Atvest kucēnu no citas valsts ir pareizs lēmums, jo tas vienmēr nozīmē būtisku pienesumu šķirnes ģenētiskās daudzveidības krātuvē. Sevišķi svarīgi tas ir nelielās valstīs, kur konkrētas šķirnes pārstāvju nav daudz. Taču, importējot suni no citas valsts, pastāv iespēja saskarties ar alerģisku rekciju.
Tieši tas notika ar mani. Ievedot suni no Ziemeļrietumu Eiropas, es kaut kā nebiju iedomājusies par šo risku – manam kucēnam izveidojās alerģija.
Ievērojot nelielos izsitumus starp lāpstiņām, es sāku satraukties un devāmies pie veterinārārsta, kas apstiprināja, ka tā ir alerģiska reakcija. Kopš ierašanās mājās suns bija dabūjis visādus kārumus, bebra asti, un mēs sākām mainīt barību. Jebkas no tā visa varēja kļūt par cēloni.
Sākumā noņēmām visus kārumus un bebra asti arī vairs nedevām. Pēc tam atgriezāmies pie audzētāja izmantotās sausās barības. Tas viss komplektā ar alerģisko reakciju slapējošiem medikamentiem un specializēto šampūnu.
Alerģija turpinājās.
Kuņģītis kā brīnumlīdzeklis
Sazinoties ar sava suņa un ar citiem profesionāliem audzētājiem, izsecinājām, ka tā varētu būr alerģija no vides. “Francijas ziemeļrietumos ir cita daba, augi, gaiss un ūdens. Nonākot Liepājā un saskaroties ar citu floru un ūdens sastāvu, suņa jaunais, nenobriedušais organisms reaģēja,” norādīja Maria Gabrielle Tomase no Francijas veimāriešu audzētavas Von Silberweiss Jager. “Visticamāk, tas ir ādas imunizācijas jautājums. Suns padzīvos jaunajā vidē kādu laiku un organisms pieradīs.”
Papildus nealerģiskai barībai (sausajai vai dabiskajai) man ieteica dot sunim jēlu gaļu. Vislabākā izvēle ir buka un bebra gaļa un iekšējie orgāni. Protams, ja nomedītajam dzīvniekam nav bijis saslimšanas pazīmju un parazītu. Labi, ka vasara ir aktīvs stirnu medību laiks un arī rudenī šo dzīvnieku iegūt nav problēmu. Kucēna ēdienkarte tika mainīta uz vārītu buka gaļu ar rīsiem un svaigo ēdienu. Papildus audzētāja ieteica pāris reizes nedēļā mazgāt suni ar speciālo šampūnu, kas noskalos augu putekšņus un citus iespējamos vides alergēnus no vilnas un ādas.
Kopš sāku risināt alerģijas problēmu, ikviena nomedīta buka kuņģītis arī tika saglabāts. Viens no tiem ar visu saturu. Varu iedomāties, kā saviebās lasītāja seja, taču, strādājot ārpus telpām gumijas cimdos, smaka nav paliekoša.
Tātad kucēnam svaigā pārtika tika dota vienā no trim barošanas reizēm dienā. Porcijā ietilpa buka gaļa, bebra aknas, buka kuņģa gabaliņi un zaļie buka salāti (kuņģītī fermentizētā zāle).
Kāpēc kuņģis ir labs
Kāpēc sunim garšo atgremotāja kuņģis? Kāpēc savvaļā plēsēji pirmām kārtām apēd tieši dzīvnieka iekšas ar visu saturu?
Interneta vidē ir pieejama plaša informācija par liellopa kuņģa veselīgo ietekmi. Ar ko liellopa kuņģis atšķiras no stirnas, brieža vai aļņa kuņģa? No pirmajiem diviem ar izmēru…
Jēls kuņģis palīdz uzlabot mājdzīvnieku imunitāti un pastarpināti arī veselību, jo tas satur daudz olbaltumvielu un aminoskābju, kas palīdz veidot muskuļus un reģenerēt audus. Kuņģis ir piesātināts ar aktīviem gremošanas enzīmiem, baktērijām un probiotikām, kas uzlabos suņa zarnu floru un gremošanas sistēmu, tādējādi veicinot arī minerālvielu un vitamīnu adsorbēšanu.
Briežu dzimtas dzīvnieki ir atgremotāji. To kuņģis sastāv no četrām kamerām: acekņa, grāmatnieka, glumenieka un spurekļa. Spureklis ir lielākā no kamerām un pēc skata atgādina frotē dvielīti. Šī kuņģa daļa ir suņiem vērtīgākā un veselīgākā. Kad barība atrodas spureklī, baktērijas pārstrādā šķiedrvielas, pārvēršot tās par gaistošām taukskābēm (etiķskābe, propionskābe, sviestskābe), olbaltumvielām un B vitamīnu. Ēdot spurekļa saturu, suns uzņem arī šīs vielas. Tas uzlabo gremošanu, vielu uzsūkšanos organismā un kopējo fizisko stāvokli.
Šo orgānu var dot suņiem pavisam nelielās porcijās. Uzsākot barošanu, proti, iepazīstinot organismu ar šo produktu, var dot 20–50 gramus dienā. Pēc tam daudzumu var palielināt. Kāpēc? Kuņģis ir ārkārtīgi barojošs un var izraisīt caureju.
To var izbarot suņiem svaigu vai kaltētu. Kaltēšanai labāk izvēlēties vietu ārpus mājokļa. Labi izskalots kuņģis īpaši nesmird, taču žāvējoties tas tik un tā izdalīs zināmu aromātu un šķidrumus. Tādēļ labāk to kaltēt elektriskajā ierīcē, kas būs manāmi ātrāk. Izvēloties kā kaltēšanas vietu šķūni, klēti vai bēniņus, ieteicams izveidot sieta kasti, kas nepieļaus insektu nokļūšanu uz spurekļa strēmelītēm. Pēc pienācīgas izkaltēšanas tas būs lielisks kārums un maltītes papildinājums suņiem.
Vai jēls kuņģis vai cita dabiskā pārtika ir uzskatāma par zālēm pret alerģiju
Latvijā pirmā un vienīga diplomētā veterinārās medicīnas dermatoloģijas speciāliste Jevgenija Kondratjeva norāda, ka atgremotāju kuņģis pēc būtības nevar ārstēt alerģiju. Tas ir lielisks barības produkts suņiem, taču tās nav zāles.
“Tas, ka, ēdot stirnas kuņģi, jūsu sunim pārgāja alerģija, ir tikai sakritība. Mēs, dermatologi, vērtējot simptomus, izmantojam paternu sistēmu. Alerģijas simptomi visbiežāk izpaužas ķermeņa krokās. Starp pirkstiem, padusēs, pie ausīm, pie dzimumorgāniem. Jūsu gadījumā, es teiktu, sunim ir blusu alerģiskais dermatīts. Katrai alerģijai ir sava vieta – paterns un raksturīgie simptomi. Tātad beidzās blusu ietekme un pārgāja arī alerģija,” paskaidro Jevgenija Kondratjeva.
Analizējot situāciju, secināju, ka blusas varēja sakost kucēnu pārvadātāju mikroautobusā, kurā tika vesti vairāk nekā desmit dažāda lieluma un šķirņu suņi. Jā, ir cilvēki, kuriem tas ir bizness, un Eiropā ir vairākas kompānijas, kas piedāvā kucēnu un suņu piegādi. Turklāt, pēc speciālistes teiktā, pat vienas blusas kodums var radīt alerģisku reakciju, kas nepāriet līdz pusgadam.
Blusu alerģiskais dermatīts
Dzīvnieka organismā var veidoties alerģiska reakcija uz blusu kodumiem, konkrētāk, uz šo kukaiņu siekalām. Uz ādas parādās izsitumi un apsārtums, rodas nieze un blaugznas, kā arī atklātas čūlas. Kasoties suns var ienest arī sekundāru infekciju, kuras dēļ iekaisums pastiprināsies.
Turklāt blusas ir arī lenteņu olu pārnēsātājas, tāpēc suns, kuram ir blusu invāzija, ir ne tikai jāatbluso, bet arī jāattārpo. Saimniekam jāseko līdzi suņa stāvoklim. Ja simptomi nepāriet, zāles jādod atkārtoti.
Pastāv dažādi pretblusu līdzekļi: pilieni skaustā, tabletes vai kaklasiksnas. Ir jāatceras, ja konstatēta blusu klātbūtne, ar pretblusu līdzekli ir jāapstrādā ne tikai visi mājas dzīvnieki, bet arī telpas un būda, ja suns dzīvo ārā. Viens no lētākajiem un efektīvākajiem līdzekļiem ir neostomazāns, kas ir atšķaidāms ar ūdeni. Pietiks, ja izmazgāsiet grīdu un apsmidzināsiet mīkstās mēbeles. Taču jāpielūko, lai dzīvnieki nelaiza līdzekli.
Citi alerģiju veidi, kas izpaužas uz ādas
Pārtikas alerģija
Suņi var kļūt alerģiski pret konkrētiem pārtikas produktiem vai vielām ēdienā. Biežākie pārtikas alergēni ir vista, kukurūza, kvieši un soja. Alerģija var veidoties no jebkuru dzīvnieku proteīna, retāk no augu izcelsmes vielām.
Interesanti, ka ne tikai pārtikas apēšana, bet arī sīko daļiņu nokļūšana uz dzīvnieka ādas var izraisīt alerģisku reakciju un simptomi būs identiski parastajai pārtikas alerģijai.
Izpausmes būs visdažādākās: intensīvi niezoši izsitumi uz galvas, kakla un muguras, pietūkuši acu plakstiņi, apmatojuma izkrišana, pastāvīga kasīšanās.
Dažreiz tiek skartas ausis vai pat tikai viena no tām. Šādos gadījumos ausis kļūst izteikti sārtas, tās var iekaist, var parādīties mitri izdalījumi un nelieli izsitumi. Retāk pārtikas alerģija rada caureju vai vemšanu. Viens no alerģijas simptomiem var būt arī konjunktivīts sunim, ko rada sausās barības putekļu nokļūšana uz acu gļotādas ēšanas laikā.
“Jaunākie pētījumi pieļauj iespēju, ka suņiem veidojas alerģija nevis no barības, ja runa ir par sauso, bet gan no mikroskopisko ērcīšu sugas, kas dzīvo uz konkrētās barības. Ir zināms, ka suņiem var būt alerģija no parastajām putekļu ērcītēm, un tagad zinātnieki pēta, vai suņu organisms reaģē arī uz barībā dzīvojošajiem mikroorganismiem,” stāsta veterinārārste.
Speciāliste uzsver, ka šīs ērcītes ir atrodamas tikai uz sausās barības, nevis uz svaigās. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ barības alerģija suņiem visbiežāk parādās tieši no sausiņiem.
Pārtikas alerģiju var ārstēt, nosakot alergēnu ar izslēgšanas diētu, kas ir ilgs un grūts process. Var mēģināt veikt alerģijas testu vai pāriet uz nealerģisku barību. Ja alergēns ir noteikts, var uzsākt ārstēšanas kursu, kura laikā suņa organisms tiek it kā pieradināts pie vainīgās vielas.
Vides alerģija
Suņiem, tāpat kā cilvēkiem, var būt alerģija no kādām vielām vidē, putekļu ērcītēm, augu putekšņiem. Šīs ir tas raksta sākumā aprakstītais gadījums, kādēļ jaunam Veimāras putnusuņa kucēnam radās alerģiska reakcija uzreiz pēc ierašanās Latvijā – jauna vide, jauni augi un alergēni.
Vides alerģija izpaužas konkrētā gada laikā, kad zied tas vai cits augs, vietā, kur suns nonāk saskarē ar kādu vielu, pēc auga apēšanas vai kaut kādas citas mijiedarbības. Pirmā pazīme ir izteikta nieze un ādas apsārtums. Bieži tiek skartas paduses, jo šī ķermeņa kroka ir viena no jutīgākajām vietām uz ādas. Ja saimniekam šķiet, ka sunim ir alerģija no kāda auga, jo ir iets pa ziedošu pļavu vai suns ir vārtījies nopļautā zālē, ja parādās apsārtums uz vēdera pēc pastaigas dabā, pirmā palīdzība ir nomazgāt suni ar dzīvniekiem paredzētu šampūnu. Pēc ikdienas pastaigas pavasarī ieteicams mazgāt suņa ķepas un mājās regulāri tīrīt grīdas. Pozitīvi ir tas, ka, beidzoties ziedēšanas periodam, beigsies arī suņa alerģija no konkrētā auga putekšņiem.
Simptomi, kas var liecināt par alerģiju:
– Sarkani izsitumi, plankumi vai pūtītes
– Plēkšņaini vai zvīņveidīgi plankumi
– Apmatojuma izkrišana
– Sakasītas brūces, kreveles vai sabiezējusi āda
– Nieze, kasīšanās, laizīšana un berzēšanās
– Slikta ādas smaka
– Problēmas ar gremošanas sistēmu
– Asarojošas acis un izdalījumi no deguna
Medības ir slikts hobijs un arī slikts darbs. “Šauj garām!” #270 epizode
Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
