Žurnāla Medības redakcijā vērsās mednieks Guntars no Pierīgas, kurš saņēmis 19 eiro rēķinu par trihinelozes pārbaudi. “Vai cēlušās cenas? Kādēļ valsts iestādei tas ir tik dārgi? Un šādas cenas tikai veicina to, ka cilvēki nepārbaudīs neko,” bija sašutis mednieks.
Trihinelozes pārbaudi veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR. Pēc žurnāla Medības lūguma situāciju skaidro BIOR Parazitoloģijas grupas vadošā pētniece Gunita Deksne:
“Izmeklējuma cena tika palielināta pagājušā gada vasarā. Cenas palielinājums bija saistīts ar izmaksu pieaugumu, lai pakalpojumu nodrošinātu tādā kvalitātē, kā to nosaka Eiropas Savienības regula. Turklāt cenas palielinājums bija burtiski viens eiro. Iepriekš cena bija 15 eiro bez PVN, šobrīd cena ir 16 + PVN – kopā 19,36.
Kopš cenas palielinājuma izmeklējumu apjoms ir nevis samazinājies, bet pieaudzis par aptuveni 50 procentiem. Piemēram, jūnija pēdējās un jūlija pirmajās dienās bija ārkārtīgi liels testējamo paraugu skaits. Gandrīz jāvaicā, kas motivējis medniekus tā rīkoties. No otras puses – lieliski, ka mednieki patiešām rūpējas par savu veselību un nevēlas riskēt, lietojot uzturā nepārbaudītu mežacūkas gaļu. Tādējādi var prognozēt, ka izmeklējumu skaita pieaugums šogad būs vēl lielāks. Tajā pašā laikā ir mednieki, kuri žēlojas par izmeklējuma cenu. Protams, ja viena persona nodod vairākas analīzes, kopā tā ir ievērojama summa.
Statistika liecina, ka 2,5% mežacūku ir inficētas ar trihinelozi.
Šī iemesla dēļ tiek pārbaudīts katrs paraugs atsevišķi, nevis kopparaugs no vairākām mežacūkām, kā tas, piemēram, ir Igaunijā. Taču jārēķinās, ka pozitīva testa gadījumā kopparaugam jāveic testēšana katram nomedītajam dzīvniekam atsevišķi. Tiek patērēts laiks un resursi. Ņemot vērā, ka pozitīva rezultāta iespējamība ir liela, katra dzīvnieka paraugu izmeklē atsevišķi, tiek izmantots lielāks materiāla apjoms no atsevišķa dzīvnieka un rezultāta ticamība ir daudz lielāka.”
Skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants:
“Trihineloze ir cilvēkiem bīstama slimība, un medījuma gaļu patērē visa ģimene, mednieka radi, draugi un paziņas. Tāpēc nepārbaudītas mežacūkas gaļas lietošana uzturā apdraud plašu cilvēku loku.
Ja medījuma gaļa ne tikai tiks lietota pašpatēriņam, bet nonāks pārtikas apritē, trihinelozes izmeklējums ir obligāts.
Bieži, bet ne vienmēr cena ietekmē pakalpojuma izmantošanu vai atteikšanos no tā.
PVD joprojām maksā 30 eiro par iesniegtajiem mežacūku paraugiem saistībā ar Āfrikas cūku mēra monitoringu. Iegūtos līdzekļus mednieki bieži vien izmanto, lai apmaksātu trihinelozes izmeklējumus.”
Uzziņa
Mežacūkas gaļas paraugus ņem un pārbauda saskaņā ar regulas EK Nr. 2075/2005 pirmā pielikuma pirmo nodaļu, ņemot vērā regulas EK Nr.2075/2005 trešajā pielikumā norādītās atšķirības: mežacūkām vismaz 10 g parauga ņem no priekškājas, mēles vai diafragmas. Vismaz 5 g parauga tiek izmantoti hidrolīzei. Kopparauga svars nedrīkst pārsniegt 100 g. Ja rezultāts ir pozitīvs, ņem nākamos 50 g paraugus turpmākajai neatkarīgai pārbaudei.
Trihineloze
Trihineloze ir parazitāra infekcijas slimība, ar ko iespējams inficēties, lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātu vai svaigu cūkas vai medījuma gaļu, kas inficēta ar Trichinella dzimtas parazītiska tārpa kāpuriem. Ar trihinelozi slims cilvēks nav bīstams apkārtējiem.
Simptomu parādīšanās, kā arī slimības smagums atkarīgs no tā, cik daudz trihinellu kāpuru nokļuvis organismā.
Parasti jau 2–3 dienas pēc inficēšanās novērojami pirmie trihinelozes simptomi: slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums, sāpes vēderā.
Šīm saslimšanas pazīmēm parasti 8–15 dienu laikā pievienojas slimībai raksturīgākie simptomi: drudzis, sāpes muskuļos, plakstiņu un sejas tūska, acu gļotādas iekaisums, niezoši alerģiski izsitumi uz ādas, sāpes elpojot – ja trihinellu kāpuri lokalizējas diafragmā vai starpribu muskuļos, stipra svīšana, vispārējs vājums, sāpes locītavās.
Smagos slimības gadījumos iespējami kustību koordinācijas un sirdsdarbības traucējumi. Vieglos saslimšanas gadījumos reti kad iespējams noteikt īsto iemeslu un trihineloze tiek diagnosticēta kā gripa vai kāda cita vīrusu slimība.
Lai izvairītos no saslimšanas ar trihinelozi, jāievēro:
– nelietot uzturā nezināmas izcelsmes gaļu, kā arī gaļu, kas nav pārbaudīta veterinārajā laboratorijā un atzīta par veselībai nekaitīgu;
– uzturā lietot tikai termiski pareizi apstrādātu cūkas un meža dzīvnieku gaļu. Svarīgi, lai temperatūra sasniegtu vismaz 71 °C, apstrādes ilgums – aptuveni 2–2,5 stundas vai kamēr gaļa izmaina krāsu no sārtas uz pelēku (arī gabala dziļumā);
– ēdienus ieteicams gatavot, gaļu sagriežot nelielos gabaliņos, lai arī dziļākajos slāņos tiktu sasniegta trihinellu iznīcināšanai nepieciešamā temperatūra;
– meža dzīvnieku gaļas sasaldēšana zemās temperatūrās atšķirībā no mājas cūku gaļas pilnībā neiznīcina trihinellas;
– cūkgaļu malt atsevišķi no citu dzīvnieku gaļas vai rūpīgi iztīrīt maļamo mašīnu pirms un pēc citas gaļas apstrādāšanas;
– gaļas sālīšana, žāvēšana, kūpināšana vai gatavošana mikroviļņu krāsnī pilnībā neiznīcina trihinellas.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Apēdi lenteni? Kas notiks? Parazīti medījuma gaļā. “Šauj garām!” #44 epizode
Lasi un abonē žurnālu Medības!
Lasi augusta (2021) numurā!
