Avots: Latvijas Sabiedriskais medijs
Aizvadītajā sestdienā medības ar bēdīgu notikumu beidzās Igaunijas pierobežā Ramatas medniekiem, jo vilki saplosīja vienu no medību suņiem. Šis negadījums rosinājis vietējos iedzīvotājus aktualizēt jautājumu par pieaugošo vilku skaita apjomu šajā Ziemeļvidzemes daļā. Ramatas un Ipiķu pagasta iedzīvotāju bažas ir par to, ka vilki kļūst arvien pārdrošāki un nebaidās tuvoties mājām. Vietējie mednieki būtu gatavi vilkus medīt, bet šī vilku medību sezona jau janvārī ir beigusies, jo atļautais limits – 370 vilki – Latvijā jau ir nomedīti.
“Pa virtuves logu es vienmēr paskatos, ko Brenda dara, viņa vienmēr paskatās uz mani. Tagad tā paskatos un nav…” stāstīja medību suņa Brendas saimniece Elīna Kapture, kura vēl nespēj aprast ar ģimenes mīluļa zaudējumu. Todien Brenda kopā ar Elīnas dzīvesbiedru bija devusies medībās, kas Brendai, satiekoties ar vilku baru, izrādījās pēdējās. “Šeit ir Brendiņa apglabāta, jo šīs ir viņas mājas. Tas nav tikai vienkārši medību suns, tā ir mūsu ģimene, mājas mīlulis.”
Var jau teikt – ko gan brīnīties, jo medību suns bija mežā –, bet, kā liecina Kaptures pieredzētais, vilki nebaidās nākt arī tuvu mājām. Pie tam Kaptures ģimenes māja nav dziļos mežos – blakus tai iet ceļš, kas ved uz Ramatu.
“Man puika ārā, kamēr nesa malku. Es skatos pa logu – vilks vienkārši staigā, vispār viņš pat neskatās, lēnā garā pastaigājas. Rudenī man kaķītis pazuda, pa ceļu viss bija nopēdots ar vilku pēdām.
Viņi arī nebaidās nākt tepat netālu no mājām, kur bērni ir. Mums te kaimiņam bija, ka vilki atnāk un no ķēdes suņus pat vairākus ir paņēmuši,” atzina Kapture.
Vairākus vilku apciemojumus pie pašas mājas nācies piedzīvot arī Ipiķu pagasta “Lāčplēšu” māju saimniecei Lienei Krievai, un par šo ciemošanos liecina arī uzfilmētais.
“Vilki atnāca gaišā dienas laikā uz māju – viens vilks pienāca pie pašas sētas, pie maniem diviem sunīšiem, viens no mežiņa nāca un divi vēl lejā gaidīja. Viņi nāca pēc tam ļoti regulāri. Tas, ka tie vilki nebaidās no cilvēkiem, – tā jau ir problēma, ka viņi ir droši,” klāstīja Krieva.
To, ka vilki nebaidās tuvoties cilvēka mītnei, pieredzējis arī Ramatas mednieks Gatis Brokāns.
“Nu, te redzat mežmalu, viņi te vienu nakti bija nogājuši 200 metrus no mājas, viņi ir tiešām pārdroši. Mums viņi ir izteikti, mēs ar gadiem novērojam. Nav tā, ka mums ir viengadīga problēma, bet pēdējos gadus mēs redzam, ka viņu kļūst arvien vairāk un vairāk,” atzina mednieks.
Ar Brokānu, kura brāļa medību suni saplosīja vilki, Latvijas Radio devās arī uz mežu masīvu, kur notika medības. Uz ceļa redzamas neskaitāmas vilku pēdas un arī vēl nesenas maltītes atliekas. Viņš vērtēja, ka šobrīd, kad ir sniegs un pēdas labi redzamas, būtu īstais laiks vilku medībām.
Visu rakstu lasi ŠEIT (spied šeit)!
Brenda cīnījās līdz pēdējam. Zaudēja vilku pārspēka dēļ! Ramatā vilki nogalina kārtējo medību suni
Ja vilks ēdīs tikai vārgos, tad beigās nomirs badā. “Šauj garām!” #321 epizode
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
