Lielo plēsēju jautājums Eiropas Savienības līmenī vienmēr ir izraisījis plašas diskusijas, vienai pusei stingri un skaļi vilku, lūšu un lāču populācijas aizstāvot pret jebkādu apsaimniekošanu, otrai pusei uzstājot, ka nepieciešami risinājumi konfliktu mazināšanai. Un konflikti ir un vienmēr būs.
Cilvēks arvien vairāk iekaro ne tikai lielajiem plēsējiem nepieciešamo dzīves telpu, bet arī izstumj citus dzīvniekus no to dabiskās vides. Tie dzīvnieki, kas spēj pielāgoties, to dara veiksmīgi, piemēram, lapsas un mežacūkas, kas lieliski jūtas arī pilsētā, citi atkāpjas tik tālu, ka nokļūst uz izmiršanas robežas, bet ir dzīvnieki, kuru klātbūtne cilvēkam izraisa bailes, kā arī nereti rada tiešu apdraudējumu.
Latvijā par lielo plēsēju apdraudējumu mēs vēl nerunājam, bet, piemēram, pieaugot lāču skaitam mūsu valstī, teorētiski tāds drauds var pastāvēt.
Rumānijas piemērs
Vēl pirms dažiem gadiem Rumānijā lācis netika minēts kā viena no lielākajām problēmām, bet tad valdība pieņēma pārsteidzīgu lēmumu. Tiek uzskatīts, ka Rumānijā dzīvo vairāk nekā 6000 brūno lāču, un pēdējo divdesmit piecu gadu laikā katru gadu lokālie mednieku klubi iesniedza informāciju par cilvēkam potenciāli bīstamo lāču skaitu. Katram klubam tika piešķirts noteikts limits, ko mednieki varēja izsmelt paši vai pārdot medniekiem no citām valstīm. Negaidīti 2016. gada oktobrī Rumānijas valdība pieņēma lēmumu aizliegt lāču un citu lielo plēsēju medības, Vides ministrija argumentēja, ka lāču nogalināšana, lai pasargātu iedzīvotājus no šo dzīvnieku uzbrukumiem, ir tikai medību industrijas aizbildinājums bez būtiska pamatojuma. Tomēr lēmums neguva atbalstu lauku iedzīvotāju vidū, jo gada laikā arvien skaļāk izskanēja aicinājumi lielā skaitā izmedīt lačus, jo vismaz divkārt gada laikā pieauga to uzbrukums cilvēkiem un mājlopiem. Vietējie to skaidroja ar pēkšņu un nekontrolētu dzīvnieku skaita pieaugumu. Pagājušā gada jūlijā pēc tam, kad simtiem cilvēku protestēja Rumānijas galvaspislētā Bukarestē, Vides ministrija apsolīja izdot rīkojumu, atļaujot nomedīt 175 lāčus.
Vadoties pēc lāča aizsardzības plāna, kas tika atjaunots šogad, tiek lēsts, ka Latvijā pašlaik varētu būt no 20 līdz 50 lāčiem. Ņemot vērā to, ka teju katru nedēļu žurnāla “Medības” redakcija no medniekiem saņem meža kameru fotoattēlus, kuros redzami lāči dažādās Latvijas vietās, ir pat fiksēti video, kur gaišā dienas laikā izcirtumā nofilmēts lācis, mēs sliecamies domāt, ka Latvijā drīzāk ir 50, nevis 20 lāču. Fotoattēlos redzami kā pieauguši lāči, tā arī lācenes ar lācēniem, kā arī vientuļi jauni indivīdi. Par lāču medībām mūsu apstākļos mēs runāt vēl nevaram, bet, potenciāli pieaugot lāču skaitam, varētu rasties nepieciešamība likvidēt indivīdus, kas apdraud cilvēkus.
Eiropā runā par lielo plēsēju apsaimniekošanu
Jūnija sākumā Briselē notika nu jau piektā “Cilvēku un lielo plēsēju līdzāspastāvēšanas ES platformas” sanāksme. Platforma apvieno zemes īpašniekus, lopkopjus, medniekus, pētniekus un dabas aizsardzības organizāciju pārstāvjus ar mērķi popularizēt veidus un līdzekļus, kas palīdzētu mazināt un risināt konfliktus, kas rodas starp lielajiem plēsējiem un cilvēku. Pasākumā ar prezentāciju piedalījās arī Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) pārstāvji, stāstot par organizācijas speciālistu grupas Eiropas Lielo plēsēju iniciatīvas (ELPI) ietvaros veikto pētījumu, analizējot informāciju par ES lielo plēsēju skaitu, dzīves vidi, nodarītajiem zaudējumiem un radītajiem draudiem. Šī pētījuma galarezultāti būs pieejami gada nogalē, bet jau tagad LCIE mājas lapā tiek vēstīts, ka daudzu gadu garumā lielo plēsēju skaits un izplatība Eiropā dramatiski bija samazinājies cilvēku darbības dēļ, bet pēdējo divdesmit gadu laikā vilku, lūšu un lāču skaits ir strauji pieaudzis un tiek lēsts, ka to populācijas jau ir ap 40 tūkstoši indivīdu. LCIE arī uzsver, ka lielākā daļa vilku, lūšu un lāču populācijas ir stabilas vai pieaug. Nu jau 21 ES dalībvalstī dzīvo vismaz viena lielo plēsēju suga. Šis labvēlīgais stāvoklis panākts, pirms divdesmit gadiem ieviešot tā saukt Biotopu direktīvu, kas visā Eiropā aizsargā lielo plēsēju sugas. Arī Latvijā mēs sekojam Padomes direktīvā noteiktajām prasībām, stingri kontrolētos apstākļos veicot vilku un lūšu populācijas kontroli.
Pieaugot lielo plēsēju skaitam Eiropā, pieaug arī reāli konflikti un arvien skaļāk jau gadu no gada izskan aicinājums ieviest sistēmu, kas ļautu elastīgāk apsaimniekot problemātiskās populācijas. Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta dabas kapitāla direktors Umberto Delgado-Rosa sanāksmē uzsvēra, ka šī platforma atbalsta konstruktīvu dialogu, ņemot vērā sociālekonomiskās sekas. Eiropas Komisija uzsver, ka saprot problēmas, kas rodas, sadzīvojot ar lielajiem plēsējiem, it īpaši attiecībā uz lopkopjiem, un šīs konfliktsituācijas noteikti būtu jārisina.
Skats uz Latviju
Latvijā kontrolētas un ilgstspējīgas vilku un lūšu medības notiek kopš 2004. gada, kad mēs uzņēmāmies pienākumu pildīt Biotopu direktīvas nosacījumus. Pateicoties spēkā esošajai sistēmai, ko ļoti pozitīvi novērtējusi IUCN, it īpaši attiecībā uz lūšu apsaimniekošanu, lielo plēsēju populācijas Latvijā ir stabilas ar tendenci pieaugt. Mūsu sistēma ir tik elastīga, ka nepieciešamības gadījumā ļauj samazināt nomedīšanas apjomus vai medības vispār pārtraukt. Varētu pat izteikt hipotēzi, ka mūsu valstī nav novēroti ievērojami uzbrukumi mājlopiem un suņiem salīdzinājumā, piemēram, ar Spāniju, Franciju un Zviedriju, jo lielo plēsēju populācijas pie mums tiek kontrolētas.
Tomēr ņemot vērā faktu, ka jebkura sistēma būtu uzlabojama, Valsts meža dienests (VMD) šā gada sākumā sāka ievākt informāciju par vilku un lūšu izplatību, aicinot iesaistīties arī medniekus. VMD lūdza iesūtīt fotoattēlus, kuros fiksētas vilku un lūšu klātbūtnes pazīmes medību platībās, pievienojot fotoattēlam GPS koordinātas. Līdz šā gada aprīlim jau bija saņemti 256 ziņojumi par vilku pēdām un 271 ziņojums par lūšu pēdām. Šie dati VMD un zināniekiem palīdzēs papildināt patieso ainu par plēsēju izplatību Latvijā. Šī informācijas vākšana ir ļoti svarīga vilku un lūšu populācijas stāvokļa novērtēšanai. Latvijā tikai konstruktīvs dialogs nodrošinās cilvēka un lielo plēsēju cieņpilnu līdzāspastāvēšanu.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
