Ir noslēgusies 2016./2017. gada medību sezona, un līdz ar to beidzies arī vilku un lūšu medīšanas periods. Kā un vai izpildīti piešķirtie limiti? Kādi ir secinājumi, un kā tie ietekmēs medību nākotni?
Dr.biol. Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks:
“Papildu vilku nomedīšanas limita piešķiršana nebija pareizs solis. Silavas pētnieki savā sākotnējā vērtējumā ierosināja noteikt vilku nomedīšanas limitu 250 īpatņu apmērā. Taču aizvadītajā medību sezonā mednieki bijuši aktīvi un viņiem veicies licences izlietot diezgan operatīvi. Manuprāt, vienīgais iemesls, kāpēc tika nolemts piešķirt papildu 50 vilku atļaujas, bija tas, ka nav gribējies jau gada sākumā aizliegt šā plēsēja medības. Citus argumentus es tur nesaskatu. Pat vilku radītie postījumi šogad reģistrēti retāk nekā vienu otru gadu iepriekš. Un tomēr papildu vilku limita piešķiršana pilnīgi noteikti neietekmēs plēsēju populāciju. Pie tam bonusa licences netika izlietotas visas. Lai spriestu par vilku un lūšu populācijas stāvokli, Silavas pētnieki ik gadu ievāc materiālu medījamo plēsēju sugu monitoringa programmai. Tiek vērtētas piecas pozīcijas: vecums un dzimums (katrs otrais nomedītais lūsis ir pieskaitīts pie nepareizā dzimuma), radniecība (DNS paraugs), reproduktīvie rādītāji, barošanās un parazītu klātbūtne organismā. Iegūtie dati liecina, ka vilku un lūšu populācija ir stabila.”
Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs:“Es domāju, limiti ir adekvāti. Jo, neskatoties uz ļoti vājiem sniega apstākļiem šosezon, vilku pamatlimits tika nomedīts laikus un no papildu limita izlietota puse. Tas ir ļoti labs rādītājs. Savukārt papildu vilku nomedīšanas limits tika piešķirts tādēļ, ka pamatlimita 250 atļaujas tika izmantotas jau janvāra vidū. Tas nekādā gadījumā populāciju neapdraud. Pat ja Latvijā ir tikai 600 vilku, kā lēš mežzinātnes institūta zinātnieki, nomedījot nedaudz zem 300 īpatņiem, kur 40% ir šī gada kucēni, suga nav apdraudēta. Nomedīto mātīšu reproduktīvie rādītāji liecina, ka vidējais mazuļu skaits ir virs pieciem, tātad vilku populācija ir ne tikai drošībā, bet arī atjaunoties spējīga. Turpretī lūšu nomedīšanas apjoms bezsniega ziemā ir ievērojami mazāks. Šajā sezonā nomedīti 125 lūši plānoto 150 vietā. 2015./2016. gada sezonā rezultāts bija vēl zemāks – 115 no 150. Man ļoti negribētos, lai limita neizpilde jau otro gadu pēc kārtas kalpotu par iemeslu atļauju skaita samazinājumam šajā sezonā. Diemžēl no Valsts meža dienesta puses jau ir dzirdēta ideja, ka nākamajos gados formula būtu šāda – iepriekšējā gadā nomedītais, plus mīnus desmit procenti atkarībā no monitoringa datiem par populācijas stāvokli. Iespējams, ir jārunā ar Valsts meža dienesta un Silavas speciālistiem, lai neizdarītu secinājumus pēc divu sezonu rezultātiem un pagaidām vēl neveidotu izmaiņas nomedīšanas atļauju piešķiršanas sistēmā, bet skatītos, kādi būs nākamās sezonas cipari. Es uzskatu, ka pieļaujamais lūšu limits nav izpildīts objektīvu apstākļu dēļ – bez sniega tos nav iespējams izsekot, nevis tādēļ, ka Latvijā šo dzīvnieku nebūtu. Jau šogad, spriežot pēc mednieku novērojumiem, lūšu populācija ir kļuvusi krietni prāvāka. Iespējams, nākamajā gadā to varēs just vēl izteiktāk. Stirnu populācija Latvijā ir spēcīga un turpina augt, kas arī labvēlīgi ietekmē lūšu skaitu. Grūti prognozēt, kas notiks reģionos, kur praktiski vairs nav mežacūku. Tur varētu sākties izteikta konkurence starp lūsi un vilku, kur kaķi būs zaudētāji.”
Valters Lūsis, Latvijas Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs:“Aizvadītās sezonas rezultāti: vilki – 277 no atļautajiem 300, lūši – 125 no 150. Ja mednieki simtprocentīgi izpilda limitu, tas liecina, ka realitātē dzīvnieku ir jau par daudz. 80% izpilde, kāda ir tagad, uzskatāma par labu. Un tomēr tas, ka lūšu limits nav izsmelts pilnībā divus gadus pēc kārtas, varētu ietekmēt atļauju skaita apjomu nākamajai sezonai. Mēs, Valsts meža dienests, pieturēsimies pie vidējā rādītāja par trīs medību sezonām, plus mīnus 10 – 20 procenti, protams, ar variācijas iespējām. Nav tā, ka lūšu nav, vienkārši ziemas ir bez sniega. Par to liecina strauji augošie medību rezultāti labvēlīgajos ziemas periodos. Bezsniega apstākļos arī par populācijas apjomu spriest grūti, jo nav iespējama pēdu uzskaite. Mēs netaisāmies krist kādās galējībās. Iespējams, nākamajā sezonā lūšu limits būs par pāris desmitiem īpatņu mazāks, taču tas nenozīmē, ka aiznākamajā mēs to nepalielināsim, jo 150 lūši tomēr ir tā robeža, ko varētu noturēt ilgākā laika periodā un ko nevajadzētu ne palielināt, ne samazināt. Vilku nomedīšanas limits paliks līdzšinējā līmenī, jo populācija visā valstī ir stabila.”
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs:“Nomedīšanas apjomi nav saistīti tikai ar dzīvnieku skaitu dabā. Mēs visi zinām, vilku un lūšu medības ir ļoti atkarīgas no laika apstākļiem, un šogad ziema mūs ar sniegu nelutināja. Ja tik sliktos sniega apstākļos ir nomedīts tik liels procents, es uzskatu to par ļoti labu rādītāju. Abu sugu populācija ir stabila un ar tendenci palielināties. To liecina arī zinātnieku iegūtie dati, un es neredzu nekādu iemeslu tos apšaubīt. Valsts meža dienesta iecere noteikt nākamā gada nomedīšanas apjomus lūšiem atkarībā no iepriekšējās medību sezonas rādītāja, plus mīnus 10 procenti, šķiet loģiska no vienas puses. Ja mēs nerēķināmies ar klimatiskajiem apstākļiem. Ja nākamajā gadā tie būs izteikti labvēlīgi un limits beigsies janvārī, attiecīgi Valsts meža dienestam vienkārši būs jāpieņem lēmums izsniegt papildu limitu vai neizsniegt. Neko graujošu es tajā nesaskatu. Šāda sistēma būtu ļoti pareiza un objektīva, un tur it nemaz nav ko pārmest.”
Par vilku un lūšu limitiem 2017./2018. gada medību sezonā speciālisti lems pēc tam, kad Silavas pētnieki būs apstrādājuši šajā sezonā iegūto materiālu un nākuši pie secinājumiem par medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli. Paredzams, ka par lielo plēsēju limitiem nākamai ziemai lems vasaras vidū, iespējams ap Jāņiem.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
