“Kaut kur medību normatīvajos aktos izlasīju, ka tad, ja uz ieroča ir nakts redzamības vai termālais tēmēklis, ar to naktī nedrīkst iet līdz mašīnai. Respektīvi, diennakts tumšajā laikā nevar iet līdz mašīnai un tēmēklis no ieroča ir jāmontē nost vai tornītī jāgaida, līdz iestājas diennakts gaišais laiks. Bet ko darīt, ja tornītī vairs nosēdēt nevar?” Šādu izmisuma pilnu jautājumu saņēmis žurnāls Medības.
Jāteic, tieši šim gadījumam ir uzrakstīts Medību noteikumu 83. punkts, kas skaidri un gaiši pasaka, ka, pārvietojoties diennakts tumšajā laikā, ierocim, kam pievienots nakts redzamības tēmēklis, mākslīgās gaismas avots vai siltumu uztverošs (termālais) tēmēklis, jābūt izlādētam, izņemot gadījumus, ja tiek pārbaudīts šāviena rezultāts vai izsekots ievainots medījamais dzīvnieks.
Savukārt to, kad ierocis ir izlādēts un kā tas jāpārvadā, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 210 Par ieroču un munīcijas apriti. Šo noteikumu 34. punkts nosaka, ka šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci fiziskā persona pārvadā iesaiņotu (ievietotu futrālī vai cita veida ieroču somā vai citā speciālā iesaiņojumā), izlādētā veidā (bez munīcijas patrontelpā, ar nepielādētu magazīnu vai no ieroča izņemtu pielādētu magazīnu), nodrošinot tādus pārvadāšanas, glabāšanas un izmantošanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu šaujamieroča, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Pārvadājot un izmantojot šaujamieroci un munīciju, līdzi ir attiecīgā ieroča glabāšanas atļauja vai ieroča nēsāšanas atļauja.
Tas nozīmē, ka, savās medību platībās dodoties no medību tornīša līdz automašīnai, ierocis ir izlādēts, bet, braucot mājās, tam jābūt arī iesaiņotam futrālī vai cita veida ieroču somā.
Protams, ir viens gadījums, kad, arī ejot no tornīša, ierocim kā diennakts tumšajā, tā arī gaišajā laikā jābūt iesaiņotam. Tas ir tad, ja kājām jāšķērso platība, kas nav medību iecirkņa teritorija vai jūsu privātīpašums, kurā medību tiesības pieder jums pašam un jūs pats esat mednieks.
Nedrīkst būt situācija, ka mednieks ar izsaiņotu ieroci atrodas platībās, kas nav medību iecirknī, jo šo situāciju Medību likums kvalificē kā nelikumīgas medības.
Ja medībās ir jāpārbauda šāviena rezultāts, ierocim ir jābūt pielādētam (Medību noteikumu 85. punkts: pēc šāviena pie krituša aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas vai vilka pieiet ar pielādētu ieroci, tuvojoties dzīvniekam no mugurpuses), pārvietojoties arī diennakts tumšajā laikā. Taču Medību noteikumu 84. punkts atgādina, ka, pārbaudot šāviena rezultātu vai izsekojot ievainotu medījamo dzīvnieku diennakts tumšajā laikā, izmanto pastāvīgi ieslēgtu gaismas avotu.
Līdz ar to neviens no normatīvajiem dokumentiem nenosaka, ka medniekam, kurš izmanto nakts redzamības vai termālo tēmēkli, jāpaliek tornītī līdz rīta gaismai.
Arī tēmēkļa demontāža no ieroča ir neloģiska. Piemēram, ja ierocis un tēmēklis nav aprīkots ar ātri noņemamiem kronšteiniem, tad pēc tēmēkļa demontāžas un atkārtotas montāžas uz ieroča ir jādodas uz šautuvi, lai to piešautu.
0% tērauda, 0 % svina, 0% plastmasas un 0 % prieka. “Šauj garām” #300 epizode
Žurnāla Medības otrajā pielikumā lasi par medību suņiem
