Pasaulē pirmie atdzīvinātie briesmīgie vilki aug neticami strauji. Tikai sešu mēnešu laikā viņu izmērs vairāk nekā divkāršojies, pārspējot pat pelēkā vilka izmēra standartus. Biotehnoloģiju uzņēmums Colossal Biosciences publicējis jaunāko informāciju par šiem plēsējiem – Romulu, Remusu un Halesi –, kas “atdzīvināti” pēc 12 tūkstošiem gadu. Jūnija izskaņā trīs briesmīgie vilki – divi tēviņi Remuss un Romuls un viena mātīte Halesi tika parādīti sabiedrībai, publicējot Colossal Biosciences pusgada ziņojumu. Colossal atjaunoja šo sugu dzīvniekus, īstenojot projektu, lai atkal ieraudzītu t.s. briesmīgos vilkus jeb angliski – dire wolf, kuri izzuda pirms dauziem tūkstošiem gadu. Colossal galvenais dzīvnieku aizsardzības speciālists Mets Džeimss (Matt James) atjauninātajā videoierakstā informēja, ka projekts norit saskaņā ar plānu, un briesmīgo vilku mazuļi ir sasnieguši visus svarīgākos dzīves posmus. Romuls un Remuss gatavojas savām pirmajām vizītēm pie veterinārārsta. Medicīniskās apskates ir nepieciešamas, jo tās dod iespēju paņemt asinis no vilkiem un veikt datortomogrāfiju, kas komandai sniegs padziļinātu priekšstatu par to, kas notiek ar dzīvnieku skeleta un muskuļu sistēmu un attīstību. “Šodien Romuls un Remuss, kas ir mazliet vairāk nekā sešus mēnešus veci, sver nedaudz vairāk par 40 kilogramiem, kas ir par aptuveni 20% vairāk nekā standarta pelēkais vilks attiecīgajā vecumā,” Džeimss dalījās ar jaunāko videoierakstu. “Tātad mēs patiešām varam teikt, ka briesmīgo vilku gēni ir iesakņojušies, un mēs iegūstam šos lielos vilkus.”
Kopš laika, kad Colossal aprīlī iepazīstināja ar šiem dzīvniekiem, tie izauguši divreiz lielāki. Halesi ir mazliet jaunāka, aptuveni trīs mēnešus veca, un sīkstāka nekā viņas sugasbrāļi. Šobrīd viņa sver aptuveni 16 kilogramus, kas ir par aptuveni 15-20 % vairāk nekā standarta pelēkais vilks šajā vecumā. Saskaņā ar Paidžas Makniklas (Paige McNickle), kas ikdienā vada briesmīgo vilku aprūpes komandu, Remuss ir sācis uzņemties līdera lomu barā, bet Romuls pielāgojas. “Remusam patiešām patīk vērot lietas, un viņš visu izdomā,” paskaidroja Maknikla. “Viņš ir arī mazliet mazāks, tāpēc reizēm tas ir interesanti, ka mazākais no abiem būtu dominējošāks. Bet viņš ir viltīgs un vienmēr vēro. Tas varētu mainīties, kad mēs baram pievienosim Halesi. Tā kā viņi vēl ir mazi, šī saimes dinamika vēl nav noteikta. Tā joprojām ir ļoti mainīga.” Runājot par briesmīgo vilku ēšanas paradumiem, Maknikla ziņoja, ka dzīvnieki ēd pieaugušiem dzīvniekiem atbilstoša lieluma porcijas, kas sastāv no augstas kvalitātes suņu barības, maltas gaļas un dzīvnieku orgāniem. Kad dzīvnieki kļūs vecāki, Maknikla apstiprināja, tiem tiks dots medījums, lai palīdzētu attīstīt viņu spējas un instinktus, izdzīvojot savvaļā. Pagaidām Halesi tiek turēta atsevišķi no Remusa un Romula un pievienosies baram, tiklīdz būs pietiekami liela, lai tas būtu droši. Pagaidām dzīvnieki viens otru var redzēt un sajust caur žogu, lai komanda varētu gūt priekšstatu par kolektīva temperamentu.
Suga, kas izmirusi pirms aptuveni 12 500 gadiem, tagad atkal ir dzīva. Tā apgalvo Dalasā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums Colossal Biosciences, nosaucot to par pasaulē pirmo veiksmīgi atdzīvināto izmirušo dzīvnieku. Tiek ziņots, ka zinātnieki ir radījuši trīs briesmīgo vilku (Aenocyon dirus) kucēnus, izmantojot DNS klonēšanu un gēnu rediģēšanu, lai pārveidotu pelēkā vilka, tuvākā dabā sastopamā radinieka, gēnus. Iegūtais rezultāts būtībā ir hibrīds, kas vizuāli atgādina sen izmirušo briesmīgo vilku. Briesmīgais vilks kļuva par prototipu mežonīgajam, suņveidīgajam tēlam seriālā Game of Thrones. Savulaik tas bija apex plēsējs, kas klejoja visā Ziemeļamerikā. Pēc Colossal pārstāvju teiktā, briesmīgie vilki bija lielāki par mūsdienu pelēkajiem vilkiem, tiem bija platāka galva, gaišs, biezs apmatojums un spēcīgāki žokļi. Tomēr pārējā zinātniskā pasaule nav vienisprātis ar Colossal, izsakot šaubas, ka briesmīgie vilki bija balti, kā nesen piedzimušie vilcēni. Izrakumos atrastās šīs sugas dzīvnieku paliekas liecina drīzāk, ka senie vilki bija rudi. Kopš 2021. gada Colossal publiski darbojas pie mamuta, dodo un Tasmānijas tīģera atdzīvināšanas, taču darbs pie briesmīgajiem vilkiem līdz šim netika atklāts. “Šis ir milzīgs pavērsiens – pirmais no daudziem, kas pierāda, ka mūsu tehnoloģiju iespējas izmirušo sugu atjaunošanai strādā,” sacīja Colossal līdzdibinātājs un izpilddirektors Bens Lams (Ben Lamm) oficiālā paziņojumā. “Mūsu komanda paņēma DNS no 13 000 gadu veca zoba un 72 000 gadu vecas galvaskausa atliekas un izveidoja veselīgus briesmīgo vilku kucēnus.” Šie trīs briesmīgie vilki mīt aptuveni 800 hektāru lielā teritorijā, kurai apkārt uzbūvēts trīs metrus augsts žogs, atbilstošs zooloģisko dārzu drošības prasībām. Dzīvnieki tiek novēroti ar apsardzi, droniem un tiešraides kamerām. Colossal norāda, ka šī vieta ir sertificēta American Humane Society un reģistrēta ASV Lauksaimniecības departamentā. Zinātnieki norāda, ka piedzimušie vilku mazuļi izskatā un uzvedībā ļoti līdzinās saviem senajiem priekštečiem un šis ir uzskatāms par pasaulē pirmo gadījumu, kad pētniekiem izdevies veiksmīgi atdzīvināto izmirušu dzīvnieku sugu. Tomēr notikums izraisījis neviennozīmīgu reakciju sabiedrībā.
Fosilijas un senais DNS
Izmantojot DNS, kas iegūta no divām briesmīgā vilka fosilijām, Colossal zinātniekiem un sadarbības partneriem izdevās izveidot divus augstas kvalitātes Aenocyon dirus genomus – pilnus ģenētiskās informācijas kopumus. Genomi tika salīdzināti ar mūsdienu suņveidīgajiem – vilkiem, šakāļiem un lapsām, lai identificētu gēnu variantus, kas raksturīgi tieši briesmīgajiem vilkiem – piemēram, balts apmatojums un garāka, biezāka vilna. Balstoties uz šo analīzi, pelēko vilku šūnās tika ieviestas izmaiņas – kopumā 20 rediģējumi 14 gēnos. Pēc tam tika izvēlētas daudzsološo šūnu līnijas, tās klonētas un ievietotas donoru olšūnās. “Veseli, attīsties spējīgi embriji tika pārnesti surogātmātēs, lai notiktu starpsugu grūtniecība,” norādīts uzņēmuma paziņojumā. Kā surogātmātes tika izmantoti lieli jauktas šķirnes mājas suņi, apstiprināja uzņēmums. Divi tēviņu kārtas kucēni piedzima 2024. gada 1. oktobrī. Viena mātīte piedzima 2025. gada 30. janvārī. Lai sasniegtu šo rezultātu, kompānija izveidoja hibrīdgenomu, izmantojot CRISPR tehnoloģiju – izgriežot noteiktus pelēkā vilka gēnus un aizstājot tos ar gēniem, kas saistīti ar briesmīgajiem vilkiem. “Nav noslēpums – visā genomā šis dzīvnieks ir par 99,9% pelēkais vilks,” sacīja Love Dalens (Love Dalén), evolūcijas genomikas profesors no Stokholmas Universitātes un Colossal padomnieks. “Zinātniskajā vidē noteikti būs diskusija par to, cik daudz gēnu ir jānomaina, lai tas būtu īstais briesmīgais vilks, taču tas drīzāk ir filozofisks, nevis bioloģisks jautājums. Tas satur briesmīgā vilka gēnus, un šie gēni tam piešķir izskatu, kāds nav redzēts pēdējos 13 000 gadu. Tas ir ļoti iespaidīgi.” Dalens atzina, ka ir nelielā mērā piedalījies briesmīgā vilka genoma analīzē, taču nav saticis kucēnus un nav bijis tieši iesaistīts gēnu rediģēšanā vai klonēšanā. Viņš uzskata, ka šis sasniegums ir milzīgs solis uz priekšu salīdzinājumā ar iepriekš paveikto šajā jomā. “Manuprāt, viņi ir atdzīvinājuši briesmīgā vilka fenotipu – redzamos sugas raksturlielumus, un mēs no genoma varam spriest, ka šie dzīvnieki, visticamāk, tā arī izskatījās. Tādā nozīmē – jā, tas ir briesmīgais vilks,” viņš sacīja.
Kas notiks tālāk?
Kopš Colossal dibināšanas 2021. gada septembrī uzņēmums ir piesaistījis vismaz 435 miljonus ASV dolāru, sadarbojoties ar Hārvardas universitātes ģenētiķi Džordžu Čērču (George Church), lai atdzīvinātu mamutu. Tas gan aizņem ilgāku laiku nekā sākotnēji prognozēts – uzņēmums apgalvo, ka pirmie mamutu mazuļi varētu piedzimt 2028. gadā. Taču tehnoloģijas, kas radīja briesmīgos vilkus, tiek pielietotas arī apdraudēto sugu aizsardzībā. Uzņēmums paziņoja, ka izmantojot šo mazāk invazīvo klonēšanas metodi, kas izstrādāta briesīgo vilku pētījumu laikā, ir izdevies radīt divus klonētu sarkano vilku metienus – šī ir visapdraudētākā vilku suga Ziemeļamerikā. Tomēr kritiķi uzskata, ka šajos projektos ieguldītā nauda varētu tikt izmantota efektīvāk – piemēram, esošo dzīvnieku aizsardzībā. Tāpat tiek paustas bažas par dzīvniekiem, kuri tiek izmantoti kā surogātmātes. Vides filozofijas profesors Kristofers Prestons (Christopher Preston) no Montānas Universitātes uzskata, ka Colossal tomēr ir pievērsis uzmanību dzīvnieku labturībai, norādot uz teritorijas lielumu un atbalstu no Amerikas dzīvnieku labturības organizācijas. “Colossal ir ieviesuši rūpīgas pārbaudes, lai izslēgtu nejaušas vai bīstamas gēnu izmaiņas, kas saistītas ar sliktu iznākumu,” viņš teica. Tomēr viņš piebilda, ka grūti iedomāties, kā briesmīgajiem vilkiem varētu būt nozīmīga ekoloģiskā loma, kas patiesībā esot viens no uzņēmuma mērķiem – līdzīgi kā ar mamutiem. “Tādos štatos kā Montāna mums jau tagad ir grūtības saglabāt veselīgu pelēko vilku populāciju pastiprināta politiskā spiediena dēļ,” sacīja Prestons. “Tāpēc ir grūti iedomāties, ka briesmīgie vilki kādreiz tiktu palaisti savvaļā un ieņemtu vietu ekosistēmā. Par to nav jautājumu.” Zinātne ir pārkāpusi robežu, kas vēl pirms pāris desmitgadēm likās neiedomājama. Bet tagad, kad briesmīgais vilks ir atgriezies, mums jāvaicā: vai mēs spēlējamies ar dzīvību, kuru vairs nesaprotam?
Jaunais VMD e-pakalpojumu portāls, atļauju sadale sadarbības līgumā Mednī. Semināra ieraksts
Žurnāla Medības jūlija numurā lasi par limitiem
