Foto avots: Roger Williams Park Zoo & Carousel Village
Ja šķiet, ka Latvijas rudajai lapsai ir laba dzirde, tad tās Āfrikas radiniecei ir ar ko palielīties! Savannās dzīvo kāds neparasts suņu dzimtas pārstāvis, kura ausis ir tik lielas, ka tās šķiet gandrīz nesamērīgas ar paša dzīvnieka augumu. Taču daba neko nav radījusi tāpat vien, šīs ausis palīdz ne tikai sadzirdēt vismazākās kustības zemē, bet arī izturēt Āfrikas karstumu. Iepazīsties ar lielausu lapsu (Otocyon megalotis) – vienu no neparastākajām kukaiņu medniecēm pasaulē!
Lielausu lapsa (Otocyon megalotis) apdzīvo Āfrikas atklātās savannas, sausos zālājus un krūmājus. Lai gan pēc izskata tā atgādina mums labi pazīstamo rudo lapsu (Vulpes vulpes), abu dzīvnieku dzīvesveids ievērojami atšķiras.
Kamēr Latvijas lapsa labprāt medī grauzējus, putnus un citus nelielus dzīvniekus, tās Āfrikas radiniece lielāko daļu laika pavada, meklējot kukaiņus. Turklāt tā dara to ļoti neparastā veidā – ieklausoties zemē.
Lielausu lapsa ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā Otocyon ģints suga. Tā sastopama divos savstarpēji nodalītos Āfrikas reģionos. Viena populācija dzīvo kontinenta austrumos, galvenokārt Etiopijā, Somālijā, Kenijā un Tanzānijā, savukārt otra – Āfrikas dienvidos, tostarp Namībijā, Botsvānā, Zimbabvē un Dienvidāfrikas Republikā.
Ausis, kas darbojas kā radari
Pirmais, ko pamana, ieraugot lielausu lapsu, ir tās iespaidīgās ausis. Tās var sasniegt aptuveni 11–13 centimetru garumu, un tik nelielam dzīvniekam tas ir patiešām ievērojams izmērs.
Tomēr šīs ausis nav domātas tikai tam, lai lapsa izskatītos pēc multfilmas varoņa.
Tām ir divas ļoti svarīgas funkcijas.
Pirmkārt, lielais ausu virsmas laukums palīdz atdot lieko ķermeņa siltumu. Āfrikas savannās, kur dienas laikā temperatūra var būt ļoti augsta, šāda pielāgošanās ir īpaši nozīmīga.
Otrkārt, un tas ir pats interesantākais, ausis kalpo kā ārkārtīgi jutīgi skaņas uztvērēji.
Lielausu lapsa spēj saklausīt kukaiņu pārvietošanos augsnē un veģetācijā.
Barības meklējumos tā lēnām pārvietojas pa savannu, noliec galvu un uzmanīgi klausās. Tiklīdz noteikta kukaiņa atrašanās vieta, lapsa to izrok vai satver.
Tādējādi šis nelielais plēsējs medībās daudz vairāk paļaujas uz dzirdi nekā uz ātrumu vai spēku.
Termīti – īsts gardums!
Lielausu lapsas ēdienkartē galveno vietu ieņem termīti un citi kukaiņi. Atsevišķos Āfrikas reģionos termītu suga Hodotermes mossambicus veido lielāko daļu no šo dzīvnieku uztura. Lapsas labprāt ēd arī mēslvaboles, sienāžus un dažādus citus bezmugurkaulniekus. Retāk to ēdienkartē nonāk nelieli mugurkaulnieki, putnu olas vai augu valsts barība. Sociālajos tīklos reizēm izskan apgalvojums, ka viena lielausu lapsa gada laikā varot apēst vairāk nekā miljonu termītu. Lai gan skaitlis izklausās iespaidīgs, uzticamos sugas aprakstos šāds konkrēts daudzums nav pārliecinoši apstiprināts.
Taču viens ir skaidrs – lielausu lapsa ir viena no visizteiktākajām kukaiņēdājām visā suņu dzimtā. Un, ja termītiem būtu savs bīstamāko ienaidnieku saraksts, šī lapsa tajā noteikti ieņemtu augstu vietu!
Līdz pat 50 zobiem! Kāpēc tik daudz?
Vēl kāda interesanta lielausu lapsas īpatnība slēpjas tās mutē. Lielākajai daļai suņu dzimtas pārstāvju ir 42 zobi. Taču lielausu lapsai to var būt pat 46–50! Tas ir viens no lielākajiem zobu skaitiem mūsdienu placentālo zīdītāju vidū. Turklāt tās zobi ir salīdzinoši nelieli un pielāgoti kukaiņu sasmalcināšanai. Šāda zobu uzbūve ir tieši saistīta ar neparasto uzturu. Atšķirībā no plēsējiem, kuriem nepieciešami spēcīgi zobi gaļas plēšanai, lielausu lapsai svarīgāk ir ātri un efektīvi sasmalcināt nelielus kukaiņus. Tātad arī šajā ziņā daba ir pielāgojusi dzīvnieku tā iecienītajai barībai.
Ģimenes dzīvē tēviņš uzņemas lielu atbildību
Neparastas ir ne tikai lielausu lapsas medību prasmes, bet arī tās ģimenes dzīve. Šie dzīvnieki visbiežāk dzīvo pāros vai nelielās ģimenes grupās. Atpūtai un mazuļu audzināšanai tie izmanto pašu izraktas alas vai citu dzīvnieku pamestas pazemes mītnes. Barības meklējumos lielausu lapsas bieži dodas krēslā un naktī, lai gan to aktivitāte var mainīties atkarībā no gadalaika un kukaiņu pieejamības. Īpaši interesanta ir tēviņa loma mazuļu audzināšanā. Lielausu lapsu tēviņi aktīvi piedalās pēcnācēju aprūpē, sargā mazuļus, uzturas to tuvumā un pieskata alu, kamēr mātīte dodas barības meklējumos. Šāda izteikta tēviņa iesaiste mazuļu aprūpē suņu dzimtā nav īpaši izplatīta. Arī mūsu rudās lapsas tēviņi var piedalīties pēcnācēju audzināšanā, tostarp sagādājot barību, taču lielausu lapsu ģimenēs tēviņa tiešā iesaiste mazuļu pieskatīšanā ir īpaši nozīmīga.
Kas kopīgs ar Latvijas rudo lapsu, un kas atšķirīgs?
Lai gan abas sugas pieder suņu dzimtai, atšķirību starp tām ir daudz. Vispirms jau izmērs. Lielausu lapsa ir salīdzinoši neliels dzīvnieks, kura svars parasti ir aptuveni 3–5 kilogrami. Savukārt Latvijā sastopamā rudā lapsa bieži ir ievērojami smagāka. Atšķiras arī kažoka krāsojums. Lielausu lapsai raksturīgs pelēcīgi brūns vai dzeltenīgi pelēks apmatojums, tumšas kājas un ausu ārējā daļa. Uz purna redzams tumšs, maskai līdzīgs zīmējums.
Savukārt rudajai lapsai raksturīgs rūsgans kažoks, tumšākas kājas un bieži vien balts astes gals. Taču būtiskākā atšķirība ir barības izvēlē.
Rudā lapsa ir īsta universāliste. Tā medī grauzējus, putnus un citus nelielus dzīvniekus, ēd kukaiņus, ogas, augļus, maitu un nepieciešamības gadījumā izmanto arī cilvēku atstātos pārtikas atkritumus. Savukārt lielausu lapsa ir specializējusies galvenokārt kukaiņu medībās. Atšķiras arī abu sugu izplatība. Rudā lapsa sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un daļā Ziemeļāfrikas, kā arī introducēta Austrālijā. Turpretī lielausu lapsas dabiskā izplatība aprobežojas ar Āfrikas kontinentu.
Neliela lapsa ar nozīmīgu lomu savannā
Lai gan lielausu lapsa nav iespaidīgs lielo dzīvnieku mednieks, tās nozīme savannas ekosistēmā ir būtiska. Barojoties ar termītiem, mēslvabolēm un citiem bezmugurkaulniekiem, tā piedalās kukaiņu populāciju regulēšanā un ir daļa no sarežģītā savannas barības tīkla. Saskaņā ar Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) novērtējumu lielausu lapsa pašlaik pieder pie sugām, kuru izzušanas risks tiek vērtēts kā zems (Least Concern).
Tomēr atsevišķās teritorijās šos dzīvniekus apdraud dzīvotņu pārmaiņas, slimības, sadursmes ar transportlīdzekļiem un cilvēku īstenota vajāšana.
Lielausu lapsa ir lielisks piemērs tam, cik atšķirīgi vienas dzimtas dzīvnieki spēj pielāgoties dzīves apstākļiem.
Kamēr Latvijas rudā lapsa veiksmīgi izmanto gandrīz jebkuru pieejamo barības avotu, tās Āfrikas radiniece ir izvēlējusies pavisam citu izdzīvošanas stratēģiju – milzīgas ausis, izcilu dzirdi un specializēšanos termītu medībās.
Un jāatzīst – ja mūsu lapsām būtu tik lielas ausis, medniekiem, iespējams, nāktos būt vēl klusākiem!
Kad atbrauks specvienība un sašņorēs. Par nākotni un zaļo teroru. Šauj garām #357
👉 Abonē 2 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 12 mēnešiem līdz 18. oktobrim ar tematiskajiem pielikumiem par izdevīgāku cenu.
Žurnāla Medības oktobra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
