Pēdējos gados arvien lielākas raizes cilvēkiem sagādā āpši, taču šie dzīvnieki nav vienīgie, kas arvien ērtāk jūtas cilvēku tuvumā. Arī lapsas un atsevišķos gadījumos pat lūši nāk arvien tuvāk cilvēku mājām, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” pauda Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns, Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange un zoologs Vilnis Skuja.
Cilvēki tuvojas āpšiem
Šakāļi māju pagalmos, caunas, kas pārgrauž automašīnu vadus, ezis, kas ziemas migu uztaisījis komposta kaudzē, un lapsas, kas siro pa atkritumu konteineriem – cilvēka tuvumā daudzi dzīvnieki atraduši sev gana piemērotu vietu, lai dzīvotu. Zoologs Skuja sacīja: “Man pēdējos gados uzkrītoši daudz cilvēku sūdzas par āpšiem, jo āpši viņiem rok bedrītes, sarakā zālāju, piekakā tās bedrītes un atstāj tur visu to savu “smukumu”. Cilvēki ir izmisuši, jo negrib viņiem nekādā veidā pāri nodarīt, bet tad man parasti jautā, kā no viņiem tikt vaļā.”
Iemesli, kāpēc āpši pēdējos gados tik ļoti pietuvojušies cilvēku mājām, Latvijā pētīti nav, taču Skuja sprieda, ka daudzos gadījumos patiesībā ir otrādi – cilvēki paši drīzāk ir pietuvojušies āpšiem.
“Cilvēki daudz kur ir piegājuši tuvāk āpsim. Daudzās vietās jaunās mājas, ko ceļ, faktiski ir jau mežā uzceltas vai tur, kur nesen vēl ir bijis kaut kāds kolhoza mežs vai vismaz neapdzīvotas pļavas, kur āpsis ir kādreiz medījis. Tad viņš vienkārši tur iet pa savām ierastajām vietām un atrod, ka – o, ir savesta zeme, ir melnzeme, ir sliekas savairojušās un dārzs iestādīts, un visādi garšīgi augļi krīt no kokiem. Tā ir viena feina dzīve,” skaidroja Skuja.
Lielkalns piebilda, ka līdzīgu iemeslu dēļ pēdējā laikā cilvēkiem arvien pamanāmāki kļūst arī tādi reti dzīvnieki kā lūši.
“Nesenā pagātnē bija viens notikums ar lūsēnu, kurš bija nonācis pie cilvēkiem, bet kopumā tā tas notiek ik pa laikam. Piemēram, mums zoodārzā viens lūšu pāris šādā veidā arī ir nonācis. Vispirms viņi nonāca pie cilvēkiem laukos, tad viens ienāca sētā, ielīda kūtī, un tur arī tad viņu savāca, savukārt mātīti satika mežstrādnieki,” stāstīja Lielkalns.
Viņš gan mierināja, ka līdz pilsētai vismaz tuvākajā laikā lūši noteikti nenāks, taču, ņemot vērā, ka šie dzīvnieki palēnām ir pieraduši, ka medību trokšņi uz viņiem neattiecas, gar lauku mājām tie varētu nostaigāt arvien biežāk.
“Jārēķinās ar to, ka viņu skaits tomēr ir lielāks nekā iepriekšējos gados. Populācija jūtas labi un pavairojas, līdz ar to meklē jaunas teritorijas,” norādīja Lielkalns.
Lange savukārt akcentēja, ka pēdējā laikā cilvēku redzeslokā nonākušas arī lapsas. Rīgā tās dzīvo jau diezgan sen, bet tagad arī reģionu pilsētās iedzīvotāji sāk pamanīt, ka lapsas nāk tuvāk.
“Lapsas varbūt atšķirībā no divām iepriekš pieminētajām sugām – lūšiem un āpšiem – ekoloģiski ir visplastiskākā suga. Tas nozīmē, ka tā pielāgojas dzīvot ļoti dažādos apstākļos – tur, kur ir ērti un daudz barības, tur arī lapsa ir klāt,” skaidroja Lange.
Par “draudzību” maksāt ar barību
Barības cilvēku tuvumā lapsām ir patiesi daudz – sākot ar atkritumu konteineriem un komposta kaudzēm, beidzot ar vienkārši uz zemes nokritušu ēdienu pie bērnu laukumiņa. Turklāt neviens, izņemot varbūt retu reizi kādu noklīdušu suni, viņas dzīvot pilsētā netraucē, jo mednieku tur nav.
“Kā zināms, Rīgā pa Akmens tiltu lapsas ir staigājušas. Galu galā viena lapsa krietnus gadus atpakaļ bija uzrāpusies arī uz operas nama piebūves jumta. Tā kā viņas ir visur un viņām te ir laba dzīve,” atzina Lielkalns.
Arī pie pilsētas gaismām, skaņām un automašīnām dzīvnieki lielā mērā pakāpeniski pierod, un ar laiku šie aspekti rada problēmas un bailes. Diemžēl ir gadījumi, kad savvaļas dzīvnieki apdzīvotām vietām un cilvēkiem pietuvojas arī tādēļ, ka cilvēki paši to veicina, dzīvniekus barojot, vēloties uzņemt fotogrāfijas un cenšoties visādi citādi “sadraudzēties”.
“Daļa sugu ir tādas, kas vienkārši atrod sev ērtāko veidu. Pie cilvēka neviens nenāktu, ja tur nebūtu ērti, un ērtums parasti iet caur vēderu. Dzīvniekam, pirmkārt, galvenais ir nodrošināt sev maltīti un, otrkārt, ērtus dzīves apstākļus. Cilvēkiem ļoti gribas romantizēt draudzību ar savvaļas dzīvniekiem un teikt – re, kā, pie manis nāk, kā viņš ar mani draudzējas, bet turpat blakus būtu jāpasaka – es maksāju ar pārtiku viņam par to,” skaidroja Lange.
Visi dabas eksperti uzsvēra, ka šī draudzība nav ne īsta, ne vēlama un, piebarojot savvaļas dzīvniekus, cilvēki apdraud gan paši sevi, gan šos dzīvniekus.
Četri lūši pret vienu āpsi. Ir izredzes izdzīvot?
Dinamiskie fakti! Vai zināji, ka… Interesanti fakti par āpsi
– Vairākās valstīs, piemēram, Skotijā, Lielbritānijā, tradicionālajam un svinīgajam apģērbam savulaik izmantoja pogas, kas gatavotas no āpša zobiem. Tie simbolizēja pārticību un augstu statusu sabiedrībā. Arī mazo somiņu, kas ir neatņemama daļa no Skotijas vīriešu tradicionālā tērpa, mēdz gatavot no āpša kažoka.
Āpsis ir attēlots arī Centrālajā Somijā esošās Luhankas pašvaldības ģerbonī, jo vēsturiski šajā vietā liela nozīme ir bijusi kažoku tirdzniecībai.
– Šobrīd angļu valodā āpsi tulko kā badger, bet līdz pat 18. gadsimtam āpsi Anglijā sauca par brock, kas būtībā nozīmē kaut ko melnbalti svītrainu. 17. gadsimtā vārdu brock lietoja arī kā iesauku cilvēkiem, kam ir melni mati ar gaišākām šķipsnām.
– Folklorā āpsi mēdz asociēt kā ar veiksmi, tā neveiksmi. Piemēram, ja āpsis pāriet pāri ceļam aiz muguras, tad tas ir uz labu laimi. Ja āpsis ceļu šķērso pa priekšu nācējam, tas saistās ar neveiksmi, reizēm pat nāvi.
– Āpša gaļa ir ēdama, taču pirms pagatavošanas tā ir jānodod trihinelozes analīzēm, jo pastāv ļoti liela iespējamība, ka dzīvnieks pārnēsā šo slimību. Jebkurā gadījumā tā ir jāpagatavo rūpīgi līdzīgi kā mežacūkas gaļa. Kulinārā ziņā paši vērtīgākie būs tieši āpša stilbiņi.
– Vēsturiski skūšanās birstītes mēdza gatavot no āpša kažoka.
– Ieraugot mežā āpša pēdu, pirmajā mirklī var šķist, ka te ir staigājis mazs lācītis. Tas tādēļ, ka āpši tāpat kā lāči un arī cilvēki ir pēdmiņi, proti, ejot balstās uz pilnas pēdas.
– Āpšu puišiem tāpat kā daudzu citu dzīvnieku tēviņiem dzimumloceklī ir tievs kauliņš. Interesanti, ka tā forma un izliekums dažādām āpšu pasugām atšķiras.
– Viens no vērtīgākajiem produktiem, ko var iegūt no nomedīta āpša, ir tauki. Lai tie būtu kvalitatīvi, dzīvnieks jānomedī pareizi, proti, nesavainojot vēdera dobuma orgānus. Taukos ir daudz derīgu vitamīnu – A, E, PP, kā arī visa B grupa. Tāpat arī oleīnskābes, linolēnskābes un citas organiskās skābes, proteīnu enzīmi un daudz cilvēkam vajadzīgo mikroelementu.
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības oktobra numurā par mežacūkām!
