“Kas kait man nedzīvot diža meža maliņā,” tā dzied kādā latviešu dziesmā, taču ne vienmēr viss ir tik skaisti, kā gribētos. Medību saimniecība mainās. Īpaši tāpēc, ka mainās cilvēku paradumi. Un ne tikai mednieku. Lielo pilsētu tuvumā arvien mazāk paliek meža ieloku, kuros nav lielākas vai mazākas dzīvojamās mājas, vasarnīcas. Cilvēki ir dažādi, reizēm uzrodas tādi, kas nespēj paciest savam jaunajam īpašumam tuvumā notiekošās medības, nevēlas iedziļināties un saprast, ka tie paši mednieki palīdz nosargāt ražu un tam puspilsētniekam tomēr būs vietējie produkti, ko paņemt no veikala plaukta… Šī ir viena no tēmām, ko aplūkojam žurnāla Medības februāra numurā. Ar nelāgu pieredzi pie mums ir vērsies mednieku biedrība Mālpils, kas ikdienā saskaras ar cilvēkiem, kas mēģina medības traucēt, sūdzas par briežu postījumiem, taču vienlaikus neļauj uzlabot infrastruktūru.
Visu pieredzes stāstu lasi žurnāla Medības februāra numurā vai portālā LASI.lv.
“Ar LVM diskusijas rezultātiem neesmu apmierināts! Juris Buškevics. “Šauj garām!” #269 epizode
Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
