Ukrainas Augstākajā Radā reģistrēts likumprojekts Nr. 15431 par medību saimniecību, medībām un ilgtspējīgu medījamo dzīvnieku izmantošanu, kas izraisījis asas diskusijas. Vairāk nekā četrdesmit parlamenta deputātu iesniegtais dokuments paredz būtiski pārveidot valsts medību saimniecības sistēmu, to digitalizēt un tuvināt Eiropas Savienības praksei. Taču vēl pirms plašāku diskusiju sākuma daļa Ukrainas mediju un dzīvnieku tiesību aizsardzības organizāciju projektu nodēvējušas par asiņainu likumu, sugu teroru un legalizētu vardarbību.
Svarīgi uzsvērt – runa ir par likumprojektu, kas vēl nav pieņemts.
Ko paredz iecerētā reforma?
Likumprojekts paredz izveidot vienotu mednieku reģistru, atteikties no centralizēti noteiktiem medījamo dzīvnieku ieguves limitiem un to vietā ieviest ilgtspējīgas izmantošanas plānus. Tāpat iecerēts medību platību lietotājus izraudzīties konkursa kārtībā, stiprināt medību saimniecībā nodarbināto sociālās garantijas, digitalizēt uzskaites sistēmu un tuvināt Ukrainas normatīvo regulējumu Eiropas Savienības prasībām un praksei.
Neraugoties uz to, ievērojama daļa publikāciju Ukrainas medijos gandrīz pilnībā balstītas dzīvnieku tiesību aizsardzības organizāciju nostājā. Savukārt mednieku organizāciju, likumprojekta autoru, zinātnieku vai Ukrainas Valsts mežu aģentūras pārstāvju komentāri daudzās publikācijās nav atspoguļoti vispār.
Publikācijās tiek lietoti tādi apzīmējumi kā asiņains likums, legalizēta vardarbība, sugu terors un nogalināšana izklaides dēļ. Tajā pašā laikā likumprojekta autoru argumenti par cīņu pret malumedniecību, digitālu kontroli, lielāku atbildību par pārkāpumiem un medību saimniecības modernizāciju bieži paliek otrajā plānā.
Visvairāk kritizē moderno tehnoloģiju izmantošanu
Viens no visvairāk apspriestajiem priekšlikumiem ir atļaut medībās izmantot mūsdienu tehnoloģijas – termālās ierīces, nakts redzamības ierīces un bezpilota lidaparātus.
Šādas tehnoloģijas dažādās Eiropas valstīs tiek izmantotas noteiktos medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas gadījumos, tostarp, regulējot naktī aktīvu dzīvnieku – piemēram, mežacūku, vilku un zeltaino šakāļu – populācijas.
Tomēr tieši šis likumprojekta punkts izraisījis īpaši asu dzīvnieku tiesību aizstāvju kritiku.
Plēsēju kļūst vairāk, bet populāciju regulēšana joprojām izraisa pretestību
Paradoksāli, ka organizācijas, kuras jauno likumprojektu dēvē par teroru, jau gadiem iebilst arī pret plēsēju populāciju regulēšanu.
Tikmēr Ukrainā palielinās vilku, zeltaino šakāļu un lapsu skaits, bet vienlaikus joprojām aktuāli ir arī tādi riski kā Āfrikas cūku mēris un trakumsērga, kas apdraud gan savvaļas dzīvniekus, gan mājdzīvniekus.
Tāpēc savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošana nav tikai medību jautājums. Tā ir cieši saistīta ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, lauksaimniecības interešu aizsardzību, dzīvnieku veselību un sabiedrības drošību.
Kara sekas – arī klaiņojošu un savvaļā nonākušu suņu problēma
Ne mazāk sarežģīts jautājums Ukrainā ir klaiņojošo un savvaļā nonākušo suņu problēma. Karš radījis apstākļus, kuros šādu dzīvnieku skaits daudzviet strauji pieaudzis.
Dažādos Ukrainas reģionos konstatēti gadījumi, kad savvaļā dzīvojošu suņu bari uzbrūk savvaļas dzīvniekiem, nogalina stirnu mazuļus, zaķus un uz zemes ligzdojošos putnus. No kara skartajām teritorijām ziņots arī par gadījumiem, kad suņi barojušies ar cilvēku mirstīgajām atliekām.
Tomēr dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijas iebilst pret efektīvāku šo dzīvnieku populācijas kontroles pasākumu ieviešanu.
Trakumsērga skar gan dzīvnieku veselību, gan sabiedrības drošību
Vēl viens būtisks aspekts ir trakumsērga. Slimība Ukrainā joprojām tiek konstatēta gan savvaļas suņu dzimtas dzīvniekiem, gan mājdzīvniekiem.
Tāpēc plēsēju un savvaļā nonākušu suņu populāciju kontrole daudzviet Eiropā tiek vērtēta ne tikai no dabas aizsardzības, bet arī no sabiedrības un dzīvnieku veselības viedokļa.
Reforma ir jāvērtē kritiski, taču ne tikai emociju līmenī
Protams, tas nenozīmē, ka likumprojekts Nr. 15431 nebūtu kritiski jāvērtē. Tik plaša medību saimniecības reforma neizbēgami rada jautājumus par atsevišķu tās normu pamatotību, ieviešanas mehānismiem un iespējamo ietekmi.
Tomēr Ukrainas situācija vēlreiz apliecina, ka lēmumi par medību saimniecību un savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanu jāpieņem, balstoties profesionālās zināšanās, datos un praktiskajā pieredzē. To izvērtēšanā būtiska loma ir zinātniekiem, savvaļas dzīvnieku speciālistiem, veterinārmedicīnas ekspertiem un par dabas resursu pārvaldību atbildīgajām institūcijām.
Viedokļu brīvība un emocionālas diskusijas ir neatņemama demokrātiskas valsts un necenzētas preses sastāvdaļa. Taču tām nevajadzētu aizstāt profesionālu lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas skar sabiedrības drošību, dabas aizsardzību un valsts ilgtermiņa intereses.
Lēmumiem jābalstās datos, zinātnē un praktiskajā pieredzē, nevis tikai emocijās vai sabiedrisko attiecību kampaņās.
Iet, skriet un kādu mušīt nost. Par velniem, traumām un droniem. “Šauj garām!” #348 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
