Ja esi Rīgā, noteikti ir vērts paviesoties Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kur šī gada martā atklāta pamatekspozīcija Straumējot laiku. Vai zināji, ka nozīmīgu lomu cilvēces attīstībā ieņēma tieši medības? Jā, arī šim procesam ir atvēlēta vieta izstādē. Latvijas Sabiedriskais medijs ziņo, ka pirmie cilvēki Latvijas teritorijā bijuši tieši ziemeļbriežu mednieki, kuri šeit ieradās apmēram 11 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras – senākajā akmens laikmetā, kad pēc pēdējā leduslaikmeta mūsu zeme kļuva piemērota dzīvei.
Viens no nozīmīgākajiem atradumiem – ziemeļbrieža rags
Muzeja pētnieces Irita Žeiere un Baiba Dumpe medijam skaidro, ka senākās liecības par cilvēkiem Latvijas teritorijā saistās tieši ar ziemeļbriežu medniekiem, kuri izmantoja dabā pieejamos materiālus, lai izgatavotu medību un sadzīves rīkus. Viens no nozīmīgākajiem atradumiem ir ļoti sens ziemeļbrieža rags (izcelsme 11,5 tūkstošus gadus pirms Kristus dzimšanas). No šādiem ragiem tika darināti pirmie darbarīki – piemēram, primitīvi āmuriņi krama apstrādei. Savukārt krams bija viens no svarīgākajiem materiāliem seno mednieku ikdienā. Tas labi skaldījās un veidoja asas šķautnes, tādēļ bija ideāli piemērots griežņu, nažu un citu rīku izgatavošanai. Krama asmeņus izmantoja arī medību ieročos – harpūnu un bultu galos. Asās šķautnes palīdzēja ieročiem dziļāk ieķerties dzīvnieku ādā un kažokā, padarot medības efektīvākas. Sākotnēji krams tika atnests līdzi no citām teritorijām, bet vēlāk cilvēki sāka izmantot arī vietējo kramu, lai gan tas nebija tik kvalitatīvs. Jaunā ekspozīcija Straumējot laiku, kas pēc desmit gadus ilgas Rīgas pils rekonstrukcijas atklāta 2026. gada martā, ļauj ielūkoties Latvijas senākajā vēsturē un atgādina, ka medības bija viens no galvenajiem izdzīvošanas pamatiem mūsu zemes pirmajiem iedzīvotājiem.
Medības – process, kas palīdzēja cilvēcei attīstīties
Medības un gaļas patēriņš bija būtiski faktori cilvēka evolūcijā, veidojot gan fizioloģiskās, gan psiholoģiskās īpašības, kas noteica mūsu sugas izdzīvošanu un attīstību. Zinātnieku atklājumi un pētījumi liecina, ka gaļas ēšana ietekmēja cilvēka smadzeņu augšanu, kas savukārt veicināja intelekta attīstību un radošuma spējas. Gaļas iekļaušana uzturā nodrošināja augstas kvalitātes olbaltumvielas un būtiskās taukskābes, kas bija nepieciešamas smadzeņu apjoma un sarežģītu uzdevumu risināšanas spēju palielināšanai. Piemēram, antropologs Ričards Ranghems (Richard Wrangham) ir izvirzījis hipotēzi, ka termiski apstrādātas pārtikas, tostarp gaļas, lietošana veicināja enerģijas pieejamību, kas bija būtiska smadzeņu attīstībai. Turklāt medības un gaļas ieguve prasīja sarežģītu plānošanu, sadarbību un rīku izgatavošanu, kas stimulēja kognitīvās spējas un radošumu. Šie faktori kopā veicināja cilvēka intelekta un radošuma attīstību, kas bija būtiski turpmākajiem atklājumiem un inovācijām cilvēces vēsturē.
Avots: Latvijas Sabiedriskais medijs
Ja brauc pa iecirkni ar neiesaiņotu ieroci. Šauj garām! #337 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
