No 24. līdz 26. februārim Latvijā Mazajā Baltezerā jau trešo reizi notiks pasaules čempionāts zemledus makšķerēšanā. Tā lēmusi Starptautiskā makšķerēšanas sporta federācija FIPSED.
Tajā piedalīsies komandas no ASV, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Mongolijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Lietuvas un Latvijas. Dalībnieki no mūsu valsts šim svarīgajam pasākumam tika atlasīti sīvā, spraigā cīņā, kas notika trīs dienas – katrā dienā divi posmi, katrs 150 minūtes. Šāda kārtība ļāva atlasīt visspēcīgākos, taktiski, tehniski un psiholoģiski labāk sagatavotos sportistus. Latviju pārstāvēs Pēteris Lideris, Raimonds Kinerts, Krišjānis Lisovskis, Aldis Vārna, Aldis Voits un Māris Āriņš. Uz sarunu aicinājām divkārtējo pasaules čempionu zemledus makšķerēšanā Pēteri Lideri.
Cik pasaules čempionātos šajā sporta veidā jau esat piedalījies?
Esmu startējis gandrīz visos pasaules čempionātos, izņemot tos, kas notika Baltkrievijā un vienu gadu Amerikā. Tālākās vietas, kur esmu bijis saistībā ar čempionātu, ir Amerika un Kazahstāna. Piedalījos arī Ukrainas, Krievijas, Somijas un vēl citu valstu organizētajās starptautiskajās sacensībās.
Kā jums izdevās kļūt par divkārtēju pasaules čempionu?
Tas bija 2002. un 2004. gadā. Kā katrā sporta veidā, arī šajā liela nozīme ir veiksmei. Makšķerēšanas sportā, iespējams, tai ir vēl lielāka nozīme nekā citos sporta veidos. Svarīga ir arī fiziskā un tehniskā sagatavotība. Kādam varbūt šķiet, ka zemledus makšķerēšana ir gluži kā sēdēšana pie datora vai televizora. Patiesībā divas dienas pēc kārtas trīs stundas ik pēc brīža pārvietoties un urbt ledū jaunus caurumus ir fiziski smagi. Tiesneši vispirms vērtē, kā katrs dalībnieks ir ievērojis stingros noteikumus. Ja punktu skaits ir vienāds, ņem vērā arī noķerto zivju svaru. Starp citu, tāpat kā pirms citām pasaules līmeņa sporta sacensībām arī pēc šīm vai to laikā notiek dopinga kontrole.
Cik daudz zivju šādās sacensībās parasti izdodas nomakšķerēt?
Divus līdz divarpus kilogramus. Labs loms skaitās, ja stundas laikā noķer aptuveni kilogramu zivju.
Kā rīkojaties, ja zivis neķeras?
Tad tās ir jāmeklē – jāurbj jauni caurumi, jāpiebaro ar vienu, otru barību vai ar dzīviem tārpiņiem.
Cik sen nodarbojaties ar zemledus makšķerēšanu?
Pirmo reizi to darīju studiju laikā, kad mācījos Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā “celtniekos”, bet ar zemledus makšķerēšanu kā sporta veidu nodarbojos kopš 2000. gada.
Kas jūs piesaista zemledus makšķerēšanai, turklāt darot to ne tikai sava prieka pēc, bet arī piedaloties vietējās un pasaules līmeņa sacensībās?
Droši vien adrenalīns. Daļa makšķernieku ar zemledus makšķerēšanu nodarbojas klusiņām paši savā nodabā. Man jau kopš jaunības iekšā sēž sacensības gars. Gribas parādīt savu prasmi šajā sporta veidā un vinnēt.
Vai, atrodoties uz ledus, nav bail ielūzt?
Savā mūžā nekad neesmu ielūzis. Neielūst tas, kurš draudzējas ar prātu. Ledus ir jāpazīst. Līdzi vienmēr jābūt arī aizsarglīdzekļiem, kas palīdzēs izglābties, ja esi ielūzis – speciāli irbulīši, kostīms, kas neļauj nogrimt, ledus cērtne, ar ko var pārbaudīt šaubīgu ledu u. c.
Ledu ir jāprot novērtēt. Ja valda kārtīgs sals, var droši iet pat pa četrus līdz piecus centimetrus biezu ledus kārtu, savukārt pavasarī var iegāzties ūdenī, ejot pat pa pusmetru biezu. Jo saules ietekmē tas ir kļuvis čaugans un neizturīgs.
