Avoti:
– Rumānijas Senāts – likuma teksts
– Rumānijas Senāts – likumprojekta paskaidrojuma raksts
– Rumānijas Vides, ūdeņu un mežu ministrija – brūno lāču populācijas ģenētiskās izpētes provizoriskie rezultāti
Rumānija būtiski palielinājusi brūno lāču nomedīšanas atļaujas. Valsts prezidents Nikušors Dans (Nicușor Dan) 5. oktobrī izsludinājis likumu, kas 2026. un 2027. gadā paredz iespēju katru gadu nomedīt līdz 969 lāčiem. No tiem 859 paredzēti preventīvai populācijas apsaimniekošanai, bet vēl 110 – situācijām, kad nepieciešama operatīva iejaukšanās. Lēmums pieņemts, reaģējot uz pieaugošajiem konfliktiem starp cilvēkiem un lielajiem plēsējiem.
Rumānija ir viena no valstīm ar lielāko brūno lāču populāciju Eiropā. Pēdējos gados tur arvien biežāk aktualizējas jautājums par cilvēku drošību, lāču nodarītajiem postījumiem un nepieciešamību efektīvāk apsaimniekot šo lielo plēsēju populāciju.
Jaunais regulējums paredz būtisku lāču nomedīšanas apjoma palielināšanu, taču vienlaikus nosaka arī konkrētus ierobežojumus un prasības medību organizēšanai.
Divas kvotas – atšķirīgi mērķi un nosacījumi
Rumānijas pieņemtais likums paredz divu veidu lāču nomedīšanas atļaujas.
Preventīvā kvota – 859 lāči gadā. Tās mērķis ir samazināt konfliktu risku, ierobežot lāču nodarītos postījumus un apsaimniekot populāciju teritorijās, kurās konstatēta pastiprināta lāču klātbūtne. Kvota sadalīta pa konkrētiem apgabaliem un medību iecirkņiem atbilstoši likuma pielikumam.
Šīs kvotas ietvaros medības drīkst organizēt medību platību apsaimniekotāju nodarbinātu speciālistu vadībā, izmantojot Rumānijas normatīvajos aktos atļautos medību paņēmienus.
Intervences kvota – 110 lāči gadā. Tā paredzēta situācijām, kad nepieciešama mērķēta rīcība, lai novērstu apdraudējumu cilvēkiem vai īpašumam. Šo dzīvnieku nomedīšanu drīkst veikt medību platību apsaimniekotāju nodarbināts specializēts personāls, izmantojot medības no slēpņa vai ar pieiešanu.
Abas kvotas noteiktas gan 2026., gan 2027. gadam.
Svarīgi uzsvērt, ka 969 lāči ir maksimāli pieļaujamais nomedīšanas apjoms gadā, nevis obligāti nomedījamo dzīvnieku skaits.
Nomedīšanas apjoms palielināts vairāk nekā divas reizes
Līdzšinējais regulējums paredzēja ievērojami mazāku lāču nomedīšanas apjomu.
Iepriekš preventīvā kvota bija 426 lāči, savukārt intervences kvota – 55 dzīvnieki gadā. Šādi nosacījumi tika piemēroti arī 2025. gadā.
Jaunajā likumā preventīvā kvota palielināta līdz 859 lāčiem, tātad vairāk nekā divas reizes. Savukārt intervences kvota dubultota – no 55 līdz 110 lāčiem.
Tādējādi kopējais atļautais nomedīšanas apjoms palielināts no 481 līdz 969 lāčiem gadā.
Vienlaikus likumā saglabāti būtiski ierobežojumi. Aizliegts nomedīt lācenes, kuras ir ar par diviem gadiem jaunākiem lācēniem. Preventīvās medības nav atļautas arī teritorijās, kurās medības aizliedz Rumānijas normatīvie akti.
20 gadu laikā lāču uzbrukumos gājuši bojā 26 cilvēki
Likumprojekta autoru sagatavotajā paskaidrojuma rakstā medību atļauju palielināšana pamatota ar nepieciešamību aizsargāt cilvēku dzīvību un veselību, kā arī mazināt lāču nodarītos zaudējumus.
Dokumentā norādīts, ka aplūkotajā 20 gadu periodā lāču uzbrukumos Rumānijā dzīvību zaudējuši 26 cilvēki, bet vēl 274 guvuši ievainojumus.
Savukārt 2023. gadā vien neatliekamās palīdzības dienesta numurs 112 saņēmis vairāk nekā 7500 zvanu par lāčiem, kas pamanīti apdzīvotās vietās vai to tuvumā.
Šie skaitļi raksturo problēmas mērogu, tomēr jāņem vērā, ka ziņojumu skaits nav pielīdzināms atsevišķu bīstamu dzīvnieku skaitam. Viens un tas pats lācis var izraisīt vairākus izsaukumus.
Likumprojekta autori uzskata, ka lielākas nomedīšanas atļaujas palīdzēs samazināt lāču ienākšanu apdzīvotās vietās un konfliktus ar cilvēkiem.
Vienlaikus tas pagaidām ir likuma iniciatoru izvirzītais mērķis, nevis jau pierādīts jaunā regulējuma rezultāts.
Kāpēc nepietiek ar elektriskajiem žogiem un atkritumu konteineriem?
Rumānijā lāču un cilvēku konfliktu mazināšanai tiek apsvērti un izmantoti arī preventīvi pasākumi.
To vidū ir elektriskie žogi, lāčiem nepieejami atkritumu konteineri un iedzīvotāju informēšana par pareizu rīcību, sastopot lielos plēsējus.
Tomēr likumprojekta iniciatori norāda, ka ar šādiem pasākumiem vien nepietiek, lai kontrolētu konfliktus visās teritorijās.
Īpaši sarežģīta situācija veidojas vietās, kur lāči regulāri piekļūst viegli iegūstamai barībai, piemēram, sadzīves atkritumiem, lauksaimniecības kultūrām vai bišu dravām.
Tādēļ Rumānijas izvēlētā pieeja paredz apvienot preventīvos pasākumus ar populācijas apsaimniekošanu un mērķētu iejaukšanos problemātiskās situācijās.
Ģenētiskie pētījumi: Rumānijā varētu dzīvot vairāk nekā 12 000 lāču
Viens no būtiskākajiem argumentiem, ar ko pamatota kvotu pārskatīšana, ir jaunākie brūno lāču populācijas pētījumi.
2025. gada 10. aprīlī Rumānijas Vides, ūdeņu un mežu ministrija iepazīstināja ar provizoriskajiem valsts brūno lāču populācijas ģenētiskās izpētes rezultātiem.
Pētnieki analizējuši vairāk nekā 24 000 ģenētisko paraugu, kas savākti 25 valsts apgabalos.
Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, aprēķināts, ka Rumānijā varētu dzīvot no 10 419 līdz 12 770 brūnajiem lāčiem. Šis novērtējums sniegts ar 95% ticamības līmeni.
Ģenētiskā izpēte ļauj precīzāk novērtēt populācijas lielumu, jo palīdz atšķirt atsevišķus dzīvniekus. Iepriekšējie populācijas aprēķini lielākoties balstījās uz vizuāliem novērojumiem un netiešām dzīvnieku klātbūtnes pazīmēm.
Paraugu analīzes veiktas Rumānijas Nacionālā mežzinātnes pētniecības un attīstības institūta Marin Drăcea laboratorijā.
Vienlaikus ministrija uzsvērusi, ka publiskotie rezultāti ir provizoriski un ģenētisko monitoringu paredzēts turpināt.
Vai 859 lāču nomedīšana neapdraudēs populāciju?
Likumprojekta iniciatori norāda, ka 859 lāču preventīvā kvota veido aptuveni 7,5% no aprēķinātās populācijas. Viņu ieskatā šāds nomedīšanas apjoms neapdraudēs labvēlīgu sugas aizsardzības stāvokli. Tomēr populācijas apsaimniekošanas ietekmi nevar vērtēt tikai pēc kopējā lāču skaita. Būtisks ir arī dzīvnieku izvietojums, vecuma un dzimuma struktūra, vairošanās sekmes un tas, kurās teritorijās medības notiek. Tāpēc Rumānijā paredzēts izmantot detalizētāku pieeju, valsts teritoriju iedalot četrās lāču apsaimniekošanas kategorijās – sugai īpaši nozīmīgās aizsardzības teritorijās, konfliktu pārvaldības zonās, ilgtspējīgas apsaimniekošanas zonās un populācijas izplatības perifērijā.
Šāds iedalījums veidots, ņemot vērā ģenētiskos datus, dzīvotņu izvietojumu, lauksaimniecības un tūrisma teritorijas, ziņojumus neatliekamajiem dienestiem un lāču nodarīto postījumu vēsturi.
Vai lielāks nomedīšanas apjoms atrisinās problēmu?
Rumānijas lēmums parāda, cik sarežģīta var kļūt lielo plēsēju apsaimniekošana valstī, kurā dzīvo ievērojama lāču populācija un vienlaikus pieaug konflikti ar cilvēkiem.
No vienas puses, nepieciešams saglabāt brūno lāci kā nozīmīgu ekosistēmas sastāvdaļu. No otras – valsts pienākums ir rūpēties par iedzīvotāju drošību un meklēt risinājumus, kas mazina savvaļas dzīvnieku radītos apdraudējumus.
Rumānija izvēlējusies būtiski palielināt pieļaujamo lāču nomedīšanas apjomu, vienlaikus saglabājot ierobežojumus un paredzot turpināt populācijas izpēti.
Vai šāda pieeja samazinās uzbrukumu skaitu un lāču ienākšanu apdzīvotās vietās, varēs novērtēt tikai pēc jaunā regulējuma ieviešanas.
Latvijai, kur brūno lāču populācija ir ievērojami mazāka, Rumānijas pieredze var būt interesanta tieši no lielo plēsēju apsaimniekošanas un cilvēku drošības viedokļa. Tā atgādina, cik svarīgi ir savlaicīgi iegūt uzticamus populācijas datus, sekot konfliktu attīstībai un nepieļaut situāciju, kurā risinājumi jāmeklē tikai tad, kad problēma jau kļuvusi nopietna.
Kad atbrauks specvienība un sašņorēs. Par nākotni un zaļo teroru. Šauj garām #357
👉 Abonē 2 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 12 mēnešiem līdz 18. oktobrim ar tematiskajiem pielikumiem par izdevīgāku cenu.
Žurnāla Medības oktobra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
