Uzmanību, nepatīkami skati!
Šī gada pirmajās dienās mežā dzinējmedību laikā Aknīstes apkaimē notika traģēdija – četri vilki saplosīja pieredzējušu, nepilnus desmit gadus vecu Rietumsibīrijas laiku. Vēl vienu šīs pašas šķirnes laiku plēsēji sakoda, taču suns izdzīvoja. Šī, tāpat kā daudzas citas traģēdijas, varēja nenotikt, ja vien Latvijā vilku populāciju apsaimniekotu, vadoties pēc reālās situācijas, nevis teorētiskiem aprēķiniem, kas, visticamāk, radīti, lai glaimotu visiem tiem, kas vilku uztver nevis kā dominējošo plēsēju, bet kā cēlsirdīgu pasaku varoni no multiplikācijas filmas.
Skarbā realitāte ir pavisam citāda. Tiek saplosīti un aiznesti suņi ne tikai attālāku māju pagalmos, bet arī jau lielākās apdzīvotās vietās, tiek saplosīti medību suņi medību laikā. Laikā, kad normālā situācijā, pie pareiza populācijas blīvuma, arī vilkam būtu jābēg, nevis jārīko savas medības. Un jā, visiem, kas nav suņu īpašnieki, der atcerēties, ka mums, suņu īpašniekiem, suns nav tikai mājdzīvnieks. Tas ir ļoti mīļš ģimenes loceklis. Ja tas ir medību šķirnes suns, tad tas ir arī neaizvietojams palīgs medībās.
Saplosīta dzīva! Traģēdija Aknīstē – četri vilki uzbrūk un nogalina medību suni, VMD atļaujas nedod
Bojā gājušā suņa īpašnieks Aivars Pūpols savu Kāru nule pavadījis pēdējā gaitā. Taču stāsts sākās 29. decembrī, kad medību platībās tika pamanīts vilku bars:
“Kad pamanījām vilkus, sākām rīkoties un plānot medības. Nākamajā dienā lietotnē Mednis bija redzams, ka Latvijā vēl atļauts nomedīt 10 vilku. Pelēči tika veiksmīgi ielenkti. Piezvanījām uz Valsts meža dienestu, lai pieteiktu medības. Taču… tās atteica. A zonā, kur ir Aknīste, medības ir liegtas, jo šai zonai atvēlēto atļauju limits jau esot izsmelts. Vakar, 4. janvārī, rīkojām briežu dzinējmedības. Brieži bija ielenkti lielāka meža masīva malā, netālu no vietas, kur pirms tam bija ielenkti vilki. Suņi devās briežiem pa pēdām. Tad, visticamāk, briežus pameta un nāca tuvāk ceļam – par to liecināja GPS raidītāju signāls. Pēkšņi viena no siksnām pārstāja tuvoties ceļam. Kāds no medniekiem dzirdēja, ka suns kauc sāpēs. Kā vēlāk noskaidrojās, vilki suņus tajā brīdī plosīja dzīvus… Nepilnus desmit gadus vecā Kāra tika saplosīta, savukārt piecus gadus vecajai Tikai saplēsti pakaļējie gurni. Pēc pusstundas biju notikuma vietā. Pa ceļam pamanīju vilku, kas aizskrēja projām. Vēl trīs vilkus pamanīja citi mednieki. Sniegs bija klāts vilku un suņu pēdām un… asinīm. Tur es arī savu suni atradu, jau bez dzīvības pazīmēm. Nekas vairs nebija glābjams. Zvanīju kolēģiem, lai steidzami pārliecinās par savu suņu drošību. Par notikušo, protams, ziņojām Valsts meža dienestam. Nākamajā dienā atbrauca Dienvidu virsmežniecības medību inženiere Liāna Blumberga-Svikle un fiksēja notikušo, tika paņemti paraugi, viņa arī palīdzēja sunīti pavadīt pēdējā gaitā. Vilku mūsu pusē ir ļoti daudz, un par tiem regulāri ziņojam lietotnē Mednis. Pērn divi, trīs vilki bija atnākuši arī pie manas mājas, izgājuši cauri kaimiņa pagalmam, un par to tāpat ziņoju lietotnē.”
Inženiere, vaicāta, ko darīt, atbildēja, ka padoma, ko šajā situācijā darīt, viņai neesot. “Galvenais jau tas, ka cilvēki bija gatavi vilkus nomedīt, bet, tā kā limits konkrētajā zonā bija izsmelts, man medības nācās atteikt. Man ļoti sāp sirds par katru vilku noplēstu vai savainotu suni…,” tā Liāna Blumberga-Svikle.
Atbildīgajiem dienestiem būtu steidzami jāpārskata vilku nomedīšanas limits Latvijā, jo, kamēr tapa šīs rindas, žurnāla redakcija saņēma vēl vienu ziņojumu par vilku savainotu suni. Dzirdēti vilku aizstāvju apgalvojumi, ka nevajagot suņus laist vaļā no pavadas. Retorisks jautājums – kad sāks plosīt cilvēkus, tiks ieteikts neiet ārā no mājas vai pārcelties no laukiem uz pilsētu?
Tomēr ir liela iespēja, ka ar šo traģēdiju problēmas nebeigsies, jo šis vilku bars ir sapratis, ka suns ir viegls un gards kumoss, ko ātri noķert. Tas nozīmē, ka šajā apkārtnē neviens medību suns vairs nav drošībā, tāpat pastāv liela iespēja, ka vilki var sākt tuvoties apdzīvotām vietām, lai tur iegūtu vieglu ēdmaņu – sētas suņus.
Vilkam mežā ir jābūt, taču saprātīgā skaitā! Un, ja medniekiem būtu iedota atļauja medīt, iespējams, ģimenes mīlulis un darba suns vēl būtu dzīvs!
Ar lukturi var, bet ar termo monokli nevar? “Šauj garām!” #316 epizode
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
