Kāds Varakļānu iedzīvotājs savā dārzā iemūžinājis ļoti neparastu dzīvnieku, kuru daudziem nav izdevies identificēt – daži norāda, ka tas esot vilks, bet citi uzskata, ka video manāma lapsa, suns, šakālis vai koijots.
“Izrādās arī tādi zvēri reizēm klīst pa dārzu,” norāda Alberts, daloties ar video no sava piemājas dārza. Iemūžinātajos kadros redzamā radība ir visnotaļ neparasta – tai ir gaisā paceltas ausis, izspiedušās ribas un vienīgā vieta uz dzīvnieka ķermeņa, kuru klāj apmatojums ir tā aste.
Līdz ar to, pamatota ir arī iedzīvotāju neizpratne par to, kurai sugai šis dzīvnieks īsti pieder. “Ārprāts, cik kalsna lapsa. Diez vai līdz ziemai idzīvos,” norāda Daira.
“Austrumu šakāļi turpina invāziju Latvijā!” uzsver Dairis.
Anna uzskata, ka video redzams suns vai izkāmējis vilks.
Baiba izsaka minējumu, ka “tas varētu būt kāda sen pazudušais suns, kam nodarīts pāri”.
Dace uzskata, ka attēlā manāms koijots, bet pats Alberts norāda, ka “dzīvnieks drīzāk līdzinoties vilkam, kuram pazudusi visa spalva”.
Latvijas Dabas fonds Jauns.lv atklāj, ka attēls samulsinājis arī viņus. “Lūdzām padomu arī zīdītāju ekspertam ārpus mūsu organizācijas, un vienīgās versijas ir tās, ka dzīvnieks ir vai nu suns vai vilks, kuram nogājusi spalva”. Arī Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns norāda, ka attēlā redzams vai nu suns vai vilks, sliecoties vairāk piekrist otrajam variantam.
“Lai vai kā, dzīvnieks ir pamatīgi cietis no kašķa, līdz ar to ilgi vairs nedzīvos. Katrā gadījumā iet un draudzēties ar viņu noteikti nevajadzētu, lai neuzdāvinātu saviem mājdzīvniekiem – suņiem – tādas pat problēmas,” skaidro speciālists.
Mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš Jauns.lv apstiprina, ka attēlā redzamais dzīvnieks viennozīmīgi ir vilks, kas slimo ar kašķi. Kašķis ir slimība, ko izraisa kašķa ērcīte, kas nokļūst pie dzīvnieka tieša kontakta ceļā. Ērces dzīvo dziļākajos ādas slāņos, barojas ar keratīnu, rok ejas uz dzīvnieka ādas un vairojas. Parazīta aktivitātes maina dzīvnieka ādas struktūru un rada spēcīgu niezi. Kasoties dzīvnieks rada sev dziļus ievainojumus, caur kuriem pastāvīgi iekļūst dažādu infekciju izraisītāji. Organisma aizsargfunkcijas novājinās un ar laiku dzīvnieks bieži iet bojā.
“Jau kopš 2000. gadu sākuma mēs regulāri veicam vilka monitoringu un ik pa laikam tiek atrasti no kašķa miruši vilki – tā ir diezgan parasta lieta dabā. Vienā gadā kašķa uzliesmojumus var novērot biežāk – citos retāk. Ir tā, ka vienu gadu kašķa uzliesmojums ir lapsām un jenotsuņiem, bet kādus divus gadus vēlāk – vilkiem. Un tad tas atkal noplok,” skaidro Ozoliņš.
Pētnieks skaidro, ka šobrīd ir grūti spriest, vai novērojams slimības uzliesmojums, jo par kašķi centrs iegūst datus no nomedītajiem dzīvniekiem, veicot ģenētiskas analīzes. “Parasti kašķa simptomi novērojami līdz pat 10% šo dzīvnieku,” skaidro Ozoliņš. Tomēr šogad mednieki ļoti ātri esot nomedījuši atļautās kvotas, tādēļ šobrīd trūkst datu par slimības izplatību. “Īsta apstiprinājuma tam, ka pieaudzis ar kašķi slimo vilku skaits nav, tomēr pirms diviem gadiem uzliesmojums bija novērojams jenotsuņiem, tādēļ varētu būt, ka šis konkrētais gads vilkiem būs grūtāks,” vēsta speciālists.
Savukārt PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājas Madara Volka Jauns.lv atklāj, ka dzīvnieku ektoparazitārās slimības, pie kādām pieder arī kašķis, nav valsts uzraudzībā esošas slimības, tādēļ dienests nevar atbildēt uz jautājumiem par kašķa izplatību savvaļas dzīvnieku populācijā. “Varam vien piebilst, ka kašķis savvaļas dzīvniekiem nav reta saslimšana Latvijā. Gandrīz katru gadu arī Latvijas iedzīvotāji atraucas par lapsām ar noplukušu kažoku vai plikām astēm, kas redzētas cilvēku apdzīvotu vietu tuvumā,” skaidro Volka.
“Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš norāda, ka gadījumos, kad kašķains dzīvnieks ienāk mājas pagalmā, par to nereti uztraucas mājdzīvnieku īpašnieki. Tomēr viņš uzsver, ka šādos gadījumos sevišķi baidīties par slimības izplatību nevajadzētu. “Ja šiem dzīvniekiem nav bijis tiešs kontakts, teiksim viņi nav saskārušies, vai gulējuši vienā būdā, tad slimības riska praktiski nav,” skaidro pētnieks.
Jautāts par to, vai ar kašķi slimos dzīvniekus vajadzētu likvidēt, Ozoliņš atbild neviennozīmīgi. “Nav tā, ka ar kašķi slims dzīvnieks ir norakstīts un aiziet bojā, tomēr ir arī smagi saslimšanas gadījumi. Sevišķi ziemā, ja dzīvniekam noiet apmatojums, viņš izdzīvot nevar. Būtu loģiski, ja šādiem bezpalīdzīgiem dzīvniekiem palīdzētu aiziet no pasaules,” skaidro Jānis, uzsverot, ka kopumā gan šo procesu noregulē daba.
Absolūts kaifs pointēt putnu, un nē, dāmas nepārvācās uz Poliju. “Šauj garām!” #267 epizode
Abonē uz 11 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par briežu izšaušanu!
