Saskaņā ar Lietuvas Vides ministrijas datiem aizvadītajā medību sezonā, salīdzinot ar 2022./2023. gada sezonu, jenotu (Procyon lotor) nomedīšanas apjomi kaimiņvalstī ir desmitkāršojušies. Ja pirms gada Lietuvas medības uzraugošās iestādes oficiāli ziņoja par vienpadsmit īpatņu nomedīšanu, tad šovasar publiskotajos datos tiek minēts, ka nomedīti 120 jenotu!
Kaimiņvalstī jenotu nomedīšanas apjomi desmitkāršojušies! Ir jāmaina Latvijas Medību noteikumi?
Aizvien biežāk pienāk ziņojumi par novērojumiem. Visvairāk šo dzīvnieku tiek manīts Lietuvas rietumu piekrastē. Pagājušajā nedēļa trīs jenotus nofotografējis Kuršu kāpas Nacionālā parka darbinieks. Par šo gadījumu ziņoja arī Lietuvas mediji. Kopumā ir saņemti vairāki ziņojumi par jenotu klātbūtni Lietuvas rietumu rajonos, taču pagaidām sabiedrība un arī mednieku organizācijas nesaskata draudus, ko var radīt šīs invazīvās sugas izplatība Baltijā.
Tomēr, cīņā ar pieaugošo jenotu populāciju kaimiņvalsts koleģiem ir priekšroka. Saskaņā ar Lietuvas Medību noteikumiem, nakts un termālās redzamības tēmēkļus un uzlikas ir atļauts izmantot septiņu sugu medībās: mežacūku, lapsu, jenotsuņu, jenotu, ūdeļu, nutriju un ondatru.
Jenots ir nakts dzīvnieks, tas barojas un pārvietojas pamatā diennakts tumšajā laikā, līdz ar to vissekmīgāk šī dzīvnieka medības veicas naktī.
Profesionālais mednieks Magnuss Pelcs, kas nu jau kādu laiku dzīvo Latvijā, uzsver, ka jenoti ir ļoti gudri un veikli dzīvnieki. Tie ir plēsīgi visēdāji. Tie spēj peldēt, skriet un kāpt kokos. Tas nozīmē, ka no tiem nevarēs paglābties neviens putns, mazais dzīvnieciņš, rāpulis, zivs vai amfībija. Tas, ka jenoti kāpj kokos dod tiem priekšrocības, bēgot no plēsējiem. Ja invazīvo jenotsuņu populāciju kontrolē ne tikai mednieki, bet arī vilki, tad jenotus varēs nomedīt tikai lūši vai lielie plēsējputni.
Jenota galvenā maņa ir tauste un tā galvenais instruments – rociņām līdzīgās priekšķepas. Kā norāda Magnuss Pelcs, jenotus vislabāk ir medīt ar lamatām, taču, ņemot vērā šo dzīvnieku intelektu un taktīlās spējas (pirkstu veiklumu), ir vajadzīgas īpašas konstrukcijas lamatas, kuras tie nevarēs attaisīt. “Ja jenots atnāk viens, tam ir grūtāk tikt brīvībā, taču biži vien tie staigā pāros vai grupās. Un tad citi jenoti palīdzēs kolēģim tikt ārā, attaisto sazdu!” uzsver Magnus Pelz.
Ja vēlies vairāk uzzināt par jenotiem un to medībām, sazinies ar profesionālo mednieku Magnus Pelz, kas dzīvo Latvijā. https://www.facebook.com/magnus.pelz
Magnuss ir kvalificēts profesionāls mednieks un viens no vadošajiem ekspertiem jenotu un jenotsuņu medību jomā Eiropā. Magnusam ir vairāk nekā 30 gadu pieredze jenotu medībās, un viņš bija pirmais cilvēks, kas Vācijā un līdz ar to arī Eiropā sāka medīt jenotus ar piesaukšanu. Viņš arī veica vairākus zinātniskus eksperimentus ar slazdiem un ēsmas variācijām visa gada garumā un spēja skaidri pierādīt jenotu kustību profilu atkarībā no gaisa spiediena. Magnuss lasa lekcijas par šo tēmu visā Eiropā.
Jenots
Jenots ir izplatīts visā Ziemeļamerikas kontinentā, sākot ar Kanādas centrālo daļu ziemeļos un beidzot ar Panamu dienvidos, izņemot tuksneša biomu un Klinšu kalnus. Tas ir ievests Vācijā un Krievijā 1930. gados, kā arī jenots ir vairākkārtīgi izbēdzis no audzētavām un iedzīvojies Eiropas un Centrālāzijas mežos. Uz Baltijas reģionu tas atceļo caur Poliju un Kaļiņingradas apgabalu.
Jenots ir neliels dzīvnieks ar masīvu ķermeņa uzbūvi un salīdzinoši īsām kājām. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Vidējais ķermeņa garums bez astes ir 41—71 cm, astes garums 19—40 cm, bet visbiežāk tā nav garāka par 25 cm, augstums skaustā 22—30 cm, svars var būt 1,8—13,6 kg, bet parasti tas ir 3,6—9,0 kg. Vismazākie jenoti dzīvo Floridas dienvidos, toties ziemeļu pasugas ir lielākas. Ziemas sākumā jenots var svērt divreiz vairāk kā pavasarī, jo pirms ziemas tas uzkrāj tauku rezerves. Jenota svars ir ļoti mainīgs, to varētu nosaukt par vienu no mainīgākajiem dzīvniekiem pasaulē. Vissmagākais novērotais jenots ir svēris 28,4 kg.
Visraksturīgākā ārējā jenota pazīme ir melnais matojums ap acīm, kas līdzinās maskarādes brillēm. Melno matojumu ap acīm bieži mēdz saukt par “bandīta masku”. Ausis stāvas un nedaudz noapaļotas, to maliņa ir ar baltu matojumu. Astei ir gredzenveida krāsojuma matojums. Kažoka krāsa parasti ir pelēka, brūna vai pelēkbrūna. Vācijas jenotu populācijai ir ļoti tumši kažoki. Kažoks ir dubults, apakšā ir bieza pavilna, kas sastāda 90% no visa matojuma, tās garums ir 2—3 cm. Pavilna sargā jenotu no aukstuma, bet stingrākā un garākā akotspalva aizsargā pavilnu no samirkšanas. Vairāk lasi te
Vai jāpārceļ dzinējmedības un no Kurzemes un Latgali jāved briežu buļļi? “Šauj garām!” #248 epizode
Abonē žurnālu Medības!
