Avots: Igaunijas Mednieku savienība
Viljandi apriņķī Igaunijā kāda mednieka uzstādītā meža kamera fiksējusi iespaidīgu skatu – pie barotavas ieradusies lāču mamma kopā ar četriem lācēniem. Lai gan četri mazuļi vienā metienā brūnajam lācim nav ierasta parādība, Igaunijā pēdējos gados šādas kuplas lāču ģimenes novērotas vairākkārt.
Par novērojumu 7. septembrī informēja Igaunijas Mednieku savienība. Turklāt četri lācēni nebūt nav lielākais Igaunijā novērotais metiens, ir bijuši gadījumi, kad meža kameras fiksējušas lāču mātītes pat ar pieciem mazuļiem.
Četri lācēni – neparasti, bet ne unikāli
Parasti brūnajam lācim piedzimst divi vai trīs lācēni. Jaunākām mātītēm biežāk ir viens vai divi mazuļi, savukārt vecākām un labā fiziskā kondīcijā esošām lācenēm metiens var būt lielāks. Tādēļ četri lācēni vienai mātītei ir neparasti daudz, tomēr Igaunijas apstākļos tas vairs nav uzskatāms par unikālu gadījumu.
Arī 2026. gada jūlijā Tartu apriņķī, Meeksi mednieku biedrības apsaimniekotajā teritorijā, meža kamera fiksēja lāceni ar četriem tajā pašā gadā dzimušiem lācēniem. Lācenes ar četriem mazuļiem pēdējos gados novērotas arī Alutaguses reģionā, Viljandi apriņķī un citviet Igaunijā.
Igaunijas lāču populācija turpina augt
Saskaņā ar jaunāko Igaunijas Vides aģentūras medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa pārskatu 2025. gadā valstī reģistrētas vismaz 98 lācenes ar konkrētajā gadā dzimušiem lācēniem. Kopējais Igaunijas brūno lāču populācijas lielums novērtēts vismaz 1100 īpatņu apmērā, un, pēc aģentūras vērtējuma, populācija turpina palielināties.
Lāceņu ar mazuļiem skaits ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, ko izmanto, lai vērtētu lāču populācijas stāvokli un tās attīstības tendences. Šajā ziņā nozīmīga loma ir arī mednieku uzstādītajām meža kamerām – to ieraksti ļauj iegūt informāciju par lācēnu skaitu, izdzīvotību un lāču ģimeņu izplatību dažādos reģionos.
Vai savu artavu devis Āfrikas cūku mēris?
Mednieki un zinātnieki iepriekš pievērsuši uzmanību vēl kādam faktoram, kas varētu būt uzlabojis lielo plēsēju barošanās apstākļus, – Āfrikas cūku mērim (ĀCM). Slimības dēļ nobeigušās mežacūkas dabā kļūst par papildu un viegli pieejamu barības avotu dažādiem plēsējiem un maitēdājiem.
Lācis ir visēdājs un neatsakās arī no maitas. Tādēļ ĀCM dēļ nobeigušos mežacūku atliekas var nodrošināt papildu dzīvnieku izcelsmes barību. Tas var būt īpaši nozīmīgi augošiem dzīvniekiem un mātītēm, kurām jāizaudzina mazuļi.
Bagātīgs un viegli pieejams barības avots var palielināt jauno dzīvnieku izdzīvošanas iespējas, savukārt mātītēm tas ļauj uzkrāt vairāk enerģijas un potenciāli var ietekmēt arī vairošanās sekmes. Šādu iespējamo sakarību intervijās atzinuši arī Latvijas zinātnieki.
Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka nav atsevišķos pētījumos pierādīts, ka Āfrikas cūku mēris tieši palielinātu lāču metienu lielumu. Tā ir speciālistu izteikta un bioloģiski pamatota hipotēze par to, kā papildu barības pieejamība varētu ietekmēt lāču populācijas sekmes.
Ja dod, tad jāņem! Kad lapsa pī…peli un briežu vietā stirna. Video blogs #106
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
