Tā ir slimība, ar ko visbiežāk var saslimt mežacūkas.
Foto – Shutterstock
Tā ir slimība, ar ko visbiežāk var saslimt mežacūkas. Protams, ar to var sirgt arī pārējie dzīvnieki, un vislielākais risks ar to saslimt ir tieši medību sunim. To sauc arī par viltus trakumsērgu (pseidotrakumsērga), jo simptomi ir ļoti līdzīgi. Arī šī ir bīstama slimība, kas nāvi var izraisīt 48 stundu laikā. Latvijā ir bijuši vairāki gadījumi, kad Aujeski slimības dēļ bojā iet medību suns, tāpat pa kādam gadījumam bijis Vācijā, Slovēnijā, citās valstīs.
Lipīga infekcijas slimība
Aujeski slimība (neīstā trakumsērga vai pseidotrakumsērga) ir akūta un lipīga dzīvnieku infekcijas slimība, kas raksturojas ar centrālās nervu sistēmas (CNS) darbības traucējumiem, septicēmiju un niezi. Tā noris enzootiski, un dzīvnieki var saslimt jebkurā gada laikā. Aujeski slimība ir Latvijā reģistrējama un valsts uzraudzībā esoša dzīvnieku infekcijas slimība. Tā ir izplatīta visā pasaulē dažādām dzīvnieku sugām – govīm, briežiem, aitām, kazām, cūkām, zirgiem (reti), kaķiem, suņiem, lapsām, ūdelēm, vilkiem, ežiem, lāčiem, grauzējiem, putniem, u.c. Visuzņēmīgākie pret slimību ir kažokzvēri, savvaļas plēsīgie dzīvnieki, grauzēji, suņi un kaķi. No produktīvajiem mājdzīvniekiem biežāk var saslimt cūkas, govis, aitas, kazas. Slimība vislielākos zaudējumus nodara cūkkopībai, jo sivēniem mirstība sasniedz 80 – 100%, bet pieaugušām cūkām samazinās produktivitāte, novēro reproduktīvos traucējumus. Cilvēkiem nav bīstama, bet novēroti reti gadījumi, ka cilvēkam inficēšanās vietā izveidojas ilgstoši nedzīstoša, stipri niezoša brūce un novērojams drudzis. Izraisītājs ir alfa-herpes vīruss, kas parazitē dažādos audos, bet organismā vairojas g. k. nervu šūnās.
Slimības gaita – akūta
Tas ir samērā izturīgs pret ārējās vides faktoriem: tiešos saules staros iet bojā 6 stundu laikā, +1000C – 1 minūtē, +600C – 1 stundas laikā, +150C – 63 dienās, +40C iztur līdz 140 dienām, +10C līdz 4 gadiem.
Cūku sugas dzīvnieki, tai skaitā mežacūkas, ir Aujeski slimības vīrusa rezervuārs dabā (nēsātājas) un var inficēt citas dzīvnieku sugas – esot tiešā kontaktā, vai alimentāri apēd inficētu cūku sugas dzīvnieku audus. Turklāt pieaugušās cūkas vīrusu var nēsāt līdz vienam gadam, bet pašas nesaslimt, un stresa apstākļos izdalīt vīrusu ar iztecējumiem no deguna, ar pienu un spermu. Grauzēji vīrusu var nēsāt līdz 4 mēnešiem.
Slimības gaita parasti ir ļoti akūta, dzīvnieki nobeidzas 48 stundu laikā. Dzīvnieki ir nomākti, bet reizēm – nemierīgi, agresīvi (kaķiem tas ir reti), pastiprināti siekalojas, kasa un savaino atsevišķas ķermeņa vietas (visbiežāk galvas apvidu). Var novērot vemšanu, apgrūtinātu elpošanu, dažreiz asiņainu diareju, neiroloģiskās pazīmes – koordinācijas traucējumus, vēlāk krampjus, paralīzes. Kaķi var nobeigties pēkšņi, bez īpašām pazīmēm. Pēc dzīvnieku pārslimošanas ar Aujeski slimību, tiem formējas imunitāte uz 1-3 gadiem.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
