Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot ziņojumus par mirušām taurgovīm Ķemeru nacionālā parka Dunduru pļavās, konstatējis, ka dzīvniekiem nav infekcijas slimību pazīmju, tādēļ epizootiju jeb slimību izplatīšanās draudi nepastāv. Tikmēr Valsts policija informē, ka ir saņemta informācija par notikušo un ir uzsākta pārbaude.
Kā informē PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga, dienests nav vērtējis dzīvnieku turēšanas apstākļus, jo saskaņā ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānu laika posmam no 2024. līdz 2036. gadam taurgovis ir definētas kā pussavvaļas dzīvnieki, kuru turēšanas mērķis ir ganību platību apsaimniekošana. Plānā paredzēts, ka dzīvie un kritušie dzīvnieki piesaista plēsējus un tie ir nozīmīgi īpaši aizsargājamo sugu, piemēram, ērgļu, aizsardzībā.
Ņemot vērā, ka taurgovis netiek turētas lauksaimniecības mērķiem, PVD nevar vērtēt šo dzīvnieku turēšanas apstākļus tā, kā tas būtu attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem, no kuriem iegūtie produkti nonāk pārtikas apritē. Ja šiem dzīvniekiem tiktu piemērotas prasības, kas attiecināmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, šāda turēšanas metode nevarētu pastāvēt, jo taurgovīm nav nodrošināta iespēja patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem, tām nevar sniegt veterinārmedicīnisko palīdzību, nav dzīvnieku novietnes un nevar ievērot citas būtiskas prasības, skaidroja Lamberga. Viņa arī norādīja, ka PVD turpina vērtēt, vai nav saskatāmas pazīmes par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Vienlaikus PVD atzīmēja, ka jautājums par taurgovju statusu ir bijis aktuāls vairākus gadus. Eiropas Komisija jau ir sniegusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai skaidrojumu, ka katra dalībvalsts pati ir tiesīga noteikt, kā šādus dzīvniekus klasificēt, atzīmē Lamberga. Ņemot vērā to, ka taurgovju statuss faktiski jau ir definēts iepriekš minētajā plānā, PVD uzskata šos dzīvniekus un to turēšanas metodi kā savvaļas dzīvniekiem pielīdzināmu.
Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori pirmdien, 9. martā, apsekojot Dunduru pļavu ganību teritoriju, secināja, ka teritorijā bojā gājuši galvenokārt vecie dzīvnieki, kuri jau bija pārsnieguši bioloģiskā vecuma slieksni, tādēļ no dabas procesu viedokļa šāds atbirums esot vērtējams kā normāls dzīvnieku dzīves cikls.
Sociālajos medijos Arigo Toro (iepriekš Aldis Gobzems) ir publiskojis attēlus ar beigtiem dzīvniekiem Dunduru pļavās, apgalvojot, ka tur masveidā nobeidzas dzīvnieki. Viņš esot saskaitījis 41 dzīvnieka līķi.
Kā liecina informācija Ķemeru nacionālā parka mājaslapā, Dunduru pļavās lielā aplokā ganās taurgovis un koniku zirgi. Šīs dzīvnieku šķirnes ir īpaši izveidotas dzīvei savvaļā un ir ļoti tuvas saviem sen izmirušajiem senčiem – tauriem un tarpāniem. Dunduru pļavas apsaimnieko Ķemeru nacionālā parka fonds.
Ķemeru nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs Andis Liepa pirmdien intervijā LTV klāstīja: “Dzīvnieki ir baroti regulāri visu ziemu, sākot no rudens perioda. Tā nav krišanas pamata vaina. Paēduši viņi ir. Šī ziema izcēlās ar ilgstošu aukstumu. Iepriekšējos gados bija ļoti maz. Tie bija kādi trīs vai četri dzīvnieki. Šī ziema nopļāva diezgan daudz. Tas procentuāli no ganāmpulka varētu būt kādi 20%,” skaidroja A. Liepa. Taču tas nepārliecina vietējos aktīvistus, kas mirušos dzīvniekus fiksējuši foto un video liecībās. Viņi ar iesniegumiem vērsušies dažādās iestādēs.
Vakar publisku paziņojumu medijiem izsūtījusi arī biedrība “Zirga daba”, kuras valdes locekle Dace Kačkāne uzskata: “Šajā gadījumā viennozīmīgi varam runāt par bezatbildīgu un cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.”
Biedrība aicina atbildīgās institūcijas “nekavējoties iesaistīties un izvērtēt situāciju Ķemeru nacionālā parka teritorijā”.
“20% kritušo dzīvnieku no ganāmpulka nav normāli! Gan koniku zirgi, gan taurgovis ir izturīgi dzīvnieki, kas spēj pārziemot arī ļoti stiprā salā, taču tikai tad, ja tiem nepārtraukti pieejama pietiekama rupjā barība, ūdens un iespēja patverties sliktos laika apstākļos. Jo izaicinošāki laikapstākļi, jo lielāka nozīme ir barības un ūdens pieejamībai. Tāpēc šādu bojāgājušo dzīvnieku skaitu nevar tā vienkārši automātiski pasludināt par normālu parādību aukstās ziemas dēļ, ne arī par “dabīgo atlasi”, kā to grib iestāstīt atbildīgās personas. Ziemas sals nav arguments,” uzskata Dace Kačkāne. Viņa pauž viedokli, ka šiem dzīvniekiem ir nepieciešama ikdienas aprūpe – kvalitatīva barība, ūdens un veterinārā uzraudzība, tāpēc loģisks jautājums ir par veterināro aprūpi.
“Mūs patiesi uztrauc, ka tepat mūsu degungalā iet bojā dzīvnieki, par kuriem rūpi uzņēmies cilvēks. Šurp dodas tūristi. Gan vietējie, gan ārvalstu. Bērni tiek vesti uz ekskursijām, lai vērotu tieši ko? [..] Vai tiešām mīlēt dabu tiek mācīts, bērniem liekot vērot, kā mirst dzīvnieks, jo viņam elementāri nav ko ēst vai dzert? [..] Šoziem ūdens bija aizsalis, dzīvniekiem elementāri nebija ko dzert. Tātad, iespējams, dzīvnieki mira no slāpēm,” secina Dace Kačkāne.
Guļ ceļmalā ar salauztu mugurkaulu un mokās, bet vilki gaudo! Meža ziņas #28
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
