Noslēgusies Pasaules Dabas Fonda rīkotā kampaņa “Spoku tīkli”, kura Latvijā tika īstenota otro gadu. Aizmirsto tīklu meklētāji šogad atraduši arī ko neparastu – ar ķieģeļiem nostiprinātu alumīnija segu, kas, domājams, izmantota kā maluzvejnieku vēžu ķeršanas inventāra sastāvdaļa.
Ievadvārdus un prezentāciju par kampaņas būtību un “Spoku tīklu” problemātiku sniedza Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdeņu programmas vadītāja un reidu līdzdalībniece Elīna Kolāte. Viņa atzīmēja, ka ideja par “Spoku tīklu” (“Ghost Fishing” – eng.) jeb aizmirstu vai speciāli atstātu tīklu meklēšanu, aizgūta no kolēģiem Polijā, kur kampaņa tiek īstenota regulāri. Šie tīkli pēc aktīvā perioda beigām turpina ķert zivis, putnus un citus ūdens iemītniekus, tā degradējot zivju resursus un bioloģisko daudzveidību.
Šogad Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar vietējiem pašvaldības policistiem un inspektoriem meklēja “Spoku tīklus” Limbažu, Engures, Dagdas, Carnikavas, Apes, Smiltenes un Kuldīgas novados. Trijos no apsekotajiem novadiem – Dagdas, Engures un Carnikavas – tika atrasti nozaudēti zvejasrīki. Elīna Kolāte piebilst: “Tomēr šos novadus noteikti nevajadzētu uzskatīt par “sliktajiem”, kas nerūpējas par ezeru apsekošanu vai slinki pilda citus pienākumus. Gluži otrādi – ļoti labi, ka esam satikušies, lai kopīgi risinātu problēmas.”
Carnikavas pašvaldības policijas priekšnieks Imants Pastors atzīmēja, ka viens no galvenajiem ieguvumiem no šī projekta bija iespēja pārliecināties, ka darbs malu zvejniecības tīklu likvidēšanā iet pareizo ceļu. Viņš arī norādīja, ka pēdējo gadu rezultāti Carnikavas novadā liecina, ka darbs vainagojas panākumiem un malu zvejniecības gadījumu kļūst arvien mazāk. “Pašvaldības policijai nozīmīgi ir ne tikai darboties malu zvejniecības apkarošanas jomā, bet arī piedalīties programmās, kas rūpējas par zivju un upes dzīvnieku resursu atjaunošanu,” sacīja Imants Pastors.
Carnikavas novads ir plaši pazīstams ar nēģu populāciju, taču pašvaldības policija sadarbībā ar Valsts Vides pārvaldi ūdenstilpnēs laiž arī lašus un taimiņus. Elīna Kolāte atzīmēja, ka tieši Carnikavas novadā kampaņas gaitā no ūdenstilpnes izvilkts viens no neparastākajiem atradumiem – aptuveni 3×3 metrus liela alumīnija sega, pie kuras katra stūra piesiets ķieģelis, lai nodrošinātu to pret izkustēšanos. Blakus atrasts murds, kas vedina domāt, ka sega izmantota, lai nodrošinātu ēnu vēžiem un pēc tam tos novirzītu uz murdu.
Smiltenes pašvaldības policists Jānis Leitis atzina, ka augstā līmenī ir iedzīvotāju sociālā atbildība – ja kādā no pašvaldības ezeriem tiek ielaistas zivis, tas tiek uztverts kā kopīpašums un cilvēki bieži zvana, lai ziņotu par aizdomīgām darbībām. “Kampaņa “Spoku tīkli” arī ir devusi savu ieguldījumu. Uzzinot informāciju par kampaņu no plašsaziņas līdzekļiem, cilvēki vairāk pievērš uzmanību veciem tīkliem un zvana pašvaldības policijai, aicinot tos savākt.”
Viesnīcas Clarion Collection Hotel Valdemars šefpavārs Kristaps Ušackis runāja par to, kā patērētājs var būt drošs, ka zivs, kura tiek pasniegta restorānā, ir zvejota legāli. Viņš atzīmēja, ka jebkuru ēdināšanas iestādi uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. Tāpat, iepērkot zivis, ēdināšanas uzņēmumi pieprasa sertifikāciju, no kuras var uzzināt, kur un kā zivs zvejota vai audzēta.
