Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam, saimnieciskos pakalpojumus var sniegt epidemioloģiski drošā vidē*, ja tiek nodrošināta 2 metru distances ievērošana starp individuāliem apmeklētājiem vai dažādu mājsaimniecību locekļiem, kā arī vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpas platības. Epidemioloģiski droša vide** ir telpa vai teritorija, publiska vai privāta pasākuma norises, pakalpojuma sniegšanas vai darba vieta, kurā atrodas tikai pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas. Attiecīgi medību vadītājiem jānodrošina medību dalībnieku vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācija.
Lūdzam sekot līdzi izmaiņām normatīvajos aktos.
* Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.12. apakšpunkts;
** Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 2.23. apakšpunkts.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 187 “Zemkopības ministrijas nolikums” 1. punktu Zemkopības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē, kā arī atbilstoši 4.1.13. apakšpunktam izstrādā valsts politiku medību un medību resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas jomā. Minētās nozares ir tieši atkarīgas no medību saimniecības.
Medību saimniecības pamatnoteikumus reglamentē Medību likums. Viens no Medību likuma uzdevumiem ir nodrošināt medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu – medījamo dzīvnieku populācijas un apdzīvotās vides un ar to saistīto dabas resursu apsaimniekošanu tādā veidā, lai saglabātu medību resursu bioloģisko daudzveidību un atjaunošanās spēju, nodrošinot medību resursus nākamajām paaudzēm, kā arī veicinātu medījamo dzīvnieku aizsardzību, ņemot vērā saimnieciskās, sociālās un vides intereses. Attiecīgi Zemkopības ministrijas ieskatā medības ir vitāli nepieciešams populāciju un platību apsaimniekošanas instruments, ar kura palīdzību tiek saglabāta ekoloģiskā stabilitāte, bioloģiskā daudzveidība un iespēja pastāvēt saimnieciskajām nozarēm (sk. Medību likuma 1. panta 61. un 8. punktu). Platībās, kurās netiek nodrošināta adekvāta medību slodze, notiek dzīvnieku koncentrēšanās (patvērums) un tās kļūst par epizootiju inkubatoriem vai postījumu cēloņiem. Ja savvaļas dzīvnieku populācijas netiek pienācīgi regulētas, dzīvnieki var būtiski apdraudēt īpašumu, kā arī personu un sabiedrības drošību. Sekmīgai medību saimniecības uzturēšanai nepieciešami mednieku resursi, tomēr pēdējo gadu laikā novērojama mednieku skaita samazināšanās un vidējā vecuma pieaugums, kas rezultējies ar nepietiekamām medību slodzēm, pieaugošām savvaļas medījamo dzīvnieku populācijām un postījumiem mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, kā arī lopkopībai Āfrikas cūku mēra izplatības dēļ.
Medību likums ietver virkni nosacījumu, kas vērsti uz savvaļas sugu medījamo dzīvnieku postījumu mazināšanu ražojošajām nozarēm (lauksaimniecībai, mežsaimniecībai), kā arī apdraudējuma mazināšanu transporta jomai. Lai to īstenotu, likuma 29. panta ceturtās daļas 2. punkts nosaka mednieka pienākumu medīt medību iecirknī, nodrošinot medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī pušu tiesības un pienākumus sīkāk reglamentē medību tiesību nodošanas līgumi, kuri noslēgti saskaņā ar likuma 29. panta otro daļu. Medības ir mežsaimniecības un lauksaimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras ietvaros puses uz līgumu pamata uzņemas un pilda savstarpējas saistības – veic saimniecisku pakalpojumu zemes īpašniekiem un sabiedrībai kopumā. Medību procesa īstenošanai ir būtiska ietekme ne tikai uz personu un sabiedrības drošību, bet arī uz ražojošajām nozarēm un valsts ekonomiku.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 3.punktu un Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.12.apakšpunktu, Covid-19 ierobežošanas kontekstā medības ir neatliekams saimniecisks pakalpojums. Šajā kontekstā saimniecisks pakalpojums ir medību process no tā uzsākšanas un beidzas pēc medījuma pirmapstrādes. Dzinējmedību gadījumā medību pārskatā norāda medību sākuma laiku, kad tiek uzsāktas medības, un medību beigu laiku, ko nosaka medību vadītājs. Aktivitātes, ko veic mednieki pirms medību procesa uzsākšanas un pēc tā beigām, pakļaujas vispārējam normatīvam regulējumam Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai (privāts pasākums).
Zemkopības ministrija aicina atbildīgi ievērot normatīvajos aktos ietvertos individuālās aizsardzības un biodrošības nosacījumus visās dzīves jomās un situācijās, vienlaikus nepārtraucot aktivitāti medību jomā.
Medības notiek brīvā dabā medību platībās, kurās ir iespējams ievērot individuālos biodrošības pasākumus – distancēšanos, higiēnas un dezinfekcijas līdzekļu lietošanu un citus. Zinot medību norises procesu un faktiskos apstākļus, medību vadītāju kompetenci un medību lomu mūsu ekonomikā, nav šaubu, ka infekcijas riski dzinējmedībās ir relatīvi nebūtiski, salīdzinot ar zaudējumiem to ierobežošanas gadījumā.
Zemkopības ministrija aicina:
– atbildīgi ievērot normatīvos ietvertos individuālās aizsardzības un biodrošības nosacījumus medību laikā, pārtraukumos un medību pirmapstrādes vietās;
– atturēties no viesmednieku uzņemšanas un došanās viesmedībās;
– plānot medību procesu, pēc iespējas samazinot kontakēšanās iespējas medību dalībnieku starpā – primāri īstenojot individuālas medības;
– kad objektīvi apstākļi (mednieku resursi, medību platību īpatnības, infrastruktūras trūkums, u.c.) nepieļauj Valsts meža dienesta noteikto nomedīšanas apjomu izpildi medījot individuāli, organizēt medības ar traucēšanu vai dzinējmedības.
Avots: Zemkopības ministrija
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
Par gumijas lodēm, viena lietojuma ieročiem un dzeltenām vestēm. “Šauj garām!” #96 epizode
