Iespēja dažās minūtēs pārliecināties, vai nule nomedītais dzīvnieks ir inficēts ar Āfrikas cūku mēri vai arī tā organismā ir trihinellu kāpuri, šķiet visai vilinoša. Tirdzniecības vietās Latvijā un Lietuvā nopērkami šim mērķim domāti eksprestesti. Uzraksti uz kārbiņām liecina, ka tie domāti attiecīgo antivielu klātbūtnes noteikšanai dzīvnieku asinīs vai asiņu serumā.
Žurnāls Medības nolēma vairāk uzzināt par metodēm, ar kādām Latvijā nosaka, vai dzīvnieks ir vai nav inficēts ar Āfrikas cūku mēri, trihinellām. Pie viena izmēģināt tirdzniecībā pieejamos testus. Pēc skaidrojuma vērsāmies pie Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijas vadītājas Ievas Rodzes. Žurnāla rīcībā bija tikai divi testu komplekti Āfrikas cūku mēra vīrusa antivielu noteikšanai un divi komplekti antivielu noteikšanai gadījumos, kad dzīvnieka organismā ir trihinellas.
Trihinellas spēlē paslēpes
Skaidro Ieva Rodze: “Runājot par antivielu daudzumu gadījumā, kad dzīvnieks inficēts ar trihinellām, jāņem vērā, ka tas var būt gan liels tajos brīžos, kad trihinellas pārvietojas pa organismu un rada imūnsistēmas kairinājumu kā svešas olbaltumvielas, un mazs tajā laikā, kad kāpuri ir iekapsulējušies muskuļaudos – ap nekustīgo kāpuru ir pašas cūkas audu slānītis un imūnsistēma vairs netiek provocēta. Antivielu daudzums var nokristies līdz tik zemam līmenim, ka testsistēmas uz tām nereaģē. Taču tas nebūt nenozīmē, ka dzīvnieks nav inficēts un bīstams mums, cilvēkiem.
Protams, svarīgi, cik jutīga ir šāda testsistēma. Institūtā Bior un Latvijā kopumā attiecībā uz trihinelozes uzraudzību meža un mājas cūkām lieto pavisam citu – sagremošanas – metodi, kas ir Eiropā atzīta pētīšanas metode. Gaļas gabaliņi (tā saucamās diafragmas kājiņas, kurās, kā liecina ilggadīgi pētījumi, trihinelozes kāpuri koncentrējas visbiežāk) tiek sasmalcināti, un tiem pievieno fermentus, kas sagremo audus noteiktā laikā. Pievieno buferšķīdumus un siltumā maisa, līdz audi sadalās atsevišķās šūnās. Rūpīgi ievēro laiku, lai izšķīstu audi, bet ne trihīnas kāpurs, kas arī sastāv no olbaltumvielām. Masu filtrē, skalo un nogulsnē. Nogulsnes aplūko stereomikroskopā, lai meklētu trihīnu kāpurus. Šī metode ir vienīgā Latvijā oficiāli lietojamā trihinelozes uzraudzības programmā.
Protams, ir situācijas, kad nepieciešams veikt testus dzīviem dzīvniekiem. Pirms vairākiem gadiem Daugavpils pusē bija vairāki desmiti trihinelozes saslimšanas gadījumu pēc tirgū pirktu nezināmas izcelsmes gaļas produktu lietošanas. Mēģinot noskaidrot infekcijas avotu tuvākās apkārtnes mājas cūku novietnēs, testēšanai tika izmantoti laboratorijas tipa ELISA testi. Tika ņemts asiņu serums un pētīta antivielu klātbūtne tajā. Antivielas netika konstatētas, izņemot vienu paraugu.Liela daļa mednieku trihinellu izmeklējumus neveic, uzskatot, ka, ilgāk termiski apstrādājot gaļu, tā ir lietošanai uzturā droša.
Savukārt no tiem paraugiem, kas mums tiek iesūtīti, ar trihinellām inficēts ir mazāk nekā viens procents mežacūku. Antivielu testus, piemēram, varētu izmantot, lai iegūtu priekšstatu par situāciju Latvijā kopumā. Taču arī tad mēs izmantotu ELISA testus. Šiem antivielu testiem ticamības rezultāti ir augstāki. Taču arī tad nevarētu apgalvot, ka izmeklētā dzīvnieka audos nav nevienas trihinellas.
Mednieks, lietojot antivielu eksprestestu, var gūt kādu informāciju, taču pārliecība, ka gaļa nav inficēta, būs daudz lielāka, ja apmācīts speciālists veiks pārbaudi ar sagremošanas testu.
Āfrikas cūku mēris – nepieciešama 100% pārliecība
“Attiecībā uz Āfrikas cūku mēri Latvijā tiek veikti izmeklējumi atbilstoši slimības uzraudzības programmā noteiktajai kārtībai. Teritorijā, kuru slimība ir skārusi, izmeklējumiem pakļauti visu nomedīto mežacūku asiņu paraugi. Lai objektīvi novērtētu kāda testa jutīgumu, būtu jāveic daudzi simti, pat tūkstoši eksperimentu un tikai tad varētu spriest par tā spēju uzrādīt rezultātu. Turklāt jābūt absolūtai pārliecībai, ka tests kopš ražošanas brīža ir derīgs – ievēroti visi glabāšanas un transportēšanas apstākļi. Āfrikas cūku mēra gadījumā jābūt 100 procentu uzticamībai testēšanas metodei gan specifiskuma, gan jutīguma ziņā,” stāsta Ieva Rodze.
“Mūsu laboratorijā veic dubultu testēšanu, paturot iespēju veikt vēl trešo testu ar tehniski atšķirīgu metodi. Vispirms ar molekulāro testu paraugā tiek meklēts paša vīrusa genoms. Starp citu, tieši kaulu smadzenēs vīruss saglabājas visilgāk. Pēc tam tiek meklētas antivielas, jo nav izslēgts, ka to cūku organismā, kam konstatētas antivielas (dzīvnieks slimību ir pārslimojis, un šādi dzīvnieki parādās arvien vairāk), ir saglabājies arī pats vīruss.Antivielas vispirms tiek skrīnētas ar pusautomātisku ELISA testu. Ja tests uzrāda aizdomīgu vai pozitīvu rezultātu, otrajā dienā veic apstiprinošo imūnperoksidāzes testu.
Tas nozīmē, ka tiek audzētas šūnu kultūras, kurās ir vīrusa antigēni. Tie piesaista antivielas no izmeklējamā parauga, ja vien tās tur ir. Šis tests ir specifiskāks un jutīgāks. Un gala izmeklējumu veic speciālists, aplūkojot paraugu mikroskopā. Tieši šī iemesla dēļ testēšanas rezultātus nākas gaidīt ilgāk. Tirdzniecībā nopērkamie Āfrikas cūku mēra antivielu testi var kalpot kā papildu informācijas avots, piemēram, konstatējot, ka reģionā, kurā vēl slimības nav, nomedītajai mežacūkai ir aizdomīgi liela liesa vai kādas citas netipiskas iezīmes. Tur, kur ir spēkā slimības uzraudzības stratēģija un taktika, nepieciešamas valsts oficiāli atzītās testēšanas metodes.”
Izmēģinot testus, tika izmantoti iepriekš pārbaudīti paraugi ar dažādu Āfrikas cūku mēra antivielu daudzumu tajos. Instrukcijā minēts, ka rezultāts jānolasa 5 līdz 10 minūšu laikā. Šajā laika posmā rezultāts neparādījās. Pēc minūtēm 15 bija vērojams krāsojuma izplūdums. Instrukcijā minēts, ka rezultāts pēc šāda laika jau ir nekorekts. Pēc 20 minūtēm testā parādījās viena no svītrām.
Te paveras joma minējumiem. Iespējams, tests bojāts glabāšanas laikā tirdzniecības vietā, piemēram, neievērojot noteikto temperatūru. Tāpat iespējams, ka tas bojāts transportēšanas laikā. Lai iegūtu objektīvu spriedumu, būtu nepieciešami plašāki pētījumi.
Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ātrās reaģēšanas nodaļas vadītājs Marjus Masjulis sacīja, ka dienests ir informēts par LT Biotech ražotajiem testiem. “Mednieku interese par testu iegādi ir diezgan liela. Sevišķi daudz komentāru un pirkumu ir internetā. PVD veica pārbaudi kontrolētos apstākļos savā laboratorijā un konstatēja, ka abi šie pārbaudes līdzekļi ir absolūti nederīgi. Rezultāti nav ticami,” skaidro M. Masjulis. Par PVD veiktajām testu pārbaudēm un speciālistu secinājumiem ir informēts arī ražotājs.
Ņemot vērā to, ka trihineloze ir ļoti bīstama slimība, kuru izārstēt nav iespējams, Lietuvas PVD savā mājaslapā vairākas reizes publicējis brīdinājumu medniekiem šos testus neizmantot. Ir rīkotas sanāksmes ar mednieku pārstāvjiem no Lietuvas Mednieku un makšķernieku biedrības. Par šo testu esamību un kvalitāti ir informētas vairākas Lietuvas ministrijas, tajā skaitā arī Vides ministrija, kuras pārziņā ir medību saimniecība, taču pagaidām kaut cik nopietna reakcija nav sagaidīta. “Diemžēl neko vairāk par aktīvu informēšanu un brīdināšanu mēs darīt nevaram, jo LT Biotech produkts netiek pozicionēts kā laboratoriskais tests un līdz ar to neietilpst PVD kontroles sfērā. Likumīga pamatojuma aizliegt šo produktu pārdošanu mums nav,” atklāj M. Masjulis.
Lietuvas PVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jurgita Savickaite apstiprināja, ka PVD neveic komerciāli ražoto vienreizlietojamo testu sertifikāciju un licences neizsniedz. Līdz ar to LT Biotech testi nav uzskatāmi par drošiem un rezultāti par ticamiem. PVD izplatīja ziņojumu, tajā skaitā nosūtīja oficiālu vēstuli mednieku organizācijām – Lietuvā tādas ir nu jau piecas –, kurā aicināja nelietot LT Biotech ražotos ĀCM un trihinelozes testus, jo tie ir bīstami un netiek uzskatīti par oficiāliem. Kā sacīja M. Masjulis, Lietuvas likumos ir precīzi aprakstīts, kāda ir mežacūku audu un asiņu paraugu pārbaužu kārtība un kur tā veicama. Nekādi citādi testi netiek uzskatīti par likumīgiem. Šādu ātro testu izmantošana ir bīstama cilvēka veselībai, ja runa ir par trihinelozi, un veicina ĀCM izplatību, ja mednieki izvēlas paši pārbaudīt mežacūkas, nenododot paraugus analīzēm PVD. Tas ir nelikumīgi.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
