makānu, kuru sākotnēji pat noturēju par alni, tik milzīgs tas bija. Šis mežakuilis jeb, kā tautā šādus nezvērus nereti dēvē, Ferdinands, kā jau tas šādu gabarītu un mērogu dzīvniekiem pieklājas, bija pieredzes bagāts, viltīgs un ļoti slīpēts zvērs – pats par sevi skaidrs, ka šādus izmērus nekad nebūtu sasniedzis, ja tāds nebūtu. Turklāt, lai arī bija manīts te vienā, te otrā vietā, ilgi nekur neuzturējās un nevienam nebija izdevies to pārspēt gudrībā. Vēlāk jau kartupeļu ziedēšanas laikā tas atkal uzradās un tika konstatēti tā postošie kombainiera nedarbi, turklāt diezgan netipiski šāda svarīguma zvēram bija pasācis diezgan regulāri viesoties šajā kartupeļu laukā – laikam jau dikti garšīgi tupeņi bija iestādīti.

Man kā tolaik samērā jaunam un mazpieredzējušam medniekam bija liels gods un izaicinājums ar šādu godājamu zvēru sacensties viltībā, turklāt ne pats maznozīmīgākais apstāklis – man tieši viena rukša zīme bija ķešā. Viena šim ruksim raksturīga iezīme bija tāda, ka tas kartupeļu laukā parādījās brīdī, kad laikrādis nosita tieši pusnakts stundu, un domājams, ka šajā gadījumā pat rūdītiem skeptiķiem raisītos jautājumi par šādu precizitāti. Kā otru svarīgāko iezīmi var atzīmēt to, ka viltnieks ikreiz nāca no citas puses, turklāt maršrutus ne reizi neatkārtojot. Reiz ar kolēģi pēc medībām nolēmām aizbraukt apskatīt šo lauku. Pulkstenis tieši bija drusku pēc divpadsmitiem. Piebraucām klāt, un, jā, uz lauka kādu gabalu tālāk mazā skupša ielokā redzama milzīga melna guba. Kādu brīdi to auto starmešu gaismā vērojām, un pēkšņi tā vairs nav… Abi ar kolēģi vēl saskatījāmies, jo neviens no mums nebija pamanījis, kā tas aizskrien… Nākamajā vakarā, lodes izmērcējis etiķūdenī, tā teikt – ar dievpalīgu, sēdēju kartupeļu lauka malā un gaidīju viņa godību Ferdinandu. Klusībā pie sevis cerēju, ka tas nāks no Dimzes – paliela skupša, kur, pēc pēdējiem novērojumiem, ruksis bija vairākkārt nakšņojis.

Līdz pulksten divdesmit četriem nulle nulle nekas nenotika, bet tad kā pēc burvja mājiena atskanēja krakšķi. Nāk! Pagāja kāds brītiņš, un atkal klusu nobrakšķēja zars. Lai būtu drošs, ka nesapņoju, iekniebu sev stilbā, bet nekas nemainījās – skaņa ir, bet, ak tu neraža, nāk no neīstās puses, t. i., aizmugures, kur arī gar šoseju izvietojies neliels meža skupsītis. Ak tu negantnieks tāds! Vējš gan bija samērā labvēlīgs. Kamēr ruksis pa skupsi brīkšķinājās, cik vien klusi varēdams, centos apgriezties uz otru pusi, lai varētu sekmīgi izšaut. Vairāk vai mazāk man tas arī izdevās, bet tajā pašā laikā jutu, ka arī ruksis, kurš beidzot bija iznācis no skupša, ir sajutis ko nelāgu. Man pat likās, ka šajā visnotaļ abiem episkajā brīdī mūsu domas, kas tobrīd darbojās drudžaini intensīvi, noskaņotas absolūti vienā frekvencē, tik vien ar to atšķirību, ka es domāju par iespējamo šaušanu un tās sekām, kādas varētu radīt ne tik sekmīgs šāviens, jo es šajā pustumšajā laikā apjaušu tikai rukša siluetu, bet pavisam svaigā atmiņā man ir septiņas šuves pēc ne pārāk veiksmīgas tikšanās ar citu Ferdinanda sugasbrāli, bet ruksim noteikti domu dzirnas mala visus argumentus par un pret našķošanos ar kartupelīšiem tik vēlā vakarā.

Likās, ka drudžainās domas atbalsojas sirdspukstos, un pēc neilga brīža, kas šķietami ilga veselu mūžību, biju izlēmis, ka šādos apstākļos veikt šāvienu būtu neētiski un Ferdinanda necienīgi, savukārt Ferdinands bija nonācis pie secinājuma, ka šādā vēlā nakts stundā ēst kartupelīšus nav nemaz tik veselīgi, turklāt, patiesību sakot, tie kartupelīši nav nemaz tik garšīgi un vispār nav labi postīt cienījamu zemnieku laukus! Pēc šiem secinājumiem pa to pašu ceļu, pa kuru nācis, tikai krietni mērķtiecīgāk – iespējams, lai nepārdomātu, – naskā solī viņš aizbrīkšķināja prom. Kādu laiciņu vēl pasēdēju, nomierināju satrauktās nervu stīgas, tad devos mājup. Pēc pāris dienām, kad uz lauka atkal tika konstatētas drauga pēdas (laikam pārdomājis), biju atkal uz vakts, turklāt ar spēcīgu papildspēku – tēvu. Es paliku pie šī kartupeļu lauka, bet tēvs apgāja riņķī rudzu laukam un sēdēja tur. Pagāja kāds laiciņš, saule vēl bija gana augstu. Biju visai dziļi nogrimis pārdomās par Ferdinanda iespējamiem ceļiem un neceļiem, kad kā zibens no skaidrām debesīm līdz manām smadzenēm nonāca atziņa, ka kāds, skaļi švirkstot, pārvietojas pa rudziem. Virziens gandrīz kā Berlīne–Maskava pa tiešo veda uz tupeņu vagām.

Pēc mirkļa priekškars krita un no rudziem iznāca makāns…
Saistītie raksti

Attālums ap kādiem 30 metriem, un tas, ka vējš pūta teju tieši virsū, tam nešķita nekāds šķērslis.
Skatījos, ka uz aci augums nav nekāds mazais, tomēr mani māca šaubas, vai tas ir gaidītais viesis. Tikmēr ruksis bez liekām ceremonijām grūda šņukuru zem tupeņu cera, ar veiklu kustību to pasviezdams gaisā un, neskatoties ne uz ko (laikam dikti izbadējies), skaļi čāpstinādams, šķina tupeņus. Šādu absolūtu takta un ceremoniju trūkumu mana jaunā un karstā sirds ilgi nespēja izturēt – šāviens un bezkauņa tika aizsūtīts mieloties uz citiem daudz lielākiem, labākiem un garšīgākiem kartupeļu laukiem. Apskatot ruksi tuvplānā, pagaisa pēdējās šaubu paliekas – šis, lai arī bija makāns, Ferdinandam varētu tikai ūdeni pienest… Neko darīt.

Tiesa, pēc visa šī troliņa Ferdinands pārcēlās uz kādu drošāku vietu un kartupeļu lauks godam tika glābts no nelūgtiem kombainieriem. Aktīvi sekoju informācijai, bet ziņas par nomedītu iespaidīga izmēra ruksi mūsu apkārtnē tā arī nepienāca. Tajā pašā laikā māc dziļas šaubas, vai šim Ferdinandam izdevās izvairīties no viņa sugas tik nepateicīgā likteņa, it sevišķi, ņemot vērā to, cik dažkārt muļķīgi tādi gudrinieki mēdz iekrist – pat vairāk savas pārgudrības, ne tik daudz loģiskas notikumu secības dēļ…

P.S. Bildei ir ilustratīva nozīme.

Šaujam garām!
Ar cieņu Jānis Brambats no Valmieras

Lasi un abonē žurnālu Medības!

Kad mednieks ruksi nomedīja pie pašām kājām! Medniekstāsts

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Aprīkojums
Reāls piecu binokļu tests. Pirmais iespaids un komentāri
Ekskluzīvi 4 dienas
LD
Linda Dombrovska
Aprīkojums
Mednieka soma. Vai kamera attaisno cerības? Zeiss Secacam 7
Ekskluzīvi 4 dienas
ME
Medības
Klausies!
Zaļais kurss atgādina komunismu! Juris Lazdiņš “Šauj garām!” #223 epizode
Ekskluzīvi 20. marts, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Bebru lamatas, nažu komplekts un munīcija! SIA Ieroči jaunumi martā
Ekskluzīvi 18. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Nodarbības suņa prātam? Intelektuālā slodze un apmācība. Sarunas par suņiem #16
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Saskatīt stirnāža siltās paduses. Testējam Pulsar Thermion 2 LRF XL50
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad esi izaudzis mednieku veikalā uz letes. “Šauj garām!” #222 epizode
Ekskluzīvi 13. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Kāda ir pirmā komanda, kas jāiemāca sunim? Kontakts
Ekskluzīvi 12. marts, 2024
Indulis Burka
Aprīkojums
Aprīkojums medniekiem. Visa pasaule smilšu graudiņā (pulkstenī)
Ekskluzīvi 11. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Video! Kā uzmontēt sarkanā punkta tēmēkli uz bises: uzmontēšana, piešaušana, treniņi
Ekskluzīvi 9. marts, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO. Attālajā Vaiņodē InfiRay prezentē jaunāko produkciju!
Ekskluzīvi 8. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Ja čaulītes kabatā nevis seifā – visticamāk, esi pārkāpējs! “Šauj garam!” #221 epizode
Ekskluzīvi 6. marts, 2024
ME
Medības
Uncategorized
VIDEO. Lauksaimnieki un mežsaimnieki sagaida Siliņu pie Ministru kabineta
5. marts, 2024
LD
Linda Dombrovska
Pieredze
Kad ej pa suņa atstātajām asinspēdām jeb Neskrieniet uzreiz pakaļ medījumam!
Ekskluzīvi 5. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Top pieci Vector Optics tēmēkļi lapsu medībām. Iesaka Juris Kušķis
Ekskluzīvi 4. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Ģērbjam lapsu mednieku no galvas līdz kājām. Kā saģērbties medībām ziemā? Iesaka Armands Reķis
Ekskluzīvi 4. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Stirna, glābjoties no vilkiem, ieskrien pagalmā. Bet tas nav šķērslis plēsējiem! Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 1. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Lielākā nozares izstāde pasaulē Shot Show! Arvida Baumaņa un Dāvja Zaubes iespaidi
Ekskluzīvi 1. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
129 lāči un saudzējamie šakāļi! Kā sevi pasargāt mežā? “Šauj garām!” #220 epizode
Ekskluzīvi 28. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Četri veidi, kā ielikt bebru lamatas. Praktiskais seminārs #37
Ekskluzīvi 26. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
VIDEO! Lapsu riesta dejas kameras priekšā. Savvaļas dzīvnieki
24. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
SKATIES! Neliels ieskats medību un makšķerēšanas izstādē Zalcburgā
Ekskluzīvi 23. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Mednieku skaits samazinās! Cik viegli kļūt par mednieku?! “Šauj garām!” #219 epizode
Ekskluzīvi 21. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Izgatavo caunu lamatu kastīti pats! Praktiskais seminārs #36
Ekskluzīvi 20. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Jauno mednieku eksaminācijas trauma. Tiešraide dalībniekiem #42
Ekskluzīvi 16. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Mīti un patiesība: Vai tikko nomedīta dzīvnieka gaļa ir bīstama sunim? Sarunas par suņiem #15
Ekskluzīvi 15. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Ko darīt, ja suns atsakās nest medījumu vai mantu? Medību suņu apmācība
Ekskluzīvi 16. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
403 drošības pārkāpumi un 29 nelaimes gadījumi…. “Šauj garām!” #218 epizode
Ekskluzīvi 14. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad likumdevējs tiek maldināts, bet sabiedrībai ir vienalga. “Šauj garām!” #217 epizode
Ekskluzīvi 7. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Rīgā grasās rīkot dzinējmedības? Kā ir patiesībā? Diskusija
Ekskluzīvi 5. februāris, 2024

Lasītākie