Dānijā turpinās diskusijas par vilku uzvedību un to, kā rīkoties situācijās, kad atsevišķi indivīdi zaudē dabiskās bailes no cilvēkiem. Viens no pēdējiem gadījumiem saistīts ar vilku, kas 13. augustā tika nomedīts netālu no pilsētas Nēre Nebela (Nørre Nebel). Dānijas institūcijas šo dzīvnieku bija atzinušas par problemātisku, jo tas vairākkārt bija novērots cilvēku tuvumā un neatkāpās arī pēc mēģinājumiem to aizbiedēt.
Vienlaikus valstī plašu uzmanību izpelnījies vēl kāds cits incidents — publiskots video, kurā redzams vilks, kas pietuvojas skrējējam vien dažu metru attālumā un demonstrē agresīvu uzvedību. Lai gan abi gadījumi attiecas uz dažādiem dzīvniekiem un atšķirīgām situācijām, tie no jauna aktualizējuši jautājumu par līdzsvaru starp vilku aizsardzību un nepieciešamību savlaicīgi reaģēt uz konkrētu dzīvnieku netipisku uzvedību.
Pēc atkārtotiem novērojumiem tika pieņemts lēmums problēmvilku nomedīt
13. augusta vakarā Dānijas Dabas aģentūras (Naturstyrelsen) darbinieki netālu no pilsētas Nēre Nebela nomedīja vilku, kuru valsts institūcijas iepriekš bija atzinušas par problemātisku.
Pēc medijiem sniegtās informācijas, dzīvnieks vairākkārt bija novērots cilvēku tuvumā, pats tuvojies cilvēkiem un nav atkāpies arī pēc mēģinājumiem to aizbiedēt. Lai būtu iespējams šo konkrēto vilku izņemt no populācijas, teritorijā tika noteikta īpaša regulēšanas zona, kurā Naturstyrelsen darbiniekiem tika dota atļauja dzīvnieku nomedīt.
Institūcijas norāda, ka pastāv liela pārliecība – nomedīts tieši tas pats vilks, kura uzvedība iepriekš bija radījusi bažas.
Uz notikušo reaģēja arī Dānijas premjerministre Mette Frederiksen. 14. augustā viņa pauda gandarījumu par problēmvilka nomedīšanu, uzsverot, ka šādās situācijās galvenā prioritāte ir sabiedrības drošība.
“Cilvēkiem ir atšķirīga attieksme pret vilkiem — vieni vēlas pēc iespējas lielāku sugas aizsardzību, savukārt citi jūtas nedroši teritorijās, kurās dzīvo vilki,” norādīja premjerministre. Viņa uzsvēra, ka konkrētajā gadījumā īpaša uzmanība pievēršama cilvēku, īpaši bērnu, drošībai.
Frederiksena pateicās Naturstyrelsen darbiniekiem, kā arī iedzīvotājiem, kuri ziņoja par problēmvilka klātbūtnes novērojumiem.
Vilks seko skrējējam ar atņirgtiem zobiem
Gandrīz vienlaikus Dānijā plašu uzmanību izpelnījās vēl kāds incidents ar vilku.
Bunken Klitplantage teritorijā, uz dienvidiem no Råbjerg Mile, skrējējs Braiens Johansens nofilmēja vilku, kas bija pietuvojies viņam vien dažu metru attālumā. Video redzams, ka dzīvnieks cilvēka klātbūtnē demonstrē agresīvu uzvedību — tas tuvojas, atņirdz zobus, kamēr skrējējs ar skaļiem saucieniem cenšas vilku aizbiedēt.
Pēc notikušā iedzīvotājiem tika ieteikts izvairīties no konkrētās teritorijas apmeklēšanas.
Vienlaikus gan atbildīgās institūcijas, gan eksperti norādīja, ka konkrētā vilka rīcība netika vērtēta kā tiešs uzbrukuma mēģinājums cilvēkam, bet gan kā brīdinājuma signāls.
Profesors Pēters Sunde no Ekosistēmu zinātnes institūta (Institut for Ecoscience) atgādināja — sastopot vilku, kas izrāda šādu uzvedību, cilvēkam nevajadzētu bēgt. Tā vietā ieteicams saglabāt mieru, palikt vērstam pret dzīvnieku, radīt troksni un mēģināt sevi padarīt vizuāli lielāku.
Svarīgi:
– saglabāt mieru;
– skatīties uz dzīvnieku;
– radīt troksni;
– censties izskatīties lielākam;
– lēnām atkāpties, paliekot ar seju pret vilku.
Bēgšana no vilka nav pareiza rīcība — cilvēkam jāpaliek vērstam pret dzīvnieku, saglabājot mieru un kontrolējot situāciju.
Divi gadījumi, viens jautājums – kad vilks kļūst par problēmu?
Nēres Nebelas apkaimē nomedītais vilks un Bunken Klitplantage novērotais dzīvnieks nav viens un tas pats indivīds. Atšķiras gan abu gadījumu vietas, gan institūciju vērtējums par vilku uzvedību.
Tomēr abi incidenti no jauna aktualizē būtisku jautājumu — kā rīkoties situācijās, kad atsevišķi lielo plēsēju indivīdi zaudē dabisko piesardzību pret cilvēkiem?
Savvaļas dzīvnieku izvairīšanās no cilvēka ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai mazinātu iespējamos konfliktus. Ja konkrēts dzīvnieks atkārtoti tuvojas cilvēkiem un aizbaidīšanas pasākumi nedod rezultātu, situācija jāizvērtē speciālistiem un atbildīgajām institūcijām jāpieņem atbilstošs lēmums.
Dānijas gadījums parāda, kā šāda sistēma var darboties praksē:
– dzīvnieka uzvedība tika novērota;
– tika apkopoti iedzīvotāju ziņojumi;
– noteikta īpaša regulēšanas zona;
– problemvilks indivīds tika nomedīts.
Dānija vēlas plašākas iespējas vilku apsaimniekošanā
Mette Frederiksen norādījusi, ka diskusija par vilku apsaimniekošanu ar šo gadījumu nebeidzas. Viņa uzsvēra, ka Dānijas vides un dzīvnieku labturības ministrs Kristians Rabjergs Madsens turpinās darbu pie jautājuma par vilku populācijas pārvaldību.
Plašākas iespējas vilku apsaimniekošanā Eiropas Savienības valstīm radījis arī mainītais vilka aizsardzības statuss.
2025. gadā tika pieņemti grozījumi Bernes konvencijā un vēlāk arī Eiropas Savienības Biotopu direktīvas piemērošanā, samazinot vilka aizsardzības statusu no stingri aizsargājamas sugas uz aizsargājamu sugu.
Tas gan nenozīmē, ka visā Eiropas Savienībā automātiski tiek atļautas vilku medības. Katra dalībvalsts joprojām pati nosaka sugas apsaimniekošanas pasākumus, ņemot vērā savu normatīvo regulējumu un vilku populācijas aizsardzības stāvokli.
Vienlaikus mainītais aizsardzības statuss valstīm dod lielāku rīcības brīvību situācijās, kad pieaugoša vilku populācija rada sociālus, ekonomiskus vai drošības izaicinājumus.
Aizsargāt sugu nenozīmē ignorēt problemātisku uzvedību
Dānijas piemēri vēlreiz apliecina — diskusija par vilkiem nav tikai jautājums par populācijas lielumu.
Vilku aizsardzība un dzīvotspējīgas populācijas saglabāšana ir būtiska dabas aizsardzības sastāvdaļa, tomēr tā neizslēdz nepieciešamību savlaicīgi reaģēt uz atsevišķiem indivīdiem, kuru uzvedība rada pamatotas bažas par sabiedrības drošību.
Svarīgākais ir profesionāls, savlaicīgs un uz faktiem balstīts situācijas izvērtējums, lai iespējamie konflikti starp cilvēkiem un lielajiem plēsējiem tiktu novērsti pirms tie pāraug nopietnos incidentos.
Iet, skriet un kādu mušīt nost. Par velniem, traumām un droniem. “Šauj garām!” #348 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
<
