Vasaras sākumā jau informējām, ka sakarā ar vilku populācijas pieaugumu visā Eiropas teritorijā lopkopji arvien vairāk satraucas par uzbrukumiem mājlopiem. Tikmēr ne viena vien organizācija apkopojusi ieteikumus preventīvajiem pasākumiem, kas var novērst vilku un citu lielo plēsēju uzbrukumus mājlopiem. Tostarp metāla tīkla žoga ierīkošanu, kas papildināts ar divām elektriskā gana stieplēm. Vai tas tiešām pasargās no vilka uzbrukuma mājlopiem?
Situācija satricinājusi apstākļus arī Nīderlandē, jo valsts līmenī radusies dilemma ar dažām nopietnām problēmām attiecībā uz savvaļas dzīvnieku pārvaldību, ekonomiskajiem zaudējumiem, biotopu, sugu aizsardzību un parka apmeklētāju gaidām.
Vilkam šķēršļu nav: Pat augsta sēta ganāmpulku nepasargās
Land ODER Wolf Vietnē Facebook publicējuši fantastisku video, kurā redzams, ka nekāds žogs vilkam nav šķērslis. Video vilki demonstrē, cik viegli tie spēj pārlēkt žogus. Vēl jo vairāk, redzams, ka arī kucēni jau ir ieinteresēti sekot vecāko vilku pēdās, nevis rakties caur žoga apakšu.
Tas liek uzdot nopietnu jautājumu – kādiem būtu jābūt žogiem, lai atturētu vilkus no iekļūšanas ganībās.
Video no Michael Weiler Facebook konta.
Tāpat ir arī video no Vācijas, kur redzams, kā vilks bez jebkādām problēmām šķērso vismaz 150 metru augstu sētu, un aculiecinieki lēš, ta vilks mierīgi pārlēktu arī 180 m augstu žogu.
Vilki nereti tiek saukti par plēsējiem, kas atrodas barības ķēdes augšgalā. Dabiskos apstākļos tie galvenokārt medī pārnadžus, piemēram, staltbriežus, stirnas, mežacūkas. Mazāk dabiskos apstākļos vilks mielojas arī ar pieradinātām, saimniecībā audzētām sugām, piemēram, aitām un citiem mājlopiem gluži vienkārši tādēļ, ka meklē vienkāršāko un vieglāko iespēju atrast ēdmaņu.
Situācija De Hoge Veluwe Nacionālajā parkā kļuvusi gana kritiska – vilki ieraugot medījumu vienkārši ir spējīgi pārrāpties pāri žogam. Kopš 2021. gada, kad vilki ieradās teritorijā, tie nogalinājuši daudz muflonu, staltbriežu, stirnu un mežacūku. Lielākā problēma ir tā, ka vilki mēdz medījumu atstāt pusdzīvu, tādējādi palielinot dzīvnieka ciešanas.
De Hoge Veluwe Nacionālais parks neiebilst pret vilkiem, taču ir ļoti šaubīgs par to, vai vilku klātbūtne tādā blīvi apdzīvotā valstī kā Nīderlande ir vēlama. Tie lielā mērā apdraud tur esošo dzīvniekus, tostarp aizsargājamo dzīvniekus. Tāpat tiek norādīts, ka ilgadējais darbs sugu apsaimniekošanā parka teritorijā var iznīcināt mežu un lielo savvaļas sugu apsaimniekošanu parkā. Parka pārstāvji pauduši viedokli, ka vēlas būt pasargāti no vilku uzbrukumiem, un sniegt sabiedrībai plašāku viedokli par to, cik nopietnus postījumus spēj radīt vilks.
Problēma samilzusi daudzviet Eiropā
Apmēram pirms gada Eiropas Komisija sāka aptaujāt dalībvalstis, lai novērtētu, kāda tieši ir situācija attiecībā uz vilkiem un to radītajiem postījumiem. Rezultātā tika pieņemts lēmums vai drīzāk izteikts priekšlikums par to, ka Bernes konvencijas ietvaros būtu jāmaina vilku aizsardzības statuss no stingri aizsargājama uz aizsargājamu. Tika uzsākta ilga, gara un sarežģīta procedūra, kuras viens no svarīgākajiem pavērsiena punktiem bija Eiropas Komisijas pastāvīgo pārstāvju komitejas balsojums par vilka statusa maiņu. Lai gan sākotnēji pastāvēja aizdomas par to, ka šī sarežģītā procedūra uzsākta ar mērķi, lai panāktu priekšlikuma izgāšanos, 25. septembra balsojums skaidri un gaiši parādīja, cik svarīgs šis jautājums ir daudzām dalībvalstīm. Komiteja ļoti pārliecinoši nobalsoja par vilka aizsardzības statusa maiņu, divām valstīm balsojot pret, bet četrām atturoties. Savukārt 6.decembrī Bernes Konvencijas pastāvīgā komiteja nobalsoja par statusa maiņu, kas varētu stāties spēkā nākamā gada martā, turpinot ilgo procesu, kas rezultatā varētu novest pie izmaiņām Biotopu direktīvas pielikumos.
Vilkam žogs nav šķērslis! Nekas vilku neatturēs, ja tas nolēmis to šķersot
Abonē 2025. gadam ar pielikumiem un saņem 3 tematiskos pielikumus.
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam LIELO KOMPLEKTU: Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | viss portāls
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par medījuma gaļu!
