Mežacūku populācijas apsaimniekošana Latvijā ir būtiska ne tikai ņemot vērā būtiskos postījumus lauksaimniecībai, bet arī Āfrikas cūku mēra (ĀCM) pastāvīgos draudus. Lēmumu, kā labāk rīkoties konkrētajā situācijā vieglāk pieņemt balstoties ne tikai uz tradicionālajām mežacūku novērošanas metodēm, bet arī uz mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Viens no šādiem rīkiem ir bezpilota lidaparāti jeb droni, kas arvien plašāk tiek izmantoti gan populācijas monitoringā, gan postījumu apzināšanā.
Postījumu un ĀCM mazināšanai, efektīvākai novērošanai – drons palīdz arī medību saimniecībā
Atkal viss lauks uzrakts!
Mežacūku nodarītie postījumi sējumos, īpaši graudaugu un kukurūzas laukos, ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc rodas konflikts starp medniekiem un lauksaimniekiem. Dronu izmantošana ļauj salīdzinoši īsā laikā iegūt pārskatāmu un objektīvu informāciju par bojāto platību apmēru. No gaisa uzņemtie attēli sniedz iespēju precīzi fiksēt postījumu robežas, intensitāti un struktūru, kas ir būtiski, lai savlaicīgi reaģētu uz radušos situāciju un tie noderēs arī komunikācijā ar zemes īpašnieku.
Parastās dienas kameras šajā gadījumā ir īpaši noderīgas labos apgaismojuma apstākļos. Tās nodrošina augstas izšķirtspējas attēlus, kuros skaidri redzamas izbradātas vagas, rakumi un mežacūku pārvietošanās takas. Šādu materiālu iespējams izmantot lai plānotu medību intensitāti konkrētajā teritorijā. Trūkums gan ir dienas kameru ierobežotā efektivitāte krēslā vai blīvā veģetācijā. Tāpēc ērti, ja dronam ir arī temo kamera.
Vīruss netiek aiznest tālāk
Arī Āfrikas cūku mēra uzraudzība prasa regulāru un sistemātisku mežacūku populācijas monitoringu. Droni šajā jomā piedāvā būtiskas priekšrocības, jo ļauj apsekot plašas teritorijas ar minimālu cilvēka klātbūtni, tādējādi samazinot dzīvnieku traucēšanu un potenciālo infekcijas izplatīšanas risku.
Termokameras ir īpaši piemērotas mežacūku skaita un izvietojuma noteikšanai, jo tās fiksē dzīvnieku ķermeņa siltumu neatkarīgi no apgaismojuma apstākļiem. Tas ļauj veikt monitoringu krēslas stundās, kad mežacūkas ir visaktīvākās. Termālie attēli sniedz iespēju konstatēt dzīvniekus arī biezā zālē, niedrēs vai krūmājos, kur ar parasto kameru tie bieži vien paliek nepamanīti.
Tomēr termokamerām ir arī savi ierobežojumi. Tās parasti piedāvā zemāku attēla detalizāciju, kas apgrūtina dzīvnieku individuālu atšķiršanu, vecuma vai dzimuma noteikšanu. Tāpat termālie sensori ir jutīgi pret apkārtējās vides temperatūru – karstās vasaras dienās temperatūras kontrasts samazinās, un dzīvnieku silueti kļūst mazāk izteikti.
Droni ar parastajām optiskajām kamerām joprojām saglabā savu nozīmi, īpaši kombinācijā ar termokamerām. Dienas kameras nodrošina dabiskas krāsas attēlu, kas ļauj precīzāk izvērtēt dzīvotnes struktūru, lauka kultūras un piebraucamos ceļus. Tas ir būtiski, plānojot medības vai organizējot nobeigušos dzīvnieku meklēšanu un savākšanu ĀCM gadījumā.
Medījums kukurūzas laukā? Nekādi problēmu!
Ja nav īpaši apmācīta medību suņa, situācijās, kad nomedītā mežacūka pēc trāpījuma ir iegājusi kukurūzas laukā, drona izmantošana meklēšanu padara daudz vienkāršāku. Šādos apstākļos tradicionālā meklēšana ar kājām ir laikietilpīga, fiziski smaga un nereti arī bīstama. Blīvā kukurūzā ir ierobežota redzamība, un pastāv risks sastapt vēl dzīvu vai agresīvu dzīvnieku.
Droni ar termokameru ļauj īsā laikā pārskatīt visu lauku un noteikt nomedītā dzīvnieka atrašanās vietu, fiksējot tā ķermeņa siltumu. Tas būtiski samazina meklēšanai patērēto laiku, ļauj ātrāk nodrošināt nomedītā dzīvnieka savākšanu. Arī gadījumos, kad dzīvnieks ir ievainots, bet vēl dzīvs, drons palīdz precīzi noteikt tā atrašanās vietu un pieņemt drošākus lēmumus turpmākajai rīcībai.
Mūsdienīgi un droši
Dronu izmantošana mežacūku populācijas apsaimniekošanā ir mūsdienīgs un efektīvs risinājums, kas papildina tradicionālās medību metodes. Tie sniedz būtisku atbalstu postījumu novērtēšanā, populācijas monitoringā un Āfrikas cūku mēra uzraudzībā, kā arī praktiskās situācijās, piemēram, nomedīto dzīvnieku meklēšanā.
SVARĪGI!
Ja drona masa ir 250 g vai vairāk vai drons ir aprīkots ar kameru, drona īpašniekam ir jāreģistrējas kā bezpilota gaisa kuģa sistēmas (UAS) ekspluatantam un drons jāmarķē ar reģistrācijas numuru.
Ja drons ir reģistrēts, pilotam jābūt attiecīgai kvalifikācijai. Jāapgūst teorijas kurss (parasti A1/A3 kategorija), bet smagākiem droniem un sarežģītākiem lidojumiem var būt nepieciešams papildu sertifikāts, piemēram, A2.
Atvērtajā kategorijā dronu var pilotēt lidot līdz 120 metru augstumam un tam pastāvīgi jābūt tiešā redzamībā.
Kad lācis saplēš palielu mežacūku, balts briedis un lūsis uz sliekšņa. Meža ziņas #20
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
