Sakarā ar vilku populācijas pieaugumu visā Latvijas teritorijā mednieki, lopkopji un citi dabā esošie cilvēki varētu būt ieinteresēti vilka ēšanas paradumos. Liela daļa pilsētvidē dzīvojošo vilku dzīvē nav redzējuši, savukārt lopkopjiem gan šajā sakarā būtu ko teikt. Vilki ir bēdīgi slaveni ar savām medību metodēm.
Līdz ar 300 vilku nomedīšanu 2023. gada 15. decembrī, ir beigusies 2023./2024. gada vilku medību sezona. 300 vilki bija pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms, kādu šosezon noteica Valsts meža dienests. Aizvadītajā gadā reģistrēti 120 vilku uzbrukumi, kuros cietuši gandrīz 600 mājdzīvnieki.
Vilka populārākie pārtikas avoti
Tāpat kā jebkura savvaļas dzīvnieka, arī pelēkā vilka uzturs ir atkarīgs no tā dzīvesvietas. Vilks ir gana attīstījies un izvēlas baroties ar to, kas ir viegli pieejams. Vairumā gadījumu tie ir pārnadži, bet nereti un arvien biežāk mājlopi un mājdzīvnieki.
Pārnadži ir galvenais vilku pārtikas avots. Tomēr jāatceras, ka vilks ir oportūnists, ja tam radīsies iespēja, viņš medīs arī kaut ko mazāku, piemēram, peles, vāveres, zaķus, pat bebrus. Tāpat vilki uzbrūk mājlopiem, kā rezultātā lopkopjiem nākas rūpīgi aizsargāt savus ganāmpulkus. Ēst visu, ko piedāvā daba – tas ir svarīgs faktors vilku izdzīvošanai un populācijas palielināšanai. Un nākas secināt, ka Latvijā vide ir gana labvēlīga vilkam, lai populācija turpinātu augt.
Vilku ēšanas paradumi atbilstoši gadalaikiem
Vilku ēšanas paradumi ir atkarīgi no gadalaika, turklāt viņi māk to izmantot savā labā. Par cik vilki ir ļoti prasmīgi un izmanīgi mednieki, tad gada aukstajos mēnešos viņi priekšroku dod lielo pārnadžu medībām, jo šajā laikā tie ir vārgāki un izsalkušāki. Savukārt gada siltajos mēnešos vilki priekšroku dod jaundzimušiem vai slimiem dzīvniekiem, kurus vieglāk izņemt no populācijas. Vasaras mēnešos vilki nereti medī arī vieni. Vilkus bieži sauc par meža sanitāriem, bet patiesība ir tāda, ka vilks ir oportūnistisks mednieks, kas mēģinās jebkuros laika apstākļos tikt pie vienkāršāk iegūstamās ēdmaņas. Ja tam ceļā gadās vārgāks dzīvnieks, lai tā būtu slimība, vecums, ievainojums – protams, vilks to nesmādēs. Bet nav tā, ka vilks medī tikai vārgos un slimos!
Sabiedrībai vilka ēšanas paradumi varētu šķist šausminoši. Novērots, ka vilki nereti par medījumu izvēlas vēl nedzimušus pārnadžu mazuļus, vai medī tos dzimšanas brīdī. Tāpat šausminoši varētu šķist kadri, kad vilks mielojas ar pārnadža orgāniem brīdī, kad nomedītais dzīvnieks vēl ir dzīvs. Šie šausmu stāsti varētu būt labs sarunu temats pie ugunskura, taču jāsecina, ka šādai uzvedībai ir pilnīgi dabisks iemesls.
Kad vilks ticis pie medījuma, pirmkārt, tiek apēstas tā zarnas un iekšējie orgāni, jo tie vilkam ir ļoti barojoši un nepieciešami. Tikai pēc tam, kad būs apēstas zarnas, vilks ķersies klāt pie iekšējiem orgāniem, un tikai pēc tam pie pārējās medījuma gaļas.
Vilki dienā var apēst līdz pat 9 kilogramiem gaļas. Vidējā barā ir aptuveni seši vilki, bet tas var izaugt līdz pat piecpadsmit vilku lielam baram. Tik lielam baram ik nedēļu nepieciešami vairāki simti kilogrami gaļas. Interesanti, ka vilks bez pārtikas var iztikt pārsteidzoši ilgu laiku. Ja vilks ir izsalcis un to pārņem izmisums, vilks var pievērsties citiem – vieglāk iegūstamiem pārtikas avotiem, piemēram, lopiem vai mājdzīvniekiem. Turklāt vilks ir ļoti spēcīgs dzīvnieks, un var izvēlēties medījumu, kas ir krietni lielāks par pašu.
Secinājumi
Vilku ēšanas paradumi lielā mērā ir atkarīgi no vietas, kur tie dzīvo, no gadalaika, barības pieejamības, kā arī no tā, vai tie medī baros vai individuāli. Bet jāsecina, ka vilku ēdienkartes pamats ir lielie pārnadži, mazie medījumi un viegli pieejamie medījumi – lopi un mājdzīvnieki, kā arī, vajadzības gadījumā, ēdienkartē tiek iekļauti putni, zivis un pat mellenes.
Kādā veidā Mednis izseko medniekus un kāpēc. “Šauj garām!” #230 epizode
