Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina ziņot portālā dabasdati.lv par redzētu lāci vai tā pēdām, pievienojot iespējami precīzu informāciju, tostarp fiksējot novērojumu foto, informēja DAP komunikācijas speciāliste Baiba Ralle.
Ikviens, kurš dabā pamana lāča klātbūtnes zīmes — pēdu nospiedumus, apmatojumu, ekskrementus, skrāpējumus, dravu vai citu objektu postījumus — vai arī ir iemūžinājis lāci foto vai video, tostarp novērošanas kamerā, aicināts ziņot par novērojumu. Ziņojumā obligāti jānorāda precīzs novērojuma datums, kā arī GPS koordinātas. Būtiska ir arī lāča klātbūtnes pazīmju fiksēšana foto vai video ar laika zīmogu.
Ja tiek pamanīti lāča pēdu nospiedumi, iedzīvotāji aicināti tos nofotografēt no augšas. Tā kā pastāv tieša saistība starp lāča vecuma grupu, priekšķepas izmēru un svaru, lāču monitoringam īpaši būtiski ir fiksēt tieši priekšķepu, turklāt svarīgi ir izmērīt to platākajā vietā. Ja līdzi nav mērlentas, lai precīzi noteiktu priekšķepas platumu, blakus nospiedumam var novietot kādu mēroga noteikšanai derīgu izmērāmu priekšmetu, piemēram, bankas karti vai sērkociņu kastīti, skaidro lāču eksperti.
Brūnais lācis Latvijā sastopams arvien biežāk, tādēļ nozīmīgāki kļūst sabiedrības novērojumi.
Saskaņā ar jaunākajiem monitoringa datiem Latvijā uzturas vismaz 190 brūnie lāči. Populācijas novērtēšanai tiek izmantots gan sistemātisks monitorings īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un ārpus tām, gan ģenētiskās analīzes, kurās pēc matu, ekskrementu un siekalu paraugiem iespējams identificēt konkrētus indivīdus. Sabiedrības ziņojumi ir būtisks papildinājums šai informācijai, jo palīdz labāk izprast lāču izplatību un pārvietošanās paradumus, skaidro DAP.
Pērn apkopotas ziņas par 827 nejaušiem lāču vai to klātbūtnes pazīmju novērojumiem. Ziņojumi ietver gan dzīvnieku fiksēšanu klātienē vai ar slēpņu kamerām, gan to klātbūtnes pazīmes — pēdu nospiedumus, matus, ekskrementus un ziemošanas migas.
DAP uzsver, ka, neskatoties uz lāču skaita pieaugumu un to izplatīšanos jaunos reģionos, iespējas mežā aci pret aci satikt lāci joprojām ir mazas. Lācis ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks un no cilvēka klātbūtnes laikus izvairās. To apliecina arī fakts, ka pat dabas pētniekiem monitoringa gaitā klātienē ieraudzīt lāci izdodas ārkārtīgi reti, lai gan viņi gadiem ilgi mērķtiecīgi apseko lāču apdzīvotās teritorijas. Jāņem vērā, ka speciālisti stingri ievēro vispārpieņemtos drošības un uzvedības principus, kas ļauj izvairīties no tieša kontakta lāci, norāda DAP.
Gadījumos, kad lācis apdraud vai ir aizdomas par apdraudējumu cilvēka veselībai vai dzīvībai, nekavējoties jāziņo vietējai pašvaldībai un DAP uz e-pastu pasts@daba.gov.lv.
Iedzīvotāju sniegtā informācija kopā ar citiem monitoringa datiem tiek analizēta brūnā lāča monitoringa programmā, ko DAP uzdevumā veic iepirkuma procedūrā izvēlēti speciālisti. Salīdzinot dažādu gadu rezultātus, iespējams novērtēt, kā mainās lāču izplatība un skaits, kā arī plānot nepieciešamos dabas aizsardzības un konfliktu mazināšanas pasākumus. Ar lāču monitoringa pārskatiem iespējams iepazīties DAP vietnē. Turpat pieejama arī papildu informācija par brūno lāci.
Par lielo plēsēju klātbūtnes pazīmēm ziņo arī lietotnē Mednis
Saskaņā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem mednieks informāciju par nomedītajiem un ievainotajiem dzīvniekiem iesniedz Valsts meža dienestā, izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošo mobilo lietotni Mednis. Medījuma reģistrēšanas gaitā ar lietotnes palīdzību uzņemtā fotogrāfija kopā ar pārējo medījuma informāciju nonāk Meža valsts reģistrā un ļauj pārliecināties par iesniegtās informācijas pareizību.
Uzņemot fotogrāfiju, ievērot prioritāro secību:
1) ir nosakāma dzīvnieka suga;
2) ir nosakāms dzīvnieka dzimums;
3) ir nosakāms dzīvnieka vecums. Pēdējie divi nosacījumi attiecināmi uz aļņu, staltbriežu un stirnu fotografēšanu.
Pārliecināties, ka Mednī patiešām tiek reģistrēts attiecīgās sugas, dzimuma un vecuma dzīvnieks. Pārbaudes gaitā fiksēti gadījumi, kad nomedīti bebri tikuši reģistrēti kā āpši, jenotsuņi – kā jenoti, bet jauni dzīvnieki – kā dzīvnieki, kas jaunāki par gadu.
Fotoattēlā uzņemt nomedītā dzīvnieka galvu skatā no augšas/priekšpuses. Ja tas ir lietderīgāk informatīvā ziņā, tad fotoattēlā uzņemt nomedītā dzīvnieka ķermeni skatā no sāniem.
Nefotografēt dzīvnieka ķermeni no aizmugures, ja vien tas nav vislietderīgāk informatīvajā ziņā.
Foto uzņemšanas laikā turēt ierīci nekustīgi, lai attēls būtu ass.
Slikta apgaismojuma vai tumsas apstākļos lietot zibspuldzi.
Sekot, lai kadrā nenokļūtu objekti, kas var traucēt foto fiksācijas atbilstības noteikšanai (piem., zāle, zari, medību suņi, citi priekšmeti, kas aizsedz medījuma galvu vai ķermeni).
Ja redzat lāci, vai lāča pēdas, ziņojiet par to lietotnē Mednis, kur var reģistrēties ikviens valsts iedzīvotājs.
KARTE Suņu drošībai. Vilku, lāču, lūšu novērojumi
Pievienojieties Whatsapp grupai Suņu drošībai. Vilku, lāču, lūšu novērojumi Latvijā, kur tiekas suņu īpašnieki, mednieki, laiksaimnieki, meža industrijas ļaudis un iedzīvotāji, lai apmainītos ar informāciju par jaunākajiem lielo plēsēju novērojumiem, rajoniem, kur jāpievērš īpaša uzmanība personīgai, suņu un mājlopu drošībai.
Kad sistēmā ir bardaks un paliec bez ieročiem! “Šauj garām!” #339 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
