Liepājā līdzās īpaši aizsargājamajam Tosmares dabas liegumam tiek būvēts vēja elektrostaciju (VES) parks, kas raisījis bažas dabas aizsardzības ekspertu vidū. Šopavasar plānota arī sabiedriskā apspriešana par 483 koku izciršanu, kas saistīta ar šī projekta īstenošanu.
Dabas aizsardzības pārvalde: apdraudēti sikspārņi un putni
Dabas liegums Tosmare ir daļa no Eiropas nozīmes Natura 2000 tīkla. Lai gan šī teritorija netiek īpaši izcelta kā putniem nozīmīga, tās mitrāji un ezers kalpo kā barošanās vieta gan putniem, gan sikspārņiem. Tieši sikspārņu populācija varētu kļūt par vienu no būtiskākajām vēja turbīnu upuriem, brīdina eksperti. “Gar jūru notiek intensīva sikspārņu migrācija. Naktīs to ir simti, sezonas laikā – tūkstoši. Tosmares ezers ir būtiska barošanās vieta. Šī ir ļoti nelabvēlīga vieta vēja turbīnām,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sikspārņu eksperts Viesturs Vintulis. DAP jau 2021. un 2022. gadā rosināja paplašināt dabas lieguma teritoriju, iekļaujot vietas, kur atrodas aizsargājamais biotops – staignāju meži, un kur šobrīd tiek izbūvēts vēja parks. Priekšlikums netika atbalstīts – pašvaldība atsaucās uz vēsturiski izsniegto būvatļauju. Pārvalde arī ierosināja jaunu ietekmes uz vidi novērtējumu, taču tas līdz šim nav veikts. Raugoties no dabas aizsardzības viedokļa, vēja parks būtiski ietekmēs sikspārņus, kas barojas virs Tosmares ezera. Tiks apdraudētas arī īpaši aizsargājamās putnu un ķērpju sugas, kas konstatētas tiešā vēja turbīnu būvniecības vietu tuvumā. Tā kā šim vēja parkam ietekmes uz vidi novērtējums veikts jau 2010. gadā, bet Ministru kabineta noteikumu Nr. 30 Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai 25. punkts paredz, ka “vides aizsardzības prasības dienests var grozīt visā tehnisko noteikumu darbības laikā, ja konstatēta piesārņojuma negatīvā ietekme uz cilvēku veselību vai vidi, kas nebija zināma līdz tehnisko noteikumu izsniegšanas dienai”, pārvalde 2022. gadā rosināja veikt jaunu novērtējumu un pārskatīt ieceri, prasot jaunus ekspertu atzinumus un papildu izpēti, jo situācija dabā mainās. Pārvaldes rīcībā nav informācijas, ka VES projekta attīstītāji būtu veikuši šādu izpēti.
483 koki – sabiedriskā apspriešana pavasarī
VES projekta laikā Liepājā gaidāma sabiedriskā apspriešana arī par 483 koku izciršanu gar 14. novembra bulvāri. Kokiem jau uzlikts marķējums – galvenokārt tie ir bērzi un melnalkšņi. Kopējā plānotā ciršanas platība ir 3,7 hektāri. Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls informē, ka jau pērn tika izcirsti meži 9,29 hektāru platībā infrastruktūras izbūvei, iegūstot 1400 kubikmetrus koksnes. Šie darbi pašvaldībai ienesa 57 000 eiro.
Biotopi zem spiediena, bet VES projekts virzās uz priekšu
Valsts vides dienesta (VVD) dati liecina, ka vismaz trīs no plānotajām vēja turbīnām tiek būvētas Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopos – tostarp staignāju mežos un purvainos mežos –, un vēl divas daļēji skar šos biotopus.
Lai gan projekta koncepcija ir mainīta, un sākotnējais turbīnu skaits samazināts uz pusi (no 24 uz 12), VES jauda joprojām ir ievērojama – 57,6 megavati. VVD norāda, ka atkārtots ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, jo nav palielināta ne jauda, ne konstrukciju izmēri. “Kamēr masti un jaudas nepalielinās, padziļinātas un jaunas izpētes netiek veiktas,” skaidro VVD direktora vietnieks Armands Veliks.
Zaļā enerģija pret dabas vērtībām
Projektu īsteno SIA Rapsoil, kas saistīta ar partneriem no Nīderlandes un Lietuvas. Lielākā daļa turbīnu atradīsies Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. SEZ pārvalde uzsver, ka atbalsta atjaunojamās enerģijas attīstību kā daļu no valsts enerģētiskās neatkarības un CO₂ izmešu samazināšanas mērķiem. Tomēr dabas aizstāvji brīdina – cena par zaļo enerģiju šoreiz varētu būt pārāk augsta, jo sekas sikspārņu un putnu populācijām būs jūtamas tikai pēc kāda laika.
Lūsis kaut ko vaktē pie paša privātmājas žoga Rīgā. Vai bērni un mazsunīši ir drošībā?
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
