Avots: Vidzemes televīzija, speciāli ReTV
Latvijā jau vairāk nekā mēnesi turpinās vilku medību sezona, un šogad atļauts nomedīt 410 vilkus. Kamēr sabiedrības uzmanību pēdējā laikā arvien biežāk piesaista lāču klātbūtne, arī vilku populācija Latvijā kopš gadsimta sākuma ir būtiski palielinājusies. Eksperti lēš, ka kopš 2000. gadu sākuma vilku skaits pieaudzis aptuveni trīs reizes.
Valsts meža dienesta vērtējumā pašlaik Latvijā mitinās ap 1400 vilku, savukārt mednieku aplēses ir aptuveni divreiz lielākas. Pieaugot populācijai, palielinājies arī nomedīto vilku skaits. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava aplēses liecina, ka pašlaik vidēji diennaktī Latvijā tiek nomedīti divi vilki.
Bagātīga barības bāze veicina vilku populācijas pieaugumu
Viens no iemesliem, kas radījis vilkiem labvēlīgus apstākļus, ir pieejamā barības bāze. LVMI Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš norāda, ka pārnadžu skaits Latvijas mežos ir ievērojami palielinājies.
“Šobrīd daudzkārt samazinājušās mežacūkas Āfrikas cūku mēra dēļ, bet mednieki jau cenšas to kompensēt un saudzēt. Savukārt citu pārnadžu – staltbriežu un stirnu – mums ir ļoti daudz. Plēsēju populācija ar dažu gadu nobīdi seko pārnadžu skaita izmaiņām. Kamēr mums būs daudz pārnadžu, mums būs daudz plēsēju. Tas ir dabisks process,” skaidro Jānis Ozoliņš.
Vilks zaudē dabiskās bailes no cilvēka
Lai gan vasarā vilkus pamanīt un nomedīt ir nedaudz vieglāk, vilku medības joprojām ir izaicinājums. Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks norāda, ka vilkam ir ļoti labi attīstītas maņas un tas nereti spēj paredzēt mednieka nākamo rīcību. Vienlaikus vilki arvien biežāk sastopami cilvēku apdzīvotu vietu tuvumā – arī Pierīgā un lielo pilsētu apkārtnē.
“Viņš bieži vien nojauš katra mednieka nākamo darbību vai kustību, un līdz ar to tas sarežģī šo pasākumu. Vilkam ir ļoti labi attīstītas visas maņas. Turklāt viņš tagad ļoti labi ir adaptējies urbānā vidē, jo vilki pašlaik sastopami faktiski gan Pierīgā, gan lielo pilsētu tuvumā,” norāda Haralds Barviks.
Piegaudošana – viens no veidiem, kā medīt vilkus
Vilkus iespējams medīt dažādos veidos, un viena no metodēm, kas tiek izmantota arvien biežāk, ir vilku piegaudišana piegaudošana.
Piegaudošana īpaši labi var darboties tad, ja iepriekš nomedīts kāds no pieaugušajiem bara vilkiem.
“Jo īpaši tad, ja pirmo nomedī pieaugušu vilku, kucēni ir ļoti atsaucīgi. Viņi meklē savu zudušo ģimenes locekli un diezgan ātri ierodas uz māņu piegaudošanu,” stāsta Jānis Ozoliņš.
Savukārt Haralds Barviks norāda, ka vilka nomedīšanā sava nozīme ir arī nejaušībai. Mednieks var būt devies medībās pēc pavisam cita medījamā dzīvnieka, taču vilks izmanto tās pašas teritorijas.
“Otrs ir nejaušības faktors. Tāpat kā jebkurš dzīvnieks, arī vilks apmeklē vietas, kurās mednieks var būt devies gaidīt, piemēram, briedi, stirnu vai mežacūku,” skaidro Haralds Barviks.
Interviju ar Aigaru Ralli par vilku medībām, postījumiem, limitu un to, ko mednieki redz dabā lasi ŠEIT (spied šeit)!
Katrs nomedītais vilks dod informāciju zinātniekiem
Vilku medībām ir nozīme ne tikai populācijas regulēšanā un postījumu mazināšanā. Nomedītie dzīvnieki pētniekiem sniedz informāciju, kas nepieciešama populācijas izpētei un monitoringam.
No nomedīta vilka iespējams iegūt datus par dzīvnieka vecumu, vairošanos un barību, kā arī kvalitatīvu DNS materiālu.
“Mēs uzzinām gan par viņu vairošanos, gan barību, ko viņi lieto. Arī DNS paraugs no nomedīta dzīvnieka ir daudz kvalitatīvāks nekā no dabā atstātas pazīmes, jo iespējams paņemt audu gabaliņu, kas ir pilnīgs DNS avots. Arī vecumu pēc zobu saknes analīzes varam noteikt ar plus mīnus gada precizitāti,” skaidro Jānis Ozoliņš.
Atļauts nomedīt 410 vilku. Kas notiek tad, ja par novērojumiem neziņo?
410 vilki – pietiekami vai tomēr par maz?
Šajā medību sezonā Latvijā atļauts nomedīt 410 vilkus. Publiskajā telpā gan izskanējušas diskusijas par to, vai noteiktais apjoms nav pārāk mazs.
Latvijas Mednieku asociācija uzskata, ka nomedīšanas limitam vajadzētu būt vismaz divreiz lielākam. Savukārt LVMI Silava vērtējumā pašreizējais limits ir pietiekams, bet lielāka uzmanība būtu jāpievērš mājlopu aizsardzībai pret vilku uzbrukumiem.
Jānis Ozoliņš norāda, ka mājlopu īpašniekiem vajadzētu būt pieejamiem standartizētiem aizsardzības risinājumiem, nevis katram pašam meklēt veidu, kā veidot žogus un aprīkot tos ar elektrību.
“Nevis lai katrs domātu, cik augstu žogu taisīt un kā to apgādāt ar elektrību, bet lai būtu standarta aprīkojums. Ja postījumi turpinātos arī pēc šo aizsardzības pasākumu ieviešanas, tad gan šajās vietās varētu vilkus medīt pastiprināti,” skaidro pētnieks.
Vilku nodarītie postījumi mājlopiem joprojām ir aktuāli. Līdz 13. jūlijam Valsts meža dienests bija pārbaudījis informāciju par 24 vilku uzbrukumiem, kuros cietuši kopumā 67 mājdzīvnieki.
Iet, skriet un kādu mušīt nost. Par velniem, traumām un droniem. “Šauj garām!” #348 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
